Draudzība ir pamats ikvienai veiksmīgai laulībai.
Tas, ko jūt sirds ne vienmēr sakrīt ar to, ko domā prāts. Cilvēks zina, vai vismaz nojauš, kādu vēlas redzēt blakus otru pusīti, domā par to, iztēlojas un izvēlas vienu. Kad šķiet, ka iztēlotais cilvēks ir satikts un neprātīgi iemīlēts, vēl nav zināms, cik laimīga būs abu laulība. Cilvēki ar gadiem nobriest un mainās, taču iepriekš to nevar paredzēt. Neviens nezina, kāds kļūs otrs pēc kopā nodzīvota laika. Laulība ir process, kas nepārtraukti attīstās. Nav iespējams zināt, kā partneri viens otru iespaidos, kā viens otru stimulēs, cik lielā mērā ierobežos, cik daudz viens otram palīdzēs, cik ļoti cienīs vai nomāks viens otru.
Kāds šveiciešu psihoterapeits apgalvojis, ka visi cilvēki ir patmīlīgi, vienlaicīgi vēlas būt ar kādu kopā un būt neatkarīgi, vēlas būt brīvi un sajust piederību. Nav zināms, cik lielā mērā var savstarpēji tuvināties, nezaudējot savu neatkarību, un, cik tālu ir iespējams piemēroties, neapslapējot sevi, cik ļoti ļauties būt atkarīgam no partnera, nebaidoties, ka vinš to var izmantot.
Ir jāpieņem, ka mīļotais cilvēks ir citāds, jāsaprot, ka katram cilvēkam ir tiesības būt atšķirīgam. Šis iemesls var satraukt partnerus un pat šķirt. Neapzinoties to, ka katrs ir savādāks, pāris nespēs risināt radušos strīdus, taču nedrīkst paziņot, lai cilvēku pieņem tādu, kāds ir, ja viņš sāpina. Katrā situācijā jāmeklē kompromiss un tas savukārt nozīmē, ka dažreiz ir jāpiekāpjas.
Visļaunākais divu cilvēku laulībā ir draudzības trūkums. Arī uzcelta māja bez stabiliem pamatiem ilgi nekalpos. Tāpat notiek ar mīlestību, ja to nekopj, tā sabrūk kā nevienam nevajadzīga ēka. Mīlestība, kuras pamatā ir draudzība un cieņa, būs daudz stiprāka. Draudzība balstās uz savstarpēju uzticēšanos un pārliecību, ka draugs nepievils. Tā jābūvē rūpīgi tāpat kā jebkura celtne no daudz maziem ķieģelīšiem. Ja kāds no tiem iztrūks, celtne nebūs noturīga un tas būs emocionāli sāpīgas drāmas sākums.
Jāsāk no iemācīšanās sarunāties un ieklausīties, nevis tikai klāstīt savas prasības.
Ja strīds tomēr ir uzliesmojis, domstarpības jārisina tikai divatā starp partneriem, neaizvainojot otru. Ir jācenšās pieklusināt emocijas un uzklausīt otra uzskatus. Nekad strīdos nevajadzētu iesaistīt trešās personas, pat, ja tās ir mātes, vīramātes, brāļi vai māsas, jo tas ģimenes strīdu var tikai saasināt. Arī bērniem nevajadzētu dzirdēt vecāku nesaskaņas.
Lai neizraisītu strīdu, situācijās, kad ir vēlēšanās teikt patiesību, piemēram, par to, cik slikti otrs todien izskatās, cik ļoti pieņēmies svarā, ar kādiem maisiņiem zem acīm, vai cik ļoti tam atkāpušies mati un, cik ātri viņš novecojis, labāk izvairīties no reālistiskiem raksturojumiem. Laulātajam draugam biežāk jāsaka jaukas lietas par viņu un viņa darbiem, gan vīrieši, gan sievietes būs priecīgi dzirdēt mīļus vārdus no partnera.
[+] [-]
Mīlestība jautā draudzībai
Kāpēc vajag tevi, ja esmu es
Draudzība atbild
Lai radītu smaidu tur kur tu atstāji asaras.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]