11 pazīmes, kas liecina, ka atvainošanās nenāk no sirds
Atklātība ir svarīga jebkurās attiecībās - gan mīlestībā, gan draudzībā. Katrs no mums reizēm pieļauj kļūdas vai rīkojas neapdomīgi, tāpēc ir tik svarīgi prast pareizi lūgt piedošanu un atšķirt sirsnīgu atvainošanos no uzspēlētas. Kā to izdarīt?
“Patiesa nožēla un atvainošanās var atgriezt zaudēto uzticēšanos, sadziedēt emocionālās brūces un atjaunot attiecības,” ir pārliecināts ģimenes psihoterapeits Dens Ņūhārts. "Bet liekulīga tikai saasina nesaskaņas." Viņš nosauc šādas atvainošanās 11veidus.
1. "Piedod, ja ..."
Tāda atvainošanās ir nepilnīga, jo cilvēks neuzņemas pilnu atbildību par saviem vārdiem un darbībām, bet tikai “pieņem”, ka kaut kas “varēja” notikt.
Piemēri:
• “Piedod, ja izdarīju kaut ko nepareizi.”
• “Piedod, ja tas tevi aizvainoja.”
2. "Nu, es atvainojos, ja tu/tev ..."
Šie vārdi pārliek vainu uz cietušo. Tā nepavisam nav atvainošanās.
• "Nu, es atvainojos, ja tu apvainojies."
• "Nu, es atvainojos, ja tev šķiet, ka es izdarīju ko sliktu/nepareizi."
• "Nu, es atvainojos, ja tu jūties tik slikti."
3. "Piedod, bet ..."
Ja atvainošanās satur dažādas atrunas, tā nespēj dziedēt nodarīto emocionālo traumu.
• “Piedod, bet citi tavā vietā nebūtu reaģējuši tik emocionāli.”
• “Piedod, lai gan daudziem tas šķistu smieklīgi.”
• “Piedod, kaut arī tu pats to uzsāki.”
• "Piedod, es vienkārši nevarēju savaldīties."
• “Es atvainojos, kaut arī daļēji man bija taisnība.”
• "Nu, es atvainojos, ka neesmu ideāls."
4. "Es tikai..."
Tā ir atvainošanās ar sevis attaisnošanu. Cilvēks apgalvo, ka viņa rīcība, kas tevi sāpināja, patiesībā bija nekaitīga vai pamatota.
• "Es taču tikai pajokoju."
• “Es tikai gribēju palīdzēt.”
• “Es tikai gribēju tevi nomierināt.”
• “Es tikai gribēju parādīt tev citu viedokli.”
5. “Es jau atvainojos”
Cilvēks mazina savas atvainošanās nozīmi, paziņojot, ka tā vairs nav nepieciešama.
• “Es jau atvainojos.”
• “Esmu par to atvainojies jau miljons reižu.”
6. "Man žēl, ka ..."
Sarunu biedrs cenšas pasniegt savu nožēlu kā atvainošanos, vienlaikus neuzņemoties atbildību.
• “Man žēl, ka esi sarūgtināta.”
• “Man žēl, ka tika pieļautas kļūdas.”
7. "Es saprotu, ka..."
Cilvēks cenšas samazināt savas darbības nozīmi un attaisnot sevi, neuzņemoties atbildību par sāpēm, kuras nodarījis.
• “Es saprotu, ka man nevajadzēja tā rīkoties.”
• “Es saprotu, ka man vispirms bija tev jāpajautā.”
• “Es saprotu, ka dažreiz uzvedos kā zilonis trauku veikalā.”
Un vēl viena variācija: “Tu taču zini, ka...”
Vainīgais mēģina iztēlot, ka patiesībā nemaz nav, par ko atvainoties un ka tev nevajadzētu būt tik sarūgtinātam.
• “Tu taču zini, ka man ļoti žēl.”
• “Tu taču zini, ka es nemaz to tā nedomāju.”
• “Tu taču zini, ka es nekad tev nenodarītu pāri.”
8. "Es atvainošos, ja tu..."
Šajā gadījumā pāridarītājs pieprasa, lai tu “samaksātu” par viņa atvainošanos.
• “Es atvainošos, ja tu atvainosies.”
• “Es atvainošos, ja tu apsolīsi nekad vairs nepieminēt šo gadījumu.”
9. “Laikam...”
Tas ir tikai mājiens par atvainošanos, kuras patiesībā nav.
• “Laikam jau man vajadzētu tev atvainoties.”
10. “Kāds man teica, lai atvainojos”
Tā ir “sveša” atvainošanās. Pārkāpējs atvainojas tikai tāpēc, ka viņam tika lūgts, pretējā gadījumā viņš diez vai būtu to izdarījis.
• “Tava māte man teica, lai es tev atvainojos.”
• “Draugs teica, ka man vajadzētu tev atvainoties.”
11. “Nu labi! Piedod Vai tagad esi apmierināts? "
Šī “atvainošanās” pēc toņa drīzāk atgādina draudus.
• “Tā, pietiek! Es jau atvainojos! ”
• “Beidz mani vajāt! Es atvainojos! ”
Kā varētu izklausīties atvainošanās “no sirds”?
Ja cilvēks patiesi atvainojas, viņš:
• neizvirza nekādus nosacījumus un nemēģina mazināt notikušā nozīmīgumu;
• skaidri parāda, ka viņš saprot tavas jūtas un rūpējas par tevi;
• patiešām nožēlo;
• sola, ka tas vairs neatkārtosies;
• vajadzības gadījumā piedāvā kaut kā atlīdzināt zaudējumus.
Atvainoties nav jēgas, ja neesam gatavi uzmanīgi klausīties upurī un saprast, kādas sāpes viņam nodarījām. Viņam jāredz, ka mēs to patiešām esam sapratuši, ka mūsu līdzjūtība un nožēla ir patiesa, ka viņa sāpes un aizvainojums ir “likumīgi”, ka esam gatavi darīt visu iespējamo, lai notikušais neatkārtotos. Kāpēc daudzi mēģina tikt sveikā cauri ar nepatiesu atvainošanos? Varbūt viņiem šķiet, ka viņi faktiski neko sliktu nav izdarījuši un vienkārši cenšas saglabāt mieru attiecībās. Varbūt viņiem ir kauns un viņi cenšas izvairīties no šīm nepatīkamajām sajūtām.
