Kas ir Geštaltterapija un ko dara Geštaltterapeits. 2.daļa
Uz jautājumiem atbild geštaltterapeite, stila un tēla konsultante Dace Mūsiņa.
Geštaltterapija ir viens no psihoterapijas novirzieniem, kas palīdz cilvēkiem risināt attiecību problēmas, apzināties savas jūtas un vajadzības, ieraudzīt savas iespējas un izdarīt izvēles, saskatīt un pieņemt savas stiprās (un arī vājās) puses un iemācīties atrast un ņemt no dzīves to, kas katram konkrēti ir nepieciešams.
Ar ko geštaltterapija atšķiras no citiem psihoterapijas novirzieniem?
Nezinu, vai tās uzskatāmas par atšķirībām –arī citos psihoterapijas virzienos var būt līdzīgas vērtības un metodes – tomēr tieši šie momenti man šķiet būtiskākie par geštaltterapiju:
§ Geštaltterapijā ļoti svarīgs ir cilvēciskais kontakts – tai skaitā kontakts starp klientu un terapeitu. Tiek uzskatīts, ka tieši pats kontakts terapijas laikā ir “ārstniecisks”. Ja ir izveidojies labs kontakts starp klientu un terapeitu, uz šī uzticēšanās pamata notiek darbs ar klienta problēmu velkot paralēles ar klienta un terapeita attiecībām. Tā piemēram, terapeits var norādīt klientam uz to, kā viņš kontaktējas šobrīd – terapeitiskajās attiecībās un pajautāt, vai klients rīkojas līdzīgi arī citās attiecībās?
§ Geštaltterapijā nav tik svarīgi, kas ar jums kādreiz ir noticis – ir būtiski tas, ko jūs darāt vai kā jūtaties šeit un tagad (šobrīd) ar to, kas ir noticis kādreiz. Tas nozīmē, lai risinātu pašlaik aktuālu jautājumu, nav obligāti jāpārstāsta terapeitam visa sava dzīve. Var sākt ar patreizējo problēmu, un, ja tas būs svarīgi – saruna pati ietieksies arī pagātnē.
§ Geštaltterapijai raksturīga cieņa pret klienta dzīvi, viņa vēlmēm un uzskatiem (un tas nenozīmē, ka tiem jāsakrīt ar terapeita uzskatiem!). Terapijā klients un terapeits sadarbojas kā līdzvērtīgi partneri, mēģinot rast risinājumus klienta jautājumiem un situācijām. Līdz ar to terapeits arī neuzņemas vairāk atbildības nekā klients, jo tā ir klienta paša dzīve un situācija – tomēr klients var saņemt atbalstu un dalīties šajā atbildībā.
§ Geštaltterapijā nav nepieciešams stingri turēties pie konkrētas tēmas – saruna var brīvi plūst no tagadnes uz pagātni un nākotni, no svarīgā uz nebūtisko, no sīkumiem uz galveno (un otrādi). Jūs varat arī nerunāt par sev sāpīgo vai aktuālo tēmu – un arī par to nerunājot notiks terapija. Klientam ir brīva izvēle cik dziļi virzīties savā terapijā, par ko runāt un par ko nerunāt – savukārt, terapeits var vērot šo klienta procesu un atspoguļot viņam, kā viņš kaut ko risina (vai tieši otrādi – nerisina).
Kādi pienākumi ir geštaltterapeitam un kā jāuzvedas klientam?
Geštaltterapeita pienākumus nosaka LGTA un RGI ētikas kodeksi, un būtiskākie no šiem pienākumiem ir:
- rūpēties par terapijas drošu vidi un vietu, un konfidencialitāti;
-informēt klientu par geštaltterapijas iezīmēm un personiskās terapijas iespējamo risku klientam (piem. geštaltterapija var atstāt iespaidu uz citām klienta attiecībām ārpus terapijas, kas var provocēt dažādas situācijas);
-apspriest ar klientu geštaltterapijas kontraktu (sadarbību) t.i. iespējamo sesiju skaitu un biežumu, iespējamos pārtraukumus starp sesijām, kontaktus starp sesijām, geštaltterapijas pabeigšanas noteikumus, savstarpēju finansiālu atbildību, utt.;
-turpināt terapeita personīgo un profesionālo attīstību ar regulārām supervīzijām un individuālo terapiju, apmeklējot profesionālās konferences, seminārus un publicējot savus rakstus. Klienta pienākumi ietver ierašanos uz sesijām (vai savlaicīgu brīdinājumu par neierašanos) klienta “brīvības” ir – būt “sev pašam”, runāt par to ko vēlas, iet terapijā tik dziļi un tādā tempā kā vēlas, pieņemt vai nepieņemt terapeita piedāvātās metodes un vingrinājumus, izpaust sevi visdažādākajos veidos – izņemot fizisku agresiju.
Līdz ar to, klientam jāapzinās, ka terapijas efektivitāti un ātrumu lielā mērā nosaka tieši viņa paša izvēles un gatavība pārmaiņām.
Tuvāka informācija Weyergans High Care centrā, Antonijas ielā 10, tālr. 67331198, 29192643
Ieskaties! Tas var noderēt!
Hjūstonas Universitātes pētniece, rakstniece un profesore Dr. Brenē Brauna pēdējos desmit gadus ir pētījusi konceptu, ko dēvē par dzīvošanu no visas sirds (“wholeheartedness”), un meklējusi atbildes uz jautājumiem: ko nozīmē dzīvot autentiski un ar sava vērtīguma apziņu? Kā pieņemt savu nepilnību un atzīt, ka esam gana labi? Viņas uzstāšanās vietnē TEDx (2010) ir skatīta vairāk nekā 15 miljonu reižu.
Katru dienu tiekam bombardēti ar pieņēmumiem par to, kādiem mums jābūt un kādiem standartiem jāatbilst. Tomēr atkal un atkal nākas atzīt – mūsu dzīve šo augsto latiņu nesasniedz. Dažkārt, lai izpatiktu citiem, izliekamies par to, kas patiesībā neesam, un savas dziļākās ilgas noliekam malā. Tāda ir “perfektās dzīves” cena...
Autores unikālā spēja savīt psiholoģiskus pētījumus ar personisku stāstījumu padara “Nepilnības dāvanu” lasīšanu par uzmundrinošu sarunu ar sirdsgudru draudzeni. Uzmanieties – viņas drosme dzīvot no visas sirds var būt lipīga!
Grāmata nopērkama Zvaigzne ABC un visās lielākajās Latvijas grāmatnīcās.
