Insults un augsts holesterīns – viens no galvenajiem invaliditātes iemesliem pasaulē

Nopietnas sekas
Ik gadu apmēram 6000–7000 cilvēku nonāk slimnīcā ar insultu jeb smadzeņu infarktu, kad daļa smadzeņu pēkšņi paliek bez asins piegādes. Tas ir viens no galvenajiem invaliditātes iemesliem pasaulē un viens no biežākajiem nāves cēloņiem. Pēc smadzeņu insulta cilvēks vairs nekad nebūs tāds kā pirms šī notikuma. Nekad. Jo insults vienmēr atstāj bojājumus smadzenēs. Tāpēc ārsti vienmēr priecājas par to, ka pacients pats ar savām kājām aiziet mājās un spēj sevi aprūpēt, ka nekļūst par slogu ģimenei. Slimnīcā ārsti ar šo problēmu saskaras ļoti bieži – cilvēks pats saprot, ka ir kļuvis par apgrūtinājumu pārējiem... Tas savukārt veicina depresijas attīstību, negatīvismu, skaidro I.Ķikule.

Lai tā nenotiktu
Zināms, ka saslimstība ar insultu pieaug cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma. Tātad pastāv riska faktors, no kura nevar izvairīties, – vecums. Arī ģenētika – ir īpašas insulta formas, kas pārmantojas no vecākiem. Tāpat lielāks risks saslimt ar insultu ir sievietēm, kas cieš no migrēnas un jo īpaši, ja tā ir ar auru, jo viņām ir izmainīta asinsvadu reakcija, un tur neko nevar darīt. Bet ir riska faktori, kurus katrs var koriģēt, – un vispirms jau ar dzīvesveidu. Proti, ievērojot pareizu ēšanu. Galvenais uzturā – dārzeņi, graudu produkti, olīveļļa, piena produkti ar zemu tauku saturu; ierobežots sāls patēriņš, treknās gaļas vietā – vistiņa un trusis, drīkst arī mazliet liesas cūkas un liellopa gaļas... Kā arī – vairāk fizisko aktivitāšu, kas ļauj izmainīt sliktā holesterīna līmeni asinīs. Vajadzīga vidēji mērena fiziska slodze. Tā, ka mugura nedaudz iesvīst. Vecākam cilvēkam labi der nūjošana, braukšana ar velosipēdu. Fiziskā aktivitāte ir arī ikdienas staigāšana un lifta neizmantošana.

Riska faktori, ko varam ietekmēt
Pirmkārt, te viens no galvenajiem vaininiekiem ir augsts asinsspiediens. To konstatē 80% insulta pacientu. Proti, smadzeņu asinsvadi reaģē uz augstu asinsspiedienu. Ja ilgtermiņā ir augsts asinsspiediens, tas nozīmē, ka asinsvadi ir pastāvīgā spazmas stāvoklī, saspringumā. Ar laiku tajos veidojas mikroplaisiņas, līdz ar to holesterīnam tur krietni, krietni vieglāk nogulsnēties, nekā tas būtu pie tādas pašas holesterīna koncentrācijas, bet bez augstā asinsspiediena veidotajām mikroplaisiņām. Taču bieži vien cilvēks pat nenojauš, ka viņam ir augsts asinsspiediens, jo nekādas sliktas pašsajūtas jau nav, viņš pie tā jau pieradis! Patiesībā asinsspiedienam būtu jābūt zemākam par 140/90 mmHg. Optimālais, visveselīgākais asinsspiediens ir 120/80 mmHg.

Nākamais, kas veicina insulta attīstību, ir paaugstināts holesterīna līmenis, tas arī jākontrolē. Holesterīna izmaiņas cilvēks nekādi nejūt, bet būtībā tā paaugstināšanās izmaina asinsvada sieniņas, tās sabiezē, veidojas pangas. Un, ja panga vēl nav sacietējusi, tā var plīst, mīkstais saturs iziet asinsvadā, tas veido trombu, nosprosto asinsvadu, un tad var būt gan infarkts, gan insults.

Trešais nozīmīgais riska faktors ir cukura diabēts. Paaugstināts cukura līmenis asinīs veicina izmaiņas asinsvadu sieniņās, tās sabiezē.

