Vispasaules Pretvēža diena.

Ļaundabīgs audzējs ir otrais izplatītākais nāves cēlonis Latvijā un pasaulē. Ik gadu vēzis tiek konstatēts 10 000 cilvēkiem. Visizplatītākie ir krūts vēzis un dzemdes kakla vēzis, kā arī ādas, resnās zarnas ļaundabīgie audzēji sievietēm, bet vīriešu vidū izplatītākie ir plaušu, prostatas un zarnu trakta ļaundabīgie audzēji.

Saslimstība ar krūts vēzi pēdējo 10 gadu laikā kopumā ir palielinājusies par 15%. Pēc Latvijas Onkoloģijas centra datiem Latvijā ik gadu vēža dēļ krūti zaudē aptuveni 700 sievietes.

Krūts vēzis!

Saskaņā ar Veselības ekonomikas centra datiem Latvijā saslimstība un mirstība no krūts vēža ieņem pirmo vietu starp visiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm. Krūts vēzis ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis sievietēm 35 - 64 gadu vecumā. Šobrīd aptuveni 35% ļaundabīgo krūts audzēju tiek konstatēti novēloti (slimības III – IV stadijā). Novēlota audzēja diagnostika samazina ārstēšanas efektivitāti, taču, atklājot krūts vēzi savlaicīgi, regulāri dodoties pie ārsta un veicot izmeklējumus, iespējama efektīva tā ārstēšana un izveseļošanās.
Krūts vēža rašanos var ietekmēt dzimums (sievietēm krūts dziedzera vēzi atklāj biežāk nekā vīriešiem), vecums (jo vecāka paliek sieviete, jo lielāks risks, ka var rasties krūts vēzis), ģimenes vēsture, grūtniecība (sievietēm, kurām nav iestājusies grūtniecība līdz 30 gadu vecumam vai grūtniecība nav bijusi visas dzīves laikā, pastāv lielāks risks saslimt ar krūts vēzi), kā arī alkahols, smēķēšana un liekais svars.
Kā savlaicīgi atklāt krūts vēzi? Krūts pašizmeklēšana.
Katrai sievietei būtu jāprot krūšu pašizmeklēšanas paņēmieni. Krūtis vienreiz mēnesī jāsāk iztaustīt jau no 20 gadu vecuma, vēlams aptuveni vienu nedēļu pēc mēnešreižu sākuma, bet sievietēm, kurām ir iestājusies menopauze, krūtis vēlams reizi mēnesī pārbaudīt jebkurā brīvi izvēlētā mēneša datumā.
Tām sievietēm, kuras lieto hormonālas kontracepcijas tabletes, krūtis jāpārbauda, uzsākot jaunu zāļu iepakojumu.
Kā veikt krūšu pašizmeklēšanu?
1. Labā apgaismojumā aplūkojiet krūtis spoguļa priekšā. Nolaidiet rokas gar sāniem un uzmanīgi aplūkojiet abas krūtis. Pievērsiet uzmanību, vai nav manāmas kādas izmaiņas un vai abas krūtis ir simetriskas. Jāaplūko krūšu gali, vai tie nav ievilkti uz iekšu. Paceļot rokas virs galvas, jāaplūko vai krūtis nav deformētas.
2. Iztaustiet krūtis, kā arī padušu daļu. Iztaustāmas puses roku iespiediet sānā, tā sasprindzinot krūšu muskulatūru. Krūts jāizmeklē ar maigiem pieskārieniem un tad spiedieniem. Spiediens jāpalielina, lai sajustu audu zemākos slāņus. Iespiežot pirkstus krūtī, jāveic 2 - 3 apļveida kustības, tad pirksti jāpārvieto uz citu vietu.
! Jāatceras - tiklīdz kaut ko sataustāt krūtī nevajadzētu nobīties, bet tūlīt apmeklēt ārstu.

Dzemdes kakla vēzis!

Dzemdes kakla vēzis – tā nav tikai gados vecāku sieviešu veselības problēma. Pasaulē un arī Latvijā tas ir otrais biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža. Dzemdes kakla vēzis ir paņēmis un paņem daudzu sieviešu dzīvības Latvijā - ik mēnesi no šīs slimības mirst aptuveni desmit sievietes. Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi pēdējo 10 gadu laikā ir pieaugusi par 20% - ik mēnesi šī slimība tiek diagnosticēta apmēram divdesmit sievietēm.
Dzemdes kakla vēža riska faktori ir cilvēka papillomas vīruss (HPV) (ir pierādīts, ka šis vīruss vairumā gadījumu izraisa dzemdes kakla vēzi. Ar to inficējas dzimumkontaktu ceļā), seksuālās dzīves vēsture, ģenētika, kā arī smēķēšana.
Ka savlaicīgi pamanīt dzemdes kakla vēzi?
Dzemdes kakla vēzi iespējams pilnībā novērst, savlaicīgi atklājot un izārstējot dzemdes kakla pirmsvēža slimību. Pirmsvēža slimības diagnostiku nodrošina regulāra (reizi 3 gados) citoloģiskās uztriepes paņemšana no dzemdes kakla un tās mikroskopiska izmeklēšana, kurā atklāj agrīnas izmaiņas dzemdes kakla šūnās, kas neārstējot var pārveidoties vēzī.
Latvijā kopš 2009.gada tiek organizēta valsts apmaksāta dzemdes kakla vēža profilakses programma, kas balstīta uz iedzīvotāju reģistra datiem. Katra sieviete 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gadu vecumā saņem Veselības norēķinu centra uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu, kura laikā tiek paņemta citoloģiskā uztriepe no dzemdes kakla. Vēstuli sieviete saņem dažu mēnešu laikā pēc kārtējās dzimšanas dienas. Vēstulē tiek skaidri norādītas gan dzīvesvietai tuvākās ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, pie kurām iespējams veikt minēto izmeklējumu par valsts budžeta līdzekļiem, gan pateikts, kur meklēt visu to ārstniecības personu sarakstu, kam ir līgumattiecības ar valsti.

