Viedoklis: Noslēguma koncerts bija grandiozs, bet emocionāli vājš

Koncerts nebija slikts, nē. Un arī virsrakstā teiktais "vājš" vairāk izmantots uzmanības piesastīšanai, pareizāk būtu teikt- vājāks, nekā prasījās. Šāda mēroga koncerta sarīkošana tik augstā līmenī liek cieņā noliekt galvu organizotoru priekšā un vēlreiz sakām- tas ir vareni un tādam koncertam ir jābūt. Lai pasaule mūs apskaustu- un apskauž jau arī. Arī pēc vakardienas apskauž, sevišķi tie, kuri neko tādu nav piedzīvojuši. Bet mēs paši, latvieši , kuri katru dienu žēlojas par vienotības trūkumu, vakar lielā mērā izniekojām unikālo iespēju lielā vienotībā mēģināt atgriezties sajūtās, kādas izjutām pirms gadiem 20. Kaut gribējām- vakar to neļāva izvēlētais dziesmu repertuārs. Pat vairāk- pie milzīgās ažiotāžas ap biļetēm un latviešu patiesās vēlmes nokļūt un būt klāt šajā pasākumā, tas atstāja neizmantotas iespējas sajūtu.

Tiem, kas nepiekrīt un domā, ka atkal kāds norūpējies latvietis vienkārši izgāž žulti, aicinu pajautāt tiem tūkstošiem klātienē, kuri gribēja celties kājās, dziedāt un ovācijās uzgavilēt ikkatras dziesmas autoriem, diriģentiem un pašiem sev- kāpēc tā visa vietā visbiežāk labākajā gadījumā vienkārši pāris reizes pieklājīgi sasitāt plaukstiņas? Tas ir jautājums arī rīkotājiem. Un lai piedod jaunā repertuāra dziesmu autori, apdarinātāji un tie, kas izvēlējās šīs dziesmas, bet lielākā daļa tā patiesi novērtēja labi ja 20 no izvēlētājamām 49 kompozīcijām. Tas- tikai un vienīgi spriežot pēc pieklājīgi šķidrajiem applausiem- šķidrākajiem, kādus nācies klātienē piedzīvot Dziesmu svētkos. Fakts, ka katram autoram uzgavilē paši dziedātāji (ko visticamāk redzēja TV skatījāji), nav rādītājs- saprotams, ka iestudēts vai arī pieklājības žests.

Šaubos, vai 10% no klātesošajiem saprata garo Līgo dziesmu sērijas dziļo būtību (droši vien tāda bija, ja jau repertuārs tika apstiprināts). Šīs nepilnās līgo stundas laikā cilvēki masveidā ķērās pie programmiņu analīzes- lai skaitītu dziesmas, cik vēl paredzētas līgo ciklā. Āžraga zemā, diezgan divdomīgā skaņa pat izraisīja smieklu vilni skatītājos (izklausījās pēc misēkļa) , bet diezgan vienveidīgās, ieaijājošās līgo dziesmas nu nekā negāja kopā ar nemitīgi skandēto- kas gulēja Jāņu nakti, gulēs visu vasariņ...