Ceturtais – sirds ritma traucējumi, aritmija, kuru arī bieži vien cilvēks nemaz nemana, nezina, ka tāda ir. Sirdij strādājot nevienmērīgi, notiek haotiska sirds priekškambaru saraušanās, tālāk asins plūsma sirdī kļūst raustīga, un vietās, kur tā ir lēnāka, veidojas asins recekļi jeb trombi. Nelielas trombu daļiņas ar asins plūsmu var tikt aiznestas uz galvas smadzenēm un tur nosprostot attiecīgā diametra asinsvadu.

Piektais – smēķēšana, kas arī bojā asinsvadus.

Mazliet vairāk par holesterīnu

Holesterīns ir apvīts ar daudz mītiem. To uzskata par kaitīgu veselībai un pat nāvējošu. Taču tā gluži nav, uzsver ārste. Holesterīns ir taukviela, kas organismam nepieciešama, tā ir neatņemama šūnu apvalka sastāvdaļa, no holesterīna veidojas žultsskābes, daži hormoni, holesterīns vajadzīgs, arī lai sintezētos D vitamīns. Par draudu veselībai holesterīns kļūst tikai tad, kad tā līmenis asinīs ir pārāk augsts.

Vēl viens mīts – ka nevajag ēst treknumus, tad holesterīna asinīs nebūs. Jā, uzturam ir nozīme, taču jāņem vērā, ka lielākā daļa (apmēram 80 %) cilvēka organismā esošā holesterīna sintezējas aknās. Tādēļ, pat ja holesterīns no uztura tiek izslēgts pilnībā, tā līmenis joprojām var būt paaugstināts. Kad ārsts izvērtē taukvielu vielmaiņu, tiek analizēti četru radītāju (lipīdu jeb taukvielu) līmenis asinīs. Tātad – kopējais holesterīns, triglicerīdi, augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH) un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH). Pēdējais ir tas lielais kaitnieks. Proti, ļoti zema līmeņa lipoproteīnus sintezē aknas un tie transportē taukus no aknām uz pārējo organismu. ZBLH sastāv gandrīz tikai no holesterīna. Ja šo daļiņu ir daudz un cilvēkam ir citi riska faktori, zema blīvuma holesterīns sāk izgulsnēties sirds, smadzeņu un citās artērijās – attīstās slimība, ko sauc par aterosklerozi – artēriju iekaisums ar holesterīna uzkrāšanos. Atkarībā no tā, kurās artērijās ateroskleroze veidojas, tā var izpausties kā miokarda infarkts (sirds muskuļa kādas daļas pēkšņa atmiršana), stenokardija (sāpes sirdī pie slodzēm), insults (paralīze) un mijklibošana (sāpes kājās staigājot).

Savukārt augsta blīvuma lipoproteīns ir labais spēlētājs taukvielu vielmaiņā – tas transportē holesterīnu no visiem audiem uz aknām, spēj to aiznest arī prom no asinsvadiem, tos pat mazliet attīrot. Ir pierādīts, ka ar zemāku ABLH (vīriešiem

Insults notiek pēkšņi!

• Cilvēks jutās vesels, un pēkšņi parādījās simptomi...
• Tie izpaužas ar vienas puses nespēku. Attīstās notirpums, vājums, paralīze, parādās sejas asimetrija, runas traucējumi – neskaidra runa, grūtības saprast un atbildēt.
• Šādā situācijā steidzami jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība!
• Ar trombu šķīdinošo medikamentu ievadīšanu iespējams palīdzēt tikai pirmo triju, maksimums – četrarpus, stundu laikā no insulta simptomu parādīšanās brīža. Tad var panākt vislabāko efektu.
Kas pasargā no insulta?
1. Regulāra fiziska slodze. 30 minūtes dienā.
2. Normāls, stabils asinsspiediens. Ideāli, ja tas ir 120/80 mmHg, bet tam nevajadzētu būt augstākam par 139/89 mmHg.
3. Normāli holesterīna rādītāji. Jaunam cilvēkam līdz 40 gadu vecumam bez insulta un infarkta riskiem zema blīvuma lipoproteīna holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs jāuztur līdz vai zem 3 mmol/l. Tiem, kam ir vairāk par 40–50 gadiem, un, ja pastāv citi riska faktori, lielākoties par optimālu ZBLH līmeni asinīs var uzskatīt 2,6 mmol/l. Ja ir jau izveidojusies ateroskleroze, tad ZBLH līmenim asinīs obligāti jābūt zem 1,8 mmol/l.
4. Stabils glikozes līmenis asinīs. Optimālais līmenis ir 5,6 mmol/l.
5. Ja ir mirdzaritmija, tā jāārstē!
6. Jāatmet smēķēšana!

