Pirmdiena – grūta diena?
Daudziem cilvēkiem, kas strādā piecas dienas nedēļā, nepatīk pirmdienas. Pētījumi apstiprina, ka lielākajai daļai cilvēku nedēļas pirmajā dienā ir vissliktākais noskaņojums. Īpaši slikts tas kļūst, ja šī pirmdiena ir pirmā pēc garākām brīvdienām vai atvaļinājuma. Kāpēc tā notiek un vai to var novērst? Apkopojām neirologu, psihologu un citu speciālistu ieteikumus.
1. Ierastā ritma traucējumi
Kāpēc pārdzīvot pirmdienu ir tik grūti? Tam ir vairāki izskaidrojumi, tostarp fizioloģiski: piecas darba dienas mēs pierodam pie noteikta dienas režīma un miega grafika, bet nedēļas nogalēs "sistēma" izjūk.
Šķiet, ka nedēļas nogalē kārtīgi izgulēties ir lieliska ideja, taču miega modeļa maiņa ik pēc piecām līdz sešām dienām neko labu organismam nedod. Tāpēc pirmdienas rītā mēs bieži jūtamies miegaini, pat ja iepriekšējā naktī gulējām labi. Rezultāts - mēs vēl neko neesam izdarījuši, bet jau jūtamies noguruši, esam aizkaitināti un neapmierināti ar visu un visiem.
Mēs esam pieraduši uzskatīt, ka nedēļas nogalēs atpūšamies un gūstam spēku, taču patiesībā tas ne vienmēr notiek. Bieži vien mēs pārēdamies, pārspīlējam ar alkoholu, ejam gulēt vēlāk nekā parasti, cenšamies izdarīt to, kam nedēļas gaitā neatlika laiks. Rezultāts - līdz pirmdienai jūtamies pilnīgi izsmelti.
2. Nebrīves sajūta
Pēc divām „brīvības”, atpūtas un izklaides dienām pienāk darba nedēļa, un tas ir nomācoši. Lai gan daudzi cilvēki nedēļas nogales pavada, darot vairāk vai mazāk svarīgus mājas darbus, vēlāka celšanās, pastaigas, TV skatīšanās un citi patīkami mirkļi tiek uztverti kā atpūta. Svētdienas vakarā “balle” beidzas, kariete atkal pārvēršas par darba klēpjdatoru, un mēs sērojam par bezrūpīgā laika beigām.
Atgriezties pie rutīnas, pienākumiem un atbildības pēc divām atpūtas dienām, kad varējām pavadīt laiku, kā mums patīk, nav viegli. Daudzi cilvēki to uztver kā neatkarības un kontroles zaudēšanu, jo tagad citi cilvēki, jo īpaši vadība, izlems, kam mums jātērē laiks.
Pirmdiena lielākajai daļai vecāku nozīmēja arī to, ka viņiem atkal bija jāatgriežas skolas solā, jākontrolē, kā bērni mācās attālināti, vai izpilda uzdevumus. Tas nedēļas sākumā nepatikas ugunij pielēja degvielu.
3. Nemīlams darbs
Netaisnīgs vai pārāk prasīgs vadītājs, nepatīkami kolēģi, garlaicīgi darba pienākumi var likt mums jau svētdienas vakarā justies nomāktiem vai satrauktiem.
Pat tad, ja jūs iepriekš mīlējāt darbu, 2020. gads varēja daudz ko mainīt: vismaz tas notika ar daudziem ārstiem, skolotājiem un visiem tiem, kas izjuta pandēmijas un ekonomikas lejupslīdes sekas.
Pat ja kopumā jums darbs patīk, var gadīties, ka jums ļoti negribas pie tā ķerties tieši tajā brīdī, kad tas jādara. Tas ir normāli.
4. Neesi gatavs pirmdienai
Tas attiecas gan uz emocionālās, gan "loģistiskās" gatavības trūkumu. Lai nedēļas sākumā izvairītos no nevajadzīga stresa, svētdienas vakars jāvelta nākamās dienas plānošanai. Sastādiet dienas uzdevumu sarakstu un vispār padomājiet par to, kas jūs rīt gaida.
5. Nepatika pret pirmdienu kā kultūras daļa
Pēdējos gados frāze “paldies Dievam, piektdiena ir klāt!” ir kļuvusi par daļu no pasaules redzējuma un attieksmes pret dzīvi. Un jokos par posmiem "noliegšana, dusmas, kaulēšanās, nomāktība, pieņemšana, sestdiena, svētdiena" ir tikai daļa joka. Labā ziņa ir tā, ka mūsu spēkos ir mainīt šo attieksmi.
6. Izjaukts līdzsvars starp darbu un pārējo dzīvi
Daudziem cilvēkiem pirmdienās ir tik grūti tieši tāpēc, ka mēs pārāk daudz strādājam un pārāk maz uzmanības pievēršam citām savas dzīves jomām. Pat ja darbs patīk, tomēr no tā ir jāatpūšas.
Nepatika pret pirmdienu var būt izdegšanas simptoms. Tas nozīmē, ka pienācis laiks palēnināt tempu, nopietni pievērsties spēku atjaunošanai un dzīves pārskatīšanai.
7. Sociālā trauksme
Gadās, ka nepatika pret pirmdienām ir saistīta ar nepieciešamību atkal nokļūt darba vidē, mijiedarboties ar citiem darbiniekiem. Daudzi cilvēki tāpēc izjūt stresu.
8. Grūtības ar pārslēgšanos
Runa nav tikai par pāreju no "atpūtas" režīma uz "darba" režīmu. Daudzi nedēļas nogalēs dzīvo citādu dzīvi nekā pārējās nedēļas dienās. Kāds dodas apciemot radus, kāds tikai nedēļas nogalēs var būt kopā ar mīļoto cilvēku, un atgriešanās pie "pelēkās ikdienas" šajos gadījumos var būt ļoti grūta.
9. Bailes no nezināmā
Pirmdienas pienākšana nozīmē, ka priekšā ir vesela darba nedēļa, un nav skaidrs, ko no tās sagaidīt. Līdz otrdienai lielākā daļa pamazām ieiet ierastajā ritmā, atkal jūtas pārliecināti par sevi, bet trešdien daudzi jau sāk gaidīt nedēļas nogali. Savukārt pirmdiena daudzus no mums biedē un pat paralizē.
Pārāk bieži mēs koncentrējamies uz ārējo - priekšnieka uzslavas, algas palielināšana, paaugstināšana amatā - tā vietā, lai koncentrētos uz to, ko mēs varam darīt. Mēs varētu smelties spēku no lepnuma par paveikto, izvirzīt sev mazus mērķus un priecāties par to sasniegšanu un mēģināt darīt visu, kas mūsu spēkos.
10. Dzīve "no brīvdienām līdz brīvdienām”
Ar tādu pieeju pirmdiena pavisam dabiski tiek uztverta kā "visa beigas", "īstās dzīves" beigas. Ja tas ir jūsu gadījums, padomājiet: iespējams, jūs dzīvojat dubultu dzīvi. 48 stundas esat laimīgs un brīvs cilvēks, un pēc tam vēl piecas dienas skumji peldat pa straumi: strādājat kā galeru vergs, slīkstat pienākumos.
Varbūt ir pienācis laiks to mainīt? Pienācis laiks sākt meklēt mazus prieka avotus katrā dienā, vai tā būtu pirmdiena, ceturtdiena vai sestdiena. Pretējā gadījumā mēs vienkārši zaudējam 5/7 savas dzīves.
