Pārbaudies, lai dzīvotu!

Kā rodas krūts vēzis?
Krūts vēža etioloģija vēl ir neskaidra, un tiek uzskatīts, ka saslimšanā ļoti nozīmīgi ir hormonālie un ģenētiskie faktori. Īpaši svarīgi ir atrast vēža „vājās vietas” – to rašanās un augšanu veicinošos faktorus – un vērsties tieši pret tiem.

Krūts vēža šūnas ir ļoti atšķirīgas. Ņemot vērā šūnu tipu, tās var augt un attīstīties lēni vai ātri un ļoti dažādi reaģēt uz ārstēšanu.

Krūts vēža veidi:
Saistībā ar krūts vēzi atklātas daudzas bioloģiskas pazīmes, taču īpaša uzmanība jāpievērš divām, ko parāda tikai analīžu rezultāti.
- Hormonu receptoru stāvoklis: ja tiek konstatēts, ka audzēja šūnas lielā skaitā satur hormonu receptorus, tas tiek saukts par hormonu receptoru pozitīvu audzēju. Aptuveni divām trešdaļām sieviešu krūts vēzis ir hormonu receptoru pozitīvs. Hormonu receptoru pozitīvs krūts vēzis ļoti labi reaģē uz ārstēšanu, kas samazina hormonu daudzumu.
- Cilvēka epidermālā augšanas faktora receptora 2 (HER2) klātbūtne: HER2 ir receptors, kas atrodas uz daudzu šūnu virsmas un ir iesaistīts šūnas atbildes reakcijā uz vairāku augšanas faktoru klātbūtni. Dažu krūts vēžu šūnās ir patoloģiski liels HER2 receptoru daudzums, kas var likt šīm šūnām dalīties un vairoties daudz straujāk. Līdz 30% krūts vēža gadījumu ir HER2 pozitīvi. HER2 pozitīvs rezultāts būtiski ietekmē krūts vēža prognozi un ārstēšanu. Šim krūts vēža veidam ir atšķirīga slimības forma, kas prasa īpašu un neatliekamu rīcību, jo HER2 pozitīvi audzēji ir ātri augoši. Tāpēc ir būtiski, lai HER2 stāvoklis tiktu noskaidrots pēc iespējas ātrāk – tiklīdz ir atklāts krūts vēzis. Šo izmeklējumu nedrīkst atlikt līdz laikam, kad slimība jau ir progresējusi.

Tāpat kā vairākumā vēža gadījumu, arī krūts vēža attīstībā nozīme ir tādiem specifiskiem gēniem kā:
- BRCA1
Par BRCA1 gēna mutācijām pirmo reizi tika ziņots 1994. gadā. Šis gēns atrodas 17. hromosomas garajā plecā (17q21) un piedalās DNS pārrāvumu labošanā. Tomēr mutācijas BRCA1 neļauj šo labošanu veikt, tāpēc rodas vairāk DNS replikācijas kļūdu un vēzis aug intensīvāk. BRCA1 mutācijas vecumā līdz 45 gadiem palielina krūts vēža risku par aptuveni 50%, bet visas dzīves laikā – par 85%. Sievietēm ar BRCA1 gēna mutāciju krūts vēzis bieži rodas agrāk nekā vispārējā populācijā.
- BRCA2
BRCA2, kas lokalizēts 13. hromosomā, saistīts ar agrīnu krūts vēža rašanos un kopumā palielina krūts vēža risku gan sievietēm, gan vīriešiem. BRCA2 izdalīšanās palielinās strauji dalošās šūnās un diferencējošās krūts dziedzera epitēlija šūnās kā atbildes reakcija uz noteikta veida hormoniem – glikokortikoīdiem. BRCA2 mutāciju radītais krūts vēža risks ir līdzīgs tam, ko rada BRCA1.
- p53
Audzēju nomācošais proteīns p53 novērš bojātās DNS replikāciju normālās šūnās. Bojātas p53 molekulas ļauj izdzīvot šūnām, kurās ir bojāta DNS; bojātā DNS dalīšanās procesā tiek nodota meitšūnām, kurās pievienojas vēl citas mutācijas, un rezultātā attīstās audzēji. Diemžēl veselo šūnu sargājošais gēns p53 ir bijis bojāts apmēram pusei cilvēku, kam konstatēts audzējs.
- ATM
Ataksijas-teleangiektāzijas mutantais (ATM) gēns palielina krūts vēža rašanās risku. Lai gan ATM gēna darbības mehānisms vēl nav pilnīgi noskaidrots, normāli tam ir nozīmīga loma bojātas DNS labošanā.
Tomēr pašlaik šo gēnu noteikšana ir vairāk zinātniska nekā praktiska. Taču nākotnē onkoloģijas uzdevums un mērķis ir ar gēnu inženierijas palīdzību „izlabot” mainītos gēnus un novērst vēža rašanās iespēju.

