Kāpēc daži cilvēki pandēmijas laikā nepaliek mājās?
“Tāpēc, ka viņi ir egoisti. Stulbi. Bezatbildīgi. Viņi ir noziedznieki,” tā tagad mēdz raksturot cilvēkus, kuri pandēmijas apstākļos dzīvo paši savu dzīvi, it kā nekas nebūtu mainījies. Psihologi Julia Shaw un Seth Gillihan pēta šādas uzvedības cēloņus un aicina nesteigties ar secinājumiem.
Daudzi jau ir pielāgojušies pašizolācijai mājās. Ņemot vērā to, ka plašsaziņas līdzekļi nemitīgi informē par vīrusa izplatīšanās ātrumu un ziņas par notiekošo pieejamas visu diennakti, šķiet, ir neiespējami, ka cilvēki varētu nezināt - viņiem jāpaliek mājās. Tad kāpēc izskatās, ka daži ar nodomu neņem vērā ieteikumus un ignorē aizliegumus?
Ārste un zinātnes popularizētāja Danielle Ofri 2009. gadā rakstīja par fenomenu, ko novēroja saviem pacientiem. Viņa atklāja, ka papildus vīrusu infekcijai epidēmiju laikā mūs apdraud arī cita infekcija (psiholoģiska) - neuzticēšanās un aizdomas.
Nobijušies un nedroši cilvēki, pēc psiholoģes Julia Shaw teiktā, bieži rīkojas vienā no šiem veidiem:
• par citiem iedomājas to sliktāko;
• rīkojas iracionāli.
*Fundamentālā atribūcijas kļūda un Covid -19
Nezinādami, ko cilvēki domā, mēs izdarām secinājumus, pamatojoties uz viņu uzvedību. Visbiežāk tas nozīmē, ka piedēvējam viņiem noteiktus nodomus, emocijas vai zināšanas un, balstīdamies uz to, izsakām savus minējumus. Pašreizējās pandēmijas laikā notiek tas pats: mēs automātiski izsakām spriedumus par tiem, kas neievēro pašizolāciju.
Parasti esam pārliecināti, ka viņi tīši ignorē noteikumus. Šo fenomenu sociālajā psiholoģijā dēvē par "fundamentālo atribūcijas kļūdu". Tās būtība - mēs sliecamies izskaidrot citu cilvēku rīcību ar viņu personiskajām īpašībām (viņš to dara par spīti), bet mūsu pašu uzvedību - ar ārējiem apstākļiem (man ir svarīgi iemesli).
Patiesībā cilvēkam, kurš nespēj nosēdēt mājās (runa nav par tiem, kuriem jādodas uz darbu), var nebūt sliktu nodomu un viņš nepārkāpj ierobežojumus apzināti. Taču briesmās mēs automātiski domājam to sliktāko. Tā evolūcijas gaitā izveidojies: mūsu smadzenes ieprogrammētas izvēlēties lēmumu, kas garantē lielāku drošību. Briesmās mēs kļūstam aizdomīgāki, jo tie, kas uzticas slimam cilvēkam, riskē.
Kāpēc pandēmijas laikā rīkojamies iracionāli
Kā izskaidrot to cilvēku izturēšanos, kuri neievēro sociālo distanci? Pēc psihologu domām, iemesli var būt:
Viņi nevar pilnībā saprast notiekošo. Ir sajūta, it kā mēs atrastos filmā par apokalipsi, nevis reālajā dzīvē. Nespēja izprast un analizēt notikumus var izraisīt to pilnīgu ignorēšanu, notiekošā apmēru vai realitātes noliegšanu.
Viņi pieņem vēlamo par esošo. Digitālajā laikmetā viegli atrast rakstu, kurā teikts tas, ko vēlies dzirdēt, un atlasīti argumenti, kas samazina vai palielina situācijas nopietnību.
Viņi netic kārtējās krīzes nopietnībai. Mūsu ziņu plūsmas jau sen pārpildītas ar sensacionāliem stāstiem. Ja mums pastāvīgi stāsta par pasaules krīzēm, tad mēs neuztveram nopietni ziņas par vēl vienu katastrofu, pat ja mūs mēģina pārliecināt, ka šoreiz gan viss ir taisnība.
Viņi ir apjukuši. Viņi nezina, kā izturēties. To, ko vakar darījām, ievērojot valdību norādījumus, šodien var uzskatīt par kļūdu. Tas liek justies bezpalīdzīgi, kad mēs vienkārši atsakāmies no mēģinājumiem saprast, kā uzvesties būtu pareizi, un tā vietā sekojam savai intuīcijai.
*Domāšanas kļūdas
Psihologs un psihoterapeits Seth Gillihan iemeslus, kāpēc cilvēks var atteikties no pašizolācijas, saskata šādās domāšanas kļūdās:
1. Pārmērīga vispārināšana
Mēs uzskatām, ka iepriekšējā pieredze piemērojama visās līdzīgās situācijās. Balstoties uz šo loģiku, COVID-19 krīze nevarētu būt sliktāka par SARS un H1N1 uzliesmojumiem.
Taču līdzšinējā pieredze ir noderīga tikai tiktāl, cik tā atbilst realitātei, vispārinot netiek ņemtas vērā šī koronavīrusa unikālās iezīmes - piemēram, straujā izplatība un cilvēku bez redzamiem simptomiem spēja to izplatīt.
2. Nozīmes mazināšana
Daudzi kritizē krīzes nopietnību, apgalvojot, ka koronavīruss ir ļoti līdzīgs gripai, ka galvenokārt saslimst gados vecāki cilvēki vai ka “80% cilvēku ir viegli simptomi”. Ne visiem, kas inficējas ar koronavīrusu, vajadzīga mākslīgā plaušu ventilācija, tiesa. Bet tas nav iemesls, lai apdraudētu visneaizsargātākos.
3. Pārliecība, ka viss ir atļauts
Pie cilvēka atteikšanās no pašizolācijas var novest arī pārliecība, ka “man ir tiesības darīt to, ko gribu”. Viņš var uzskatīt, ka atteikšanās no pašizolācijas ir kā noņemt drošības jostu automašīnā - personiska izvēle, kas ietekmē tikai viņu. Bet patiesībā viņš "noņem jostu" ne tikai no sevis, bet arī no vectēviem un vecmāmiņām.
Ja kāda no šīm “domāšanas kļūdām” tev zināma, mēģini to loģiski izanalizēt. Kādi pierādījumi apstiprina tavu pārliecību? Vai ir kaut kas, ko varēji palaist garām vai ignorēt?
Drošākais veids, kā izturēties COVID-19 epidēmijas laikā, ir ieklausīties epidemiologu ieteikumos.
