Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:85, Did:0, useCase: 3


Kāpēc mēdzam nepamatoti dusmoties uz pašiem tuvākajiem? Atbildes sniedz ārsts Artūrs Ancāns

Redakcija
Redakcija

Kāpēc mēs nepamatoti izgāžam dusmas uz tuviniekiem, krājam nepatīkamas emocijas un kā ar dusmām tikt galā? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem par biežākiem psihiskās aizsardzības mehānismiem ģimenē uzzināsi 10. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 14.00, apmeklējot RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas organizēto bezmaksas Emocionālās veselības dienu.

“Psihiskās aizsardzības mehānismi ir veselam cilvēkam nepieciešami. Šie neapzinātie mehānismi ir normāli un piemīt mums visiem – tie ļauj izvairīties no emocionālās pārslodzes un “nejust” savas emocijas. Problēmas rodas, kad dažādās dzīves situācijās izmantojam vienus un tos pašus mehānismus vai arī kļūstam neelastīgi to lietojumā. Piemēram, regulāri izgāžot dusmas uz kādu no ģimenes locekļiem, mūsu savstarpējās attiecības pasliktinās,” par psihiskās aizsardzības mehānismiem ģimenē stāsta ārsts Dr. Artūrs Ancāns.

Cilvēki “izlādē” nepatīkamās emocijas, ja nespēj tās pakāpeniski pārstrādāt. Nerodot iespēju dusmas vērst uz to izraisītāju (slikta diena darbā, negaidīts satiksmes sastrēgums, nozaudēts maks), mums piemīt tendence tās paust uz “mazāk bīstamiem” cilvēkiem, kuri visbiežāk ir mūsu tuvākie. Kad dusmas “izgāztas” uz partneri vai savu bērnu, pēc laika, atskatoties uz notikumiem, saprotam, ka tas ir bijis pilnīgi lieki un nepamatoti. Vispareizāk būtu dusmas pārstrādāt tā, lai tas nekaitē nedz mums pašiem, nedz tuviniekiem, piemēram, nepatīkamās emocijas nekrāt sevī, bet gan mierīgā ceļā tās izprast un apzināties.

Šis ir tikai viens psihiskās aizsardzības mehānisma piemērs, kopumā to ir daudz. Daļu no tiem ārsts Artūrs Ancāns aplūkos 10. oktobra bezmaksas lekcijā “Biežākie psihiskās aizsardzības mehānismi ģimenē”. Ikvienam būs iespēja iesaistīties diskusijā, pastāstīt sev zināmos piemērus un atrast atbildes uz interesējošiem jautājumiem.
Interesentus aicinām pieteikties, zvanot pa tālruni 67625655 vai rakstot uz e-pastu: info@psihosomatika.lv. Lūgums norādīt kontaktinformāciju (tālruņa numuru, e-pasta adresi) un dalībnieku skaitu. Lekciju norises vieta: RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika (Kapseļu iela 23, Pārdaugava, Āgenskalns).

Vēl Emocionālās veselības dienā no plkst. 10.00 līdz 14.00 iespējams apmeklēt ārsta Artūra Miksona lekciju ar paraugdemonstrējumiem “Smilšu spēles terapija bērniem un pieaugušajiem”. Plaša programma arī bērniem: vingrošana mundrumam un dzīvespriekam, nodarbība ar samojedu šķirnes suni kanisterapijas speciālista vadībā, kā arī radošās darbnīcas sadarbībā ar “Mammamuntetiem.lv” “Bērnu universitāti”.