Saslimšanas riska faktori
Galvenie riska faktori ir cilvēkam raksturīgās iezīmes vai ieradumi, kas viņu padara uzņēmīgāku pret slimībām kā citus. Iespējams minēt vairākus faktorus, tomēr nav skaidrs, kas tieši katrā no faktoriem izraisa risku saslimt ar krūts vēzi.

Lai gan bioloģiskie riska faktori nav ietekmējami, tos zinot, sieviete labāk spēj apzināties savu situāciju un ikdienā sekot līdzi veselībai. Svarīgi ir šādi faktori:
- Dzimums
Neliels risks saslimt ar krūts vēzi ir arī vīriešiem, tomēr vairāk kā 99% krūts vēža gadījumu skar tieši sievietes.
- Vecums
Krūts vēzis – tāpat kā citas vēža formas – pārsvarā attīstās pēc 50 gadu vecuma.
- Ģimenes slimību vēsture
Krūts vēzis mammai, māsai vai meitai dubulto saslimšanas risku, īpaši, ja asinsradinieces ar to slimojušas līdz 45 gadu vecumam.
- Reproduktīvā sistēma
Vairākas nianses sievietes dzīves ciklā var kļūt par riska faktoriem krūts vēža attīstībai: mēnešreižu sākšanās pirms 12 gadu vecuma, pirmā grūtniecība pēc 30 gadu vecuma, menopauzes sākšanās pēc 55 gadu vecuma.

Arī ar dzīvesveidu saistīto riska faktoru samazināšana būtiski uzlabo sievietes vispārējo veselību, kā arī mazina iespēju saslimt ar krūts vēzi.
- Ķermeņa svars
Palielināts ķermeņa svars – īpaši pēc menopauzes – tiek uzskatīts par vienu no būtiskiem riska faktoriem. Sekojiet līdzi savam ķermeņa masas indeksam un ar ārstu pārrunājiet veicamos pasākumus, lai atgūtu optimālu svaru.
- Pārtika
Ierobežojiet sarkanās gaļas un dzīvnieku izcelsmes tauku – tostarp piena tauku – patēriņu uzturā. Lietojiet bioloģiski tīrus produktus ar izsekojamu izcelsmi.
- Fiziskās aktivitātes
Fiziskas aktivitātes vismaz trīs četras stundas nedēļā samazinās krūts vēža risku par 40%.
- Alkohola patēriņš
Pētījumi liecina, ka sievietēm, kas lieto alkoholiskos dzērienus, ir augstāks risks saslimt ar krūts vēzi. Jo vairāk alkohola tiek patērēts, jo risks ir augstāks.
- Bērna zīdīšana ar krūti
Jaundzimušā zīdīšana ievērojami samazina risku saslimt ar krūts vēzi. Ja vien ir tāda iespēja, barojiet bērnu ar krūti vismaz pirmos četrus mēnešus.
- Smēķēšana
Lai pierādītu tiešu tabakas saistību ar krūts vēzi, vēl tiek veikti pētījumi, tomēr onkologi iesaka – atmetiet smēķēšanu!

Esi skaista un vesela! Rūpējies par sevi un nāc pārbaudies Krūts veselības atbalsta dienā 11. Jūnijā.

Sīkāka informācija pieejama šeit