Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:2, Did:0, useCase: 3


Uzmanies no izgulējumiem, tevi neoperēs!

Jautājums: Jau laikam trešo gadu 1.grupas invalīds gaida rindā uz operāciju izgulējumu ārstēšanai Linezera slimnīcā. Solījumi operēt birst katru mēnesi, nu tūlīt jau būs- un tā gadu no gada. Ir sajūta, ka kādam kaut ko vajag piedāvāt, lai tiktu uz operāciju, bet nezinu kam. Vai nevarētu palīdzēt noskaidrot- kā veidojas rindas uz valsts apmaksātām operācijām? Kurš viņas veido, kurš maina, kurš ieliek rindā kā pirmo vai deviņdesmito un vai tas ir publiski kontrolējams? Ja šis nav atbildams, tad jautājums- kam cik jādod, lai cilvēks gultā nesapūtu, gaidot savu kārtu?

Atbilde

Veselības norēķinu centra veselības aprūpes pakalpojumu departamenta līgumu daļas vecākā speciāliste Signe Širova stāsta, ka pašas rindas uz operācijām tiek veidotas konkrētajā ārstniecības iestādē. Valdība slimnīcai sniedz tikai finansējumu. Un šogad tas esot bijis ļoti mazs, atklāj S. Širova. Rindu uztur ārstniecības iestāde, kur pacients pierakstās uz operāciju un konkrētajā datumā ārsti aicina slimnieku uz operāciju. Širova atzīst, ka konkrēti izgulējumu ārstēšana ir ļoti dārga operācija, t.i. aptuveni 10 – 12 tūkstoši Ls viena operācija.

Tomēr pastāv arī vairākas operācijas, kuras var veikt vairāk kā vienā ārstniecības iestādē. Valsts norēķinu centra mājas lapā tiek piedāvāta iespēja iedzīvotājiem apskatīties to, cik garas uz kādu operāciju un kādā slimnīcā ir rindas un pašiem izvērtēt situāciju, kurā ārstniecības iestādē labāk griezties pēc palīdzības, lai rindā nebūtu ilgi jāstāv - vnc.gov.lv

Brūču klīnikas vadītājs un plastikas ķirurgs Olafs Libermanis atklāj bēdīgo situāciju, kas diemžēl pastāv Latvijā - izgulējumu ārstēšana ir viena no mūsdienās izplatītākajām problēmām, kas gandrīz netiek ārstēta. Libermanis atzīst, ka rindā nomirst aptuveni tikpat, cik tiek izārstēti. Un ārstēti pārsvarā tiek tikai stacionārie slimnieki, nevis tie, kas stāv rindā.

„Būsim atklāti,” par bēdīgo patiesību stāsta Libermanis „ nevienu neinteresē pacients ar problēmām, bet gan nauda. Un ar to ir jācīnās.” Libermanis janvārī jau ir rakstījis par izgulējumu epidēmiju ministriem, taču vēl joprojām risinājuma nav. Finansējums slimnīcām un tās darbiniekiem algas tiek samazinātas, un tas ne par ko labu neliecina. Libermaņa risinājums ir atļaut slimnīcās likt vairāk pacientus un tos kārtīgāk uzraudzīt. Radiniekiem paralēli ārstu darbam arī vajadzētu uzraudzīt slimnieku. „Cilvēks nevar ilgstoši un nekustīgi gulēt, tādēļ ir svarīgi pārbaudīt dibenu, muguru un lāpstiņas. Tieši tās ir tās vietas, kur veidojas izgulējumi.” Ja rodas izgulējumi, tas nekavējoties jāziņo un jāparāda ārstam. Ja šādi izgulējumi radušies jau guļot stacionārā, tad tā ir slimnīcas vaina un viņiem tas ir jāārstē. Tiem, kas izgulējumus guvuši atrodoties mājās – tie stājas rindā uz ārstēšanu.

Libermanis nosauc trīs risinājumus, kas varētu sekmēt pienācīgi ārstēt izgulējumus:
1. Slimnīcā ārsts izvērtē stacionāros nekvalitatīvas aprūpes gadījumus, tādējādi mēģinot ierobežot izgulējumu epidēmiju.
Pacientiem, ilgstoši guļot, nogulētās vietas iekaist un iekaisumā iekļūst hospitālā infekcija. Ir pat tādi gadījumi, kad pacients saņem nepamatoti daudz zāles. Brūcēs pakāpeniski veidojas mikrobi.

