Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) – nopietns drauds smēķētāju veselībai
Lai arī daudzās pasaules valstīs aizvien tiek pastiprināta cīņa pret smēķēšanu, šis kaitīgais ieradums joprojām ir viens no būtiskākajiem mirstības cēloņiem daudzās pasaules valstīs. Bieži cilvēku, kuri nav saistīti ar medicīnu, apziņā smēķēšanas kaitīgums saistās tikai ar paaugstinātu plaušu vēža rašanās risku. Tomēr būtu jāatgādina, ka arī bez šīs bieži vien fatālās saslimšanas ir citas smagas slimības, ko izraisa smēķēšana.
Kā pirmā šajā rindā noteikti minama hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS). Šī slimība raksturojas ar gaisa plūsmas traucējumiem elpceļos, kas nav pilnībā atgriezeniski. Gaisa plūsmas ierobežojums parasti ir progresējošs un saistāms ar patoloģisku plaušu iekaisuma reakciju uz kairinošām vielām, pamatā smēķēšanu. Nenoliedzami, HOPS attīstību ietekmē arī gaisa piesārņojums, putekļi, pasīvā smēķēšana, fermenta alfa-1-antitripsīna deficīts un paaugstināta bronhu reaktivitāte.
HOPS izsauc sekundāras pārmaiņas arī citos orgānos, īpaši sirds-asinsvadu sistēmā, veicinot t.s. plaušu sirds (cor pulmonale) veidošanos. Jāatceras, ka HOPS ir ārstējama slimība, taču tā prasa ciešu pacienta sadarbību ar ārstu un radikālu ieradumu maiņu.
HOPS parasti attīstās smēķētājiem pēc 45 gadu vecuma, biežāk vīriešiem. Galvenie simptomi ir progresējošs elpas trūkums un mazproduktīvs klepus. Tomēr sākuma stadijā slimības diagnostika ir apgrūtināta, jo tā jāatšķir no t.s. smēķētāju bronhīta (hroniska obstruktīva bronhīta). To vislabāk var izdarīt ar spirometrijas palīdzību. Forsētas izelpas tilpums 1 sekundē (FEV-1) pēc bronhus paplašinoša līdzekļa ievadīšanas attiecībā pret forsētu vitālo kapacitāti (FVC) zem 0,7 apstiprina gaisa plūsmas traucējumus, kas nav pilnībā atgriezeniski, tātad HOPS diagnozi.
Slimības attīstības gaitā elpas trūkums kļūst aizvien izteiktāks, arī miera stāvoklī. Pievienojas plaušu emfizēma (diagnosticē ar krūšu kurvja Rtg un datortomogrāfiju) un veidojas plaušu sirds, kas noved pie labās sirds daļas mazspējas. Tāpēc tālākā perspektīvā neārstēta HOPS būtiski samazina mūža ilgumu.
HOPS ārstēšanā pirmais solis ir smēķēšanas pārtraukšana. Slimniekam noteikti jāgriežas pie ārsta, jo nepieciešama arī ilgstoša medikamentoza terapija – jālieto bronhodilatatori (bronhus paplašinoši līdzekļi), inhalējamie glikokortikoīdi un krēpu izdalīšanos veicinoši līdzekļi. Nepieciešams novērst elpceļu infekciju, kas vērojama HOPS uzliesmojuma gadījumos. Šajā nolūkā pēc vajadzības lietojami antibakteriālie līdzekļi.
Tādējādi pacientam jāsaprot, ka tikai ieradumu maiņa un cieša sadarbība ar ārstējošo ārstu, arī pielietojamo medikamentu izvēlē, var novērst smagas invaliditātes iestāšanos un dzīves ilguma samazināšanos.
Autors: Jaunumi un akcijas
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]