Ļoti svarīga ir miega artēriju veselība!
Jo pa tām asinis plūst uz galvas smadzeņu puslodēm. Ja sabiezē šā asinsvada sieniņa un rodas pangas, artērija sašaurināšanās, un tas jau ir nopietns riska faktors insultam. Miega artēriju stāvokli var izvērtēt ar ultraskaņu, ar dupleksizmeklējumu. To vajadzētu veikt cilvēkiem, kam ir augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, diabēts, smēķētājiem un jo īpaši, ja ir vairāku šo riska faktoru kombinācija. Tad miega artērijas var laikus iztīrīt – ar medikamentiem un ķirurģiski.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Sabīne Kozlovska uzsver – sirds un asinsvadu slimību, to skaitā aterosklerozes, infarktu un insultu, biežums iedzīvotāju vidū ir diezgan augsts. Diemžēl šīs slimības skar arvien jaunākus cilvēkus.
Aterosklerozes gadījumā liela nozīme ir paaugstinātam zema blīvuma holesterīna līmenim asinīs. Aptuveni 80% holesterīna izstrādājas ikviena cilvēka aknās, jo tas nepieciešams šūnu un dažu steroīdo hormonu veidošanai. Tikai 20% tiek uzņemti ar uzturu. Lai gan mēs katrs varam ietekmēt un mainīt vairākus būtiskus faktorus, kas ietekmē holesterīna paaugstināšanos asinīs. Piemēram, smēķēšanu, mazkustīgu dzīvesveidu, neveselīgu uzturu, aptaukošanos un emocionālo spriedzi. Svarīga ir arī jau tādu esošo hronisko slimību kā arteriālā hipertensija, cukura diabēts, vairogdziedzera hipofunkcijas kontrole, kura daļēji palīdz mazināt aterosklerotisko notikumu attīstību.
Ieteicams pievērst lielāku uzmanību veselīgākam dzīvesveidam, lai nebūtu nepārtraukta emocionāla pārslodze ikdienā, un atcerēties par mērenām fiziskām aktivitātēm, kas, veiktas ik dienas, uzlabos ne tikai veselību, bet arī pašsajūtu. Svarīgi izvēlēties pārtiku ar zemu piesātināto taukskābju saturu, piemēram, pilngraudu produktus, dārzeņus, augļus un zivis.
Aptiekās pieejami dažādi uztura bagātinātāji, kas palīdz normalizēt un uzturēt normālu holesterīna līmeni organismā. Piemēram, lecitīna preparāti un pēdējā laikā popularitāti guvušie Ķīnas sarkanā rauga rīsu preparāti. Taču, izvēloties uztura bagātinātājus, vienmēr kopā ar ārstu jāvērtē katra situācija individuāli. Kopējais holesterīna rādījums parāda tikai virzienu, bet ne gluži pašu būtību. Svarīgi ir vērtēt arī lipīdu frakcijas, tieši balstoties uz šiem rādītājiem (ZBLH – zema blīvuma lipoproteīna holesterīna, TG – triglicerīdu daudzumu) un kardiovaskulārajiem riskiem.
Kā profilaktisks līdzeklis noteikti noderēs zivju eļļa, kas satur pietiekamu daudzumu Omega-3 nepiesātināto taukskābju (EPS – eikozapentaēnskābi un DHS – dokozaheksaēnskābi), kuras uzlabos asinsvadu stāvokli, to elascitāti un novērsīs arī triglicerīdu uzkrāšanos organismā.