Mani pameta, bet es joprojām mīlu...

Ir jāapzinās, ka mīlestības daba ir mainīga un šajā pasaulē nekas nav mūžīgs — pat akmens un ūdens ne. Sākumā cilvēkus vieno bioķīmijas diktēta kaislība un seksuāla tieksme vienam pēc otra. Nodibinot ģimeni, jūtu veids mainās. Pārim parādās citas vērtības, mīlestība izpaužas kā savstarpēja cieņa, uzmanība un rūpes vienam par otru un bērniem, kuri rodas. Laulātos saista kopīgas rūpes par ģimenes labklājību, kopīga ikdiena un svētki, brīvdienu izbraukumi, atmiņas par kopā piedzīvoto... Tas viss rada pieradumu un atkarību, tāpēc, ilgi lolotajai un būvētajai ģimenei sabrūkot, zaudējuma izjūta ir neizbēgama.

Arī tad, ja kopdzīve nav bijusi ilga, sāpes ir tikpat lielas, kā zaudējot partneri pēc daudzu gadu kopābūšanas, taču ar zaudējuma izjūtu ir vieglāk tikt galā, jo nav tik daudz kopīgu atmiņu un piedzīvojumu kā pārim, kurš, piemēram, bijis kopā kopš agras jaunības. Sievietēm, kuras vīrs pamet pēc tam, kad bērni ir pieauguši un aiziet savā dzīvē, pārdzīvot laulības iziršanu nereti ir daudz grūtāk nekā jaunajām, kurām bērnu vēl nav, vai tie vēl ir mazi. Arī vīrietis, zaudējot sievieti, uz kuru paļāvies daudzu gadu garumā, var pārdzīvot smagu krīzi. Neatkarīgi no apstākļiem un iemesliem, kāpēc laulātais draugs ir aizgājis, jārod spēks dzīvot tālāk pēc tam, kad manta ir sadalīta un laulība šķirta.

Paliekot vienam, nevajag tik daudz gremdēties pagātnē, kaut sākumā tas šķiet neiespējami. Visas atmiņas summējas. Katra lieta, kas atgādina aizgājušo partneri, ir kā piliens traukā, kas var pārplūst.

Kā cīnīties ar vienatnes izmisumu un atmiņām

Psihologu pieredze rāda, ka ļoti daudzas sievietes pēc šķiršanās krīt milzīgā izmisumā, un pārdzīvotā stresa dēļ būtiski cieš viņu nervu sistēma. Šķirtenēm raksturīgas raudāšanas lēkmes, nemitīga gremdēšanās pagātnē, bezmiegs, strauja svara zaudēšana (smagākajos gadījumos pat anoreksija), nespēja pārslēgties no pagātnes uz tagadni. Ja šķiršanās ir tik milzīgs trieciens, ka cilvēks pats saviem spēkiem nespēj pārvarēt krīzi, psihologi iesaka vērsties pēc palīdzības pie speciālista un, ja vajadzīgs, lietot ārsta piemeklētus medikamentus. Turklāt psihologa vai psihoterapeita palīdzību ieteicams meklēt jau laikus — kad attiecībās parādās pirmās plaisas, strīdi vai pārpratumi. Ja pāra problēmas tomēr novedīs pie lēmuma šķirties, cilvēks būs psiholoģiski gatavāks palikt viens.

Paliekot vienam, nevajag tik daudz gremdēties pagātnē, kaut sākumā tas šķiet neiespējami. Visas atmiņas summējas. Katra lieta, kas atgādina aizgājušo partneri, ir kā piliens traukā, kas var pārplūst. Ja pamestais paliek uz dzīvi pāra līdzšinējā mājoklī, ieteicams tajā veikt kaut nelielas izmaiņas: pārkārtot mēbeles, nomainīt gultasveļu, segas, spilvenus, traukus, no kuriem kopā ēsts. Ienest mājoklī jaunas lietas, uz kurām koncentrēt savu uzmanību (jauni aizkari, gleznas u. c.).

Zaudētā partnera atstātās mantas vai lietas, kas spilgti asociējas ar viņu, nebūt nav obligāti jāizmet. Pagātnes liecības, kas ikdienā traucē normāli dzīvot, bet ko gribētos saglabāt, vajag vienkārši savākt vienkopus un nolikt nost, lai visu laiku neduras acīs un neatgādina situācijas, kādās tās mājās uzradušās vai lietotas. Ja arī pieķeršanās lietām un jūtas pret aizgājušo partneri ir tik stipras, ka aizvākt atmiņām apvītos priekšmetus šķiet neiespējami, jāapzinās, ka sākt jaunu dzīvi, ik dienu uzturoties šādā pagātnes muzejā, noteikti būs grūtāk, nekā sperot kaut nelielu soli pretim pārmaiņām.

