Siers bez maksas ir tikai otrajai pelei jeb kā pasargāt sevi no kibergarnadžiem
Kibernoziedznieki nesnauž un ir gatavi izmantot mūsu vājības – pērn kopumā kiberuzbrukumu skaits salīdzinājumā ar 2015.gadu ir palielinājies par 38%, liecina PwC pētījums, arī nupat teju visa pasaule saskarās ar masveida izspiedējvīrusu, tāpēc lietotājiem ir jādomā par savu ierīču un datu drošību, uzskata mobilo sakaru operatora Bite vadītājs Kaspars Buls.
Bezmaksas Wi-Fi spožums un posts
Latvijas Drošāka interneta centra (Drossinternets.lv) aptauja liecina, ka 38% respondentu lietotu bezvadu internetu kafejnīcā, ja tas netiek aizsargāts ar paroli, taču šāds pieslēgums nav un nevar būt drošs.
“Atvērto bezvadu tīklu pamatā ir uzticība gan tīkla īpašniekam, gan citiem lietotājiem, kas tajā pieslēgušies. Te ir jāuzdod vienkāršs jautājums, vai jūs uzticētu savā mobilajā ierīcē esošos vai pārsūtītos datus parastam garāmgājējam? Ja esi pieslēdzies šādam tīklam, rēķinies, ka pārsūtītie dati var nebūt anonīmi un tie var tikt izmantoti arī ļaunprātīgiem nolūkiem,” atgādināja SQUALIO Cloud Consulting pārstāvis Rūdolfs Augustovskis.
Ja aplikācijā nav iestrādāts papildu šifrēšanas mehānisms (piemēram, HTTPS), citi lietotāji var redzēt svešu ierīču datu plūsmu, kas atvērto WiFi gadījumā netiek šifrēta, kā rezultātā bieži vien var izmainīt arī saņemtos un nosūtītos datus, piemēram, ieliekot papildu reklāmas dažādās apmeklētajās mājaslapās, pavisam citu informāciju vai novirzot lietotāja ierīci uz viltotu, kopētu mājaslapu.
Pēc Augustovska sacītā, alternatīva atvērto WiFi tīklu izmantošanai ir mobilais internets. “Tomēr, ja apstākļi spiež izmantot vienīgo pieejamo alternatīvu - atvērto WiFi, rekomendējam apmeklēt tikai tās saites, kas darbojas HTTPS režīmā, kā arī neveikt nekāda veida failu lejupielādi,” piebilst Augustovskis.
Jāņem vērā arī fakts, ka mobilās ierīces mēdz fonā sūtīt datus, kas ir ārpus lietotāja kontroles - tajā skaitā, automātiska pieslēgšanās e-pastam, sociālajiem tīkliem uzreiz pēc pieslēgšanās tīklam. “Papildus iesakām izvērtēt datu šifrēšanas iespējas izmantojot, piemēram, VPN risinājumus. Pēc lietošanas, rekomendējam atslēgties no atvērtā tīkla un likt ierīcei dzēst tīklu, lai tā nākotnē automātiski nepievienotos,” tā eksperts.
Par bezmaksas aplikācijām kāds vienmēr samaksā
“Viedtālruņu lietotāju skaits gan Latvijā, gan pasaulē strauji pieaug, taču tikai retais šo ierīču lietotājs aizdomājas par to, ka arī vīrusu un ļaunprātīgu programmu jeb ļaunatūru, kas apdraud viedierīces, mazāk nekļūst. Gluži pretēji – tās vairojas aritmētiskā progresijā. Lai iekļūtu ierīcē, kibernoziedznieki var izmantot pat šķietami drošas mobilās aplikācijas,” tā, stāstot par riskiem, ar ko ikdienā saskaras viedierīču lietotāji, uzsvēra Bites tīkla direktors Dariuss Martusevičs.
Viņš arī atgādināja, ka ļaunatūras var zagt lietotāja privāto informāciju, piemēram, datoru, bankas kontu, e-pastu paroles, naudu no kontiem dažādu viltotu maksājumu veidā. Tāpat tās var izsekot viedierīces īpašnieka aktivitātes, tostarp noskaidrot viņa atrašanās vietu bez viņa paša ziņas.
“Visbiežāk ļaunatūras viedierīcēs nonāk ar ļaunprātīgi izstrādātu lietotņu starpniecību, kuras lietotāji lejupielādē neuzmanības vai nezināšanas dēļ. Kā sevi pasargāt? Jāsāk ar pašiem pamatiem, proti, regulāri jāatjaunina ierīču operētājsistēmas un jāizmanto tikai legāli mobilo aplikāciju veikali. Tāpat, pirms akceptēt lietotnes instalēšanu, jāpārlasa, kādas atļaujas un piekļuves tai ir nepieciešamas. Ja prasību ir pārāk daudz, tās neatbilst mobilās aplikācijas funkcijām vai tiek lūgtas ierīces administratora tiesības, ir pamatots iemesls uzskatīt, ka lietotne ir inficēta,” skaidroja Martusevičs.