2. Palielināt slimnīcām piešķirto finansējumu 3-4 reizes (labs finansējums slimnīcām bija 2007.g.).
Finanšu trūkuma dēļ jau kopš aprīļa slimnīca nevar pieņemt pacientus no citām slimnīcām.

3. Pacients ārstējas par maksu un pēc tam naudu piedzen no slimnīcas, kur šie izgulējumi radušies. Libermanis stāsta, ka šāda veida operācija maksā aptuveni 8800 Ls + klāt vēl nāk 100ls par gultas vietu dienā.

Kas ir izgulējums?
Tas ir spiediena izraisīts dziļāko audu bojājums. Ilgstoši nemainot pozu, audiem zem ķermeņa svara ir nepietiekama asinsrite un tie atmirst. Parasti cilvēks, kad sajūt nospiestajā apvidū sāpes, pamaina ķermeņa stāvokli. Citādi ir ar tiem, kuri ir paralizēti vai bezsamaņā: viņi paši nespēj sajust diskomfortu un konstatēt, kurā ķermeņa vietā ir lielāks spiediens. Ja nospiestā vieta laikus netiek atslogota un pienācīgi kopta, audu bojājumi kļūst neatgriezeniski.

Kā atpazīt izgulējumus?
Uz ādas (parasti uz dibena, muguras vai lāpstiņām) parādījies it kā nevainīgs apsārtums pārtop par nelielu brūci. Tā ar laiku kļūst arvien lielāka, pārtopot plaukstas lieluma smirdīgās brūcēs, kurās veidojas un dzīvo baktērijas, kas visbeidzot izraisa neatgriezenisku nieru un aknu bojājumu vai saindē organismu, izraisot letālas sekas. Infekcija no izgulējuma var nonākt arī kaulos.

Kā ārstēt izgulējumu?
Reizi dienā kārtīgi jāapskata viss ķermenis, papildus uzmanību pievēršot problemātiskajām zonām. Tiklīdz sāk veidoties sarkani pleķīši, nedrīkst sēdēt vai gulēt uz šīm zonām. Būtībā jāguļ uz vēdera. Izsitumi jāmazgā kamēr tie noiet. Ik pēc 2 stundām jāatslogo izgulējumu zona.

Detalizētu informāciju, kur rodas izsitumi, kā tos atpazīt, kā izvairīties no tiem, kā ārstēt un kur meklēt palīdzību, var atrast - Brūču klīnika...

Autora viedoklis

Manuprāt, mūsdienu gan ekonomiskajā, gan sociālajā krīzes situācijā, katram ir jārūpējas pašam par sevi. Lai arī cik profesionāli būtu ārsti, nedrīkst aizmirst, ka arī viņi ir tikai cilvēki, kas cenšas darīt savu darbu. Cik labi tas viņiem sanāk un cik nē – tas jau ir cits jautājums. Ja valsts nenodrošina vajadzīgos līdzekļus, pacientiem arī netiek dota iespēja palīdzēt.

Vienvārdsakot, valstij iesākumā ir jāsakārto sava politika un tikai tad mēs varam runāt par veselu un dzīvot pilntiesīgu cilvēku. Tai pašā laikā ārstiem būtu jācenšas darīt viss, lai šādas epidēmijas kā izgulējumu masīva rašanās, nebūtu.

Bez naudas diemžēl nekas nenotiek – tā nu tas ir. Līdztekus ārstiem sekosim līdzi sev un savai veselībai, un rūpēsimies viens par otru, lai tik tālu, kā šajā konkrētajā gadījumā nenonāktu neviens.
Par solījumiem: šeit protams izšķiras jautājums, kas ir ētiskāk – vai dot cilvēkam veltu cerību bezcerīgā gadījumā, vai iespēju izbaudīt to, kas ir atlicis, lieki netērējot laiku cerībām uz ko labāku?

Atbildi sagatavoja Mārīte Ščerbaka



     [+] [-]

, 2010-08-10 01:51, pirms 14 gadiem
mūsu valsts kārtējais nesakārtotais pasākums

     [+] [-]

, 2010-08-10 18:37, pirms 14 gadiem
šausmas, nabaga cilvēki

     [+] [-]

, 2010-09-07 00:09, pirms 14 gadiem
Vēl un vēl unvēl cilvēkiem būs jāraud...