Dziedinošās rūpes par savu labsajūtu

Ja pārdzīvojumi par zaudēto mīlestību dzen izmisumā, jāapdomā, kas varētu sniegt atslodzi pārslogotajai nervu sistēmai. Viens no populārākajiem soļiem, ko pēc šķiršanās sper sievietes, ir tēla maiņa — jauna frizūra un jauna garderobe ir nākamais solis pretim jaunai dzīvei. Kosmetoloģe, frizieris, manikīre, masieris, stilists — tie ir tie „psihologi”, kurus cilvēki apmeklē, ja nav atraduši savu īsto psihologu vai psihoterapeitu.

Ļoti vēlamas arī jebkādas fiziskās aktivitātes, kas uz brīdi novērš domas par pagātni un ļauj ķermenim atbrīvoties no stresa, ko tas izjūt, prātam nemitīgi izdzīvojot ciešanas.

Pie šiem profesionāļiem vēršas pēc ķermeniskajiem pieskārieniem, kas sniedz tik vajadzīgos glāstus un pieskārienus un dziedina. Vēršas, lai izpaustu sāpes verbāli un gūtu psiholoģisku atbalstu. (Starp citu, arvien vairāk pakalpojumu sfērā strādājošo apmeklē psiholoģijas kursus un atzīst, ka darbā ar klientiem vajadzīgas arī psiholoģijas zināšanas.) Šāda veida mierinājuma meklēšana ir viens no ieteicamākajiem veidiem, kā pēc šķiršanās rūpēties par savu labsajūtu un sadziedēt to, kas iekšā ir saplīsis.

Ļoti vēlamas arī jebkādas fiziskās aktivitātes, kas uz brīdi novērš domas par pagātni un ļauj ķermenim atbrīvoties no stresa, ko tas izjūt, prātam nemitīgi izdzīvojot ciešanas. (Jo nav noslēpums, ka tieši mēs paši sev galvā nemitīgi uzburam arvien jaunas un jaunas sāpinošas ainiņas!) Dziedinoša būs peldēšana un visas ūdens procedūras, skriešana, pastaigas svaigā gaisā un jebkurš cits sporta veids. Nekādā gadījumā nevajag pamest ierastās nodarbības, norakstot to uz nogurumu vai nespēju psiholoģiski savākties. Ja kopīgs sporta kluba vai baseina apmeklējums bija viens no pāra ikdienas rituāliem, tā vietā, lai pamestu iecienīto nodarbi, baidoties uzskriet virsū bijušajam mīļotajam, daudz vienkāršāk un veselīgāk ir nomainīt sporta klubu vai baseinu. Jauna dzīve — jauna teritorija.

Jāmācās dzīvot tagadnē

Pārāk daudzi ikdienā nedzīvo tagadnē. Dzīvo pagātnē vai domā par nākotni, bet neizjūt un nebauda esošo mirkli — šeit un tagad. Pamostoties no rīta, jau prāto, ko ēdīs brokastīs. Ēdot brokastis, raizējas par sastrēgumu, kas gaidāms ceļā uz darbu. Sēžot sastrēgumā, prāto par šodien darāmajiem darbiem. Nokļūstot darbā, gaida pusdienu pārtraukumu. Tiesājot pusdienas, sapņo, kaut ātrāk beigtos darba diena. Utt.

Arī tad, kad sāp, pareizāk būtu atrasties šeit un tagad, nedomāt par pagātni un kādu mirkli neraizēties par nākotni (jo visbiežāk nākotne pārdzīvojuma brīžos tiek modelēta negatīva — es nevienu vairs nesatikšu, mani neviens vairs nemīlēs, es nomiršu viena un vientuļa u. tml.). Izjust un izbaudīt masiera pieskārienu, kas ķermenim noņem stresu un pagātnes saspīlējumu. Izbaudīt matu mazgāšanu un galvas masāžu pie friziera. Atrasties šeit un tagad ar visu savu ķermeni un visām savām domām. Apzināties, ka arī nākotnē iespējamas alternatīvas. Ka jebkura krīze ir jauna iespēja. Simtiem un tūkstošiem sieviešu un vīriešu visā pasaulē šķiras un kaut kā ir atrisinājuši savu dzīvi. Tātad tas ir iespējams. Galvenais — gribēt!

Konsultēja Bc. Psych. Dace Rolava, MA NLP, psihodinamiskās hipnozes meistare, Jauno psiholoģiju centra direktore; tālrunis 67281957