Pēc viņa sacītā, viens no efektīvākajiem dažāda veida ierīču – datoru, viedtālruņu u.c. – aizsardzības mehānismiem ir antivīruss. Diemžēl Drossinternets.lv aptauja liecina, ka katrs desmitais jaunietis aizvērtu paziņojumu par antivīrusu atjaunināšanu, jo tas ir kaitinošs.
“Zinot, ka līdzīgi rīkojas arī pieaugušie, turklāt vīrusus un ļaunprātīgas programmas atpazīt kļūst aizvien grūtāk, rūpējoties par klientu drošību, no šā gada aprīļa esam iekļāvuši piedāvājumā antivīrusu, kas darbojas Bites tīklā. Tas ne vien brīdina par nedrošām vietnēm un iespējamiem apdraudējumiem, bet arī neietekmē ierīces darbības ātrumu vai atmiņu. Turklāt klientiem pašiem nekas nav nedz jāinstalē, nedz jāatjaunina, jo Bite to izdara viņu vietā,” tā Martusevičs.
Ja viedtālrunis sāk “uzvesties” netipiski, piemēram, strauji pieaug datu patēriņš, lietotnes nedarbojas korekti, parādās nezināmas izcelsmes mobilās aplikācijas, reklāmas logi, kā arī telefons ātri izlādējas, tas, visticamāk, ir inficēts, attiecīgi – ierīce ir jāpārbauda un jātīra.
Tiešsaistes grābekļi, no kuriem varam izvairīties
Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska dalījās pieredzē par to, uz kādiem grābekļiem mēdz kāpt interneta lietotāji.
“Diemžēl itin bieži redzam, ka cilvēki kļūst par dažāda veida krāpšanas upuriem. Piemēram, piereģistrējas vietnēs, kur, sakrājot konkrētu klikšķu skaitu pēc vietnes uzturētāju vārdiem var nopelnīt vairākus simtus eiro. Taču, lai sāktu pelnīt, ir jānopērk drošības kodi, pēc tam solītā peļņa tomēr neseko,” stāsta Katkovska.
Pēc ekspertes sacītā, nereti ir gadījumi, kad var redzēt, ka kiberkrāpnieks ir pētījis konkrētā cilvēka ieradumus, kas savukārt liek aizdomāties par privātuma iestatījumiem un par to, ar kādu informāciju publiski dalāmies. “Piemēram, izpētot vecāka gada gājuma cilvēku saistību ar dažādām citām personām, tiek informēts par kāda no attālu paziņu slimībām un aicināts palīdzēt un ziedot naudu. Vai - saņem e pastu, ka it kā kāds paziņa no ārzemēm sūta paciņu un esot jāsedz pasta izdevumi,” tā Katkovska.
Gadās, kad pie bēdīga rezultāta, piemēram, uzlauztiem e-pastiem vai sociālo tīklu kontiem, noved pašu neuzmanība. Proti, reģistrējoties vietnēs ar e-pastu vai sociālo tīklu pasīti netiek pievērsta uzmanība, vai tā ir legāla un droša vietne, vai arī paroles ir izrādījušās pārāk vienkāršas.
Lai sevi nepakļautu riskam tikt apkrāptam, Latvijas Drošāka interneta centrs aicina nebūt lētticīgiem. “Neticiet visam, ko jums sola labvēļi internetā! Jūs taču nedosiet “drošības naudu” kādam, kas jums pienāks uz ielas un piedāvās labi nopelnīt? Arī nedosiet naudu svešiniekam, kas saka, ka vāc ziedojumus jūsu sasirgušajai paziņai. Visticamāk, vispirms sazināsieties ar pašu paziņu. Un arī neticēsiet 50 gadīgam vīrietim, ka viņš ir 15 gadīga meitene. Tad kāpēc interneta vidē uzķerties uz krāpniekiem?” analizēja Katkovska .
Internetā jābūt vēl uzmanīgākiem, jo neredzam personu, kas izsaka vilinošos piedāvājumus. “Ja gadījumā nonākat situācijā, kad nepieciešams atbalsts saprast, kā rīkoties – rakstiet uz zinojumi@drossinternets.lv un mēs konsultēsim par jūsu tiesībām,” aicināja Katkovska
Internets mūsdienās sniedz ļoti plašas iespējas. “Taču tas ir tikai mūsu pašu ziņā – darīt visu iespējamo, lai pasargātu sevi, savus datus, laicīgi vai sagaidīt brīdi, kad saskaramies ar to vai citu problēmu reāli. Ar šo meistarklasi un iniciatīvu “Bites Drošības akadēmija” iniciatīvu mēs speram soli pretī drošākam internetam un aizsargātākam lietotājam,” uzsvēra Buls.