Puibliku pārsvarā pavilka pūtēju orķestris ar jautrām melodijām, bet no jaunajām dziesmām tādu īsti pilnu lozi izvilka tikai Kārlis Lācis ar jautro "Es bij meita",- viens no šī koncerta lielajiem ieguvumiem un skaistākajiem mirkļiem. Protams, pēc nu jau iemīlētās un nenoliedzami izcilās Mārtiņa Brauna "Saule. Pērkons. Daugava". Jā- tas kārtējo reizi bija skaisti un šo emociju dēļ viss iepriekš piedzīvotais varētu arī aizmirsties. Arī "Gaismas pils" un komponista Ērika Ešenvalda "Dvēseles dziesma" emocijas noturēja līmenī. Kaut gan runājot par pēdējo- dziesma bija skanīga un aizkustinoša- tai noteikti jāpaliek svētku programmā nākotnē. TAČU LIELĀKĀ DAĻA KĀJĀS STĀVOŠO CILVĒKU TŪKSTOŠI DZIESMAS LAIKĀ APSĒDĀS. Ko tas nozīmē, spriediet paši.
Arī atkārtojot dziesmu nekas nemainījās. Vai atceraties ko tādu Latvijas Vispārējo Dziesmu svētku noslēguma koncertu vēsturē noslēguma dziesmas laikā? Likās, ka lielākā daļa kaut ko vēl gaida un visi zinām (arī pirms koncerta zinājām), ko gaidīja latvieši.
Tomēr koncerta laikā nesagaidīja- viena no šo svētku himnām, bez kuras nav iedomājami nevieni Dziesmu svētki (citēta Dita Lūriņa, piesakot dziesmu) "Manai Dzimtenei" ieskandināja jau sadziedāšanās svētkus (acīmredzot, koncerta organizētāji tomēr saprata, ka tauta tik un tā to pieprasīs). Un nu jau pēc koncerta kājās stāvot skatītāju un dalībnieku kopkoris dziesmu nodziedāja, bet tas notika jau pēc Dziesmu svētku karoga iznešanas- brīdī, kad tika atļauta un sākusies lielā staigāšana. Kā dziesma, kas tiek par kaut ko sodīta. Vai aizliegta...?

Kā Padomju laikos- dziesmu aizliegt īsti drosmes nebija, bet tika izdarīts viss, lai to dziedātu mazāk vai vismaz klusāk. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Vai kāds ir dzirdējis kādu sakarīgu argumentu, kāpēc viena no visu laiku mīlētākajām Dziesmu svētku koru dziesmām, R.Paula un J.Petera "Manai Dzimtenei" (Vēl nāks piektais gads) tika izņemta no noslēguma koncerta repertuāra? Lai nomainītu Dziesmu svētku neoficiālo vai pasarg, Dievs, dzirdēts arī- Latvijas himnu? Dziesmas par himnām pārtop pašas- tās nevar radīt mākslīgi un himnas vai vismaz noslēguma dziesmas statuss ir jānopelna! Vakar bieži bija sajūta, ka kaut kas te tiek darīts mākslīgi un neloģiski (vai varbūt "pa draugam"?).

Lielā sadziedāšanās ir laba lieta, bet klātienē tā nebija tik emocionāla, kā izskatījās TV ekrānos. Staigāšana pēc alus kausa, krietni mazāks dziedātāju un klātesošo skaits. Arī nākamās sadziedāšanās dziesmas lika saprast, kā pietrūka koncertā: "Daugavs abas malas", ''Sanāciet , sadziediet", "Dziesma, ar ko tu sācies"....

Ja gribam patiesi neaizmirstamu un emocionāli piepildītu notikumu, Noslēguma koncerta oficiālajā daļā pārsvarā jābūt līdzi dziedāmām latviešu mīlētām koru dziesmām, iesaistot pa kādai jaunai, skanīgai melodijai, notestējot- ir vai nav? Nevis otrādi.
Vakar vienīgais objektīvais rādītājs- cilvēku emocijas, applausi un ovācijas- parādīja, ka bijis otrādi. Varbūt ir vērts nenodalīt oficiālo repertuāru no sadziedāšanās daļas ar karoga iznešanu un sadziedāšanos ar dziesmu vārdiem uz lielā ekrāna sākt emociju augstākajā punktā? Līdzdziedātāju noteikti būtu vairāk un drošāki.

Šis ir tikai un vienīgi kāda latvieša subjektīvs viedoklis, kurš tiek pausts nevis lai gaudotu un žēlotos, bet lai mēģinātu padarīt lietas labākas.

Neskatoties ne uz ko,- paldies organizētājiem, dziedātājiem, komponistiem, tekstu autotiem, dirģentiem, repertuāra veidotājiem un skatītājiem. Tas vienmēr ir bijis un arī vakar bija grandiozi. Mēs lepojamies ar Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem- tiem, kas bija vakar, tiem, kas būs pēc 5 un, cerams,- pēc 55 gadiem.

Vēl joprojām pozitīvi noskaņots, abolūts koru mūzikas neeksperts, vienkāršs Dziesmu svētku apmeklētājs un cienītājs