Zarnu vēzis!

Zarnu vēzis jeb kolorektālais vēzis ir ļaundabīga saslimšana, kas sākotnēji veidojas resnajā vai taisnajā zarnā. Pēc Veselības ekonomikas centra datiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi gan saslimstība, gan mirstība no zarnu vēža. Katru gadu Latvijā ar šāda veida vēzi saslimst vairāk nekā 1000 cilvēki un tās dēļ Latvijā mirst vairāk nekā 700 cilvēki gadā. Vairāk kā pusei pacientu zarnu vēzis tiek atklāts novēloti, jo atbilstošos skrīninga izmeklējumus patlaban veic tikai 6 līdz 7 procenti no aptuveni 800 000 iedzīvotāju vecumā no 50 gadiem.
Svarīgi atcerēties, ka veicot laicīgu zarnu vēža diagnostiku, ar skrīninga palīdzību atklājot pirmsvēža stāvokļus vai vēzi agrīnā stadijā, slimība ir vieglāk ārstējama un izveseļošanās rādītāji ir augstāki.
Zarnu vēža galvenie riska faktori ir ģimenes vēsture, resnās zarnas polipi (Pacientiem, kuriem agrāk diagnosticēti polipi (kaut arī tie noņemti) tomēr pastāv paaugstināts risks gan atkārtoties polipiem, gan arī attīstīties zarnu vēzim), zarnu slimības, kā arī neveselīgs uzturs, liekais svars, mazkustīgs dzīvessveids un smēķēšana.
Simptomi, kas var liecināt par zarnu vēzi:
- Vēdera izejas izmaiņas, kas nebija iepriekš raksturīgas, piemēram, ilgstoša caureja, aizcietējums, vajadzība pēc atkārtotas vēdera izejas (nepilnas iztukšošanās sajūta), izkārnījumu masas formas izmaiņa.
- Asiņošana no tūpļa vai asins piejaukums izkārnījumiem.
- Krampjveidīgas vai pastāvīgas sāpes vēderā ēstgribas trūkums, svara zudums bez būtiska iemesla.
- Pasliktināta vispārējā pašsajūta - savārgums, fiziskās slodzes izturības mazināšanās, bālums un galvas reiboņi, ģībšanas gadījumi.
Būtiski, ka šie iepriekšminētie simptomi nav raksturīgi tikai zarnu vēzim, bet arī citām slimībām. Tāpēc svarīgi, kolīdz pamanāt kādus no iepriekšminētiem simptomiem, dodieties pie sava ģimenes ārsta. Tikai ārsts var pareizi izvērtēt simptomus, veicot izmeklējumus, noteikt pareizo diagnozi un izvēlēties pareizo ārstēšanas taktiku. Svarīgi vēzi atklāt vēl pirms tas radījis minētos simptomus, tad ārstēšanas efektivitāte būs būtiski augstāka.

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks ir uzsākusi vērienīgu akciju Vēzis nav nolemtība, dzīve turpinās! Tā ir sabiedrības iesaistīšanās akcija, kuras laikā ikviens cilvēks tiek aicināts sūtīt iedvesmojošas fotogrāfijas, labus vārdus uz e-pastu: dzivibaskoks@dzivibaskoks.lv.

No iesūtītajām fotogrāfijām tiks veidota kolāža kā uzmundrinājuma, atbalsta un sapratnes zīme visiem, kuriem ir vēzis. Izveidotā kolāža tiks izvietota slimnīcās un vietās, kur tā varētu dot vislielāko iedvesmojošo ieguldījumu. Iedvesmojošas fotogrāfijas un stāstus akcijai Vēzis nav nolemtība, dzīve turpinās! var sūtīt līdz 20. Februārim.

Veselības ministrija atgādina iedzīvotājiem par ļaundabīgo audzēju savlaicīgu diagnostiku un aicina visus Latvijas iedzīvotājus rūpēties par savu veselību, apmeklēt ārstu un veikt šādus valsts apmaksātus izmeklējumus:
- sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem dzemdes kakla onkocitoloģiskais izmeklējums kā skrīningtests dzemdes kakla vēzim vienu reizi trijos gados;
- sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem krūts dziedzeru rentgenoloģiska izmeklēšana ar mammogrāfijas metodi kā skrīnings krūts dziedzeru vēzim vienu reizi divos gados;
- personām vecumā no 50 gadiem ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā veikts slēpto asiņu izmeklējums fēcēs kā skrīningtests zarnu vēzim vienu reizi gadā.

Vairāk informāciju par vēža profilakses programmu un izmeklējumu veikšanas iespējām varat uzzināt zvanot uz Veselības norēķinu centra informatīvo bezmaksas tālruni 80001234 vai Veselības norēķinu centra mājas lapā: www.vnc.gov.lv

Neesi vienaldzīga pret sevi! Atceries, savlaicīga ļaundabīgā audzēja pamanīšana ir ārstējama!

Ieskaties:
Krūts vēzis - kāda ir realitāte Latvijā? 1.daļa
Krūts vēzis - kāda ir realitāte Latvijā? 2.daļa