Antibiotikas dabā
Apgādā "Avots" izdota vērtīga grāmata "Antibiotikas dabā". Antibiotikas nebūt nav jaunizgudrojums – jau senie romieši un grieķi bija novērojuši, ka pelējuma sēnīte lieliski iedarbojas uz brūcēm! Savukārt mūsdienās tik plaši pazīstamais penicilīns radies 1928. gadā, kad skotu biologs Aleksandrs Flemings atklāja, ka, uzliekot nedaudz zilganzaļā pelējuma sēnītes uz stafilokoka baktērijām, tās iet bojā.
Antibiotikas izmanto pie iekaisumiem un baktrēriju ierosinātām saslimšanām, taču tās nav piemērotas vīrusu apkarošanai – vīrusu gadījumos tās var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Un jāpatur prātā – ja dziedināšanās uzsākta, svarīgi ir antibiotikas lietot vēl kādu laiku pēc simptomu mazināšanās, jo baktērijas vēl nebūs pilnībā apkarotas un, ja kursu pārtraucam, tās kļūs tikai spēcīgākas un tikt ar tām galā būs jau sarežģītāk.
Šajā krājumā apkopota informācija par dabas veltēm, kas palīdzēs vai nu līdzetekus ārstu pūliņiem, vai kā atsevišķa dziedniecības kūre.
Grāmata ļaus izprast, pie kurām saslimšanām dabiskas antibiotikas būs sekmīgas un kā tās sagatavojamas. Antibiotikas liekamas lietā, piemēram, ja ir kolīts, reimatisms, artrīts, ādas sēnīšslimības, arī angīna, abscess, gastrīts, nierakmeņu saslimšanas, tuberkoloze un citas retākas un nopietnākas vainas.
Savukārt tās otrajā daļā uzzinām, kādas īpašības piemīt konkrētiem augiem. Sniegtas dažādas metodes, kā tie apstrādājami un lietojami, lai gūtu lielāko labumu. Aplūkots vairāk nekā 40 augu, tostarp gan plašāk pazīstamie, piemēram, piparmētras, sīpoli, brūklenes un kumelītes, gan mazāk ikdienišķi līdzekļi, piemēram, bērzs, vīnkoks, piepe un ceriņš.
