Sadarbībā ar LLDRA. Kāds logs labāks?

Nav viena „labākā loga” visiem, taču ir viens „labākais logs” katrai situācijai individuāli. Padomus par logu izvēli iespējams saņemt, piezvanot uz LLDRA (Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija), taču nez kāpēc asociācijā biežāk vēršas cilvēki, kas konstatējuši jaunajos logos brāķi, nevis cilvēki, kas taujātu padomu pirms jaunu logu iegādes - kādu izvēlēties un pie kāda ražotāja vērsties.

LLDRA izpilddirektors Ivars Brants uzsver: "Padoms jāprasa pirms iegādes, nevis pēc. Kad brāķa logs jau nopirkts un ielikts, padomi vairs nepalīdzēs. Vai nu jāsadzīvo ar brāķi, vai arī jāinvestē finanses un jāpērk jauns logs. Turklāt pats par sevi jauns logs neko negarantē, jāizvēlas arī korekta aprīkojuma furnitūra, jāņem vērā telpas mikroklimats, jāveic pareizi montāžas darbi."

Loga funkcija

Daudzi kļūdaini pieņem, ka logi nodrošinās arī ventilāciju telpā – taču šī funkcija nav jāpilda logam. Ventilācija un vēdināšana ir divas atšķirīgas lietas. Atvērtā veidā logs sniedz iespēju telpu ik pa laikam izvēdināt, tas ir apmainīt tajā gaisu, savukārt, ventilācijas nodrošināšanai telpā nepieciešama speciāli izbūvēta sistēma, kas garantē pastāvīgu gaisa pieplūdi.

Jā, logu profilos iespējams ierīkot mikroventilāciju - speciālas ietaises, kurās ir regulatori, kas nodrošina noteikta, kontrolēta gaisa daudzuma ieplūdi telpā. Tas būs salīdzinoši lēts risinājums ja telpu nav iespējams aprīkot ar kārtīgu ventilācijas iekārtu. Taču jāuzsver – tas tikai daļēji atrisinās svaiga gaisa pieplūdes problēmu, jo gaiss caur mikroventilācijas atverēm nemitīgi ieplūdīs telpā, bet iespējams tas nebūs pietiekami.

Logu veidi

Plastmasas logi vai PVC logi ir vispopulārākie un arī vislētākie. No tiem izgatavo veramus logus, neveramus logus, vitrīnas, balkonu durvis. Plastmasas logus galvenokārt izmanto sabiedriskajās un daudzdzīvokļu ēkās.

Koka logi ir gandrīz tikpat populāri kā PVC profilu logi, arī tos izmanto sabiedriskajās ēkās, taču populārāki tie ir privātmāju īpašnieku vidū. Iespējams izgatavot arī pusapaļus un apaļus koka logus.

Alumīnija logi vai kombinētie alumīnija – koka profilu logi ir salīdzinoši dārgs produkts un tie tiek izmantoti ekskluzīvu projektu risinājumos.

Plastmasas un koka logu LĪDZĪGĀS īpašības

Kvalitatīvi izgatavoti plastmasas un koka logiem tehniskās īpašības ir līdzīgas, tās būtu: siltuma izolācijas koeficients, skaņas izolācija, ilgmūžība. Gan koka, gan plastmasas logus iespējams aprīkot ar pretuzlaušanas un vēdināšanas furnitūru.

Plastmasas un koka logu ATŠĶIRĪGĀS īpašības

Atšķirīgs koka un plastmasas logiem ir vizuālais skats, estētika. Taču mūsdienās mēdz eksperimentēt ar apdari un ir redzēti plastmasas logi, kuru faktūra atgādina koku, kā arī koka logi, kas nokrāsoti baltā krāsā un pirmajā acumirklī atgādina plastmasas logu. Plastmasas profilā ir nedaudz vieglāk ierīkot mikroventilāciju nekā koka logā.

Otra būtiskā atšķirība koka un plastmasas logiem ir to kopšana. Kvalitatīvus plastmasas logus var ielikt un aizmirst. Koka logiem nepieciešama rūpīga un regulāra kopšana, ik pēc 2-3 gadiem jāatjauno to apdare – jāpārlako vai jāpārkrāso, iespējams jāapstrādā virsma ar speciālu eļļu.

Koka un plastmasas logiem ir atšķirīgas izmaksas, koka logi ir aptuveni 1,5-1,7 reizes dārgāki. Protams, tirgū ir personas, kas piedāvā koka logus par tādām pat cenām kā plastmasas logus. Šeit jāpiebilst, ka koka logus iespējams izgatavot dažādi un no dažādiem materiāliem, piemēram, no nekvalitatīviem izejmateriāliem un veicot paviršu koka profila virsmas apdari.

Kur labāk likt koka logus, kur – plastmasas?

Koka logus rekomendē izmantot privātmājās dēļ estētikas, it īpaši, ja ēka atrodas laukos vai arī rajonā, kur dominē vēsturiskā apbūve. Piemēram, Kuldīgas centrā, kas ir aizsargājamā zona, ir obligāts nosacījums atjaunotajās ēkās iebūvēt jaunus koka logus vai arī atjaunot vecos, ja tas iespējams.

Daudzdzīvokļu ēkās koka logus ieteicams izmantot tikai telpām pirmajos stāvos, augšējos stāvos tomēr priekšroku dodot plastmasas logiem (tiek runāts par ierindas projektiem, nevis ekskluzīviem). Koka logi ir regulāri jākopj un augšējos stāvos bez papildus tehnikas (un izmaksām) koka logu neveramās daļas gandrīz nav iespējams pārkrāsot un pārlakot. Arī apjomīgas veramās koka logu daļas, stāvot uz palodzes 9. stāvā, krāsot ir diezgan riskanti.

Lai stikli nesvīstu

Gaisa mitrums telpās

Pirms loga izvēles būtu ar vēsu prātu jānovērtē apdzīvojamās telpas – kāds gaisa mitrums tajās ir ikdienā? Mitrumu telpā rada daudzi cilvēki, veļas žāvēšana, ēdiena gatavošana, telpaugi. Mitruma līmeni telpās iespējams novērtēt „uz aci” vai arī izmērīt ar īpašiem aparātiem, kas iegādājami specializētajos mēraparātu veikalos un maksā pārdesmit latu.

Ja telpām ir raksturīgs paaugstināts mitrums, noteikti ieteicams izvēlēties logus ar mikroventilāciju nodrošinošu furnitūru, lai novērstu logu stiklu svīšanu.

Mikroventilācija būtu noteikti jāiebūvē logos, ja tie tiek likti vecā koka mājā ar krāsns apkuri, kurā vēdināšana notikusi caur šķirbainajiem vecajiem logiem. Aizstājot šādus logus ar jauniem un blīviem (bez mikroventilācijas aprīkojuma), mainās telpas mikroklimats, paaugstinās mitrums un sāk svīst stikli.

Platas palodzes
Tradicionāli zem logiem parasti ierīko telpu apsildes elementus, kas silda telpas un rada arī silta gaisa plūsmu, novēršot logu svīšanu. Ja siltā gaisa plūsmai izveido šķērsli – platu un skaistu palodzi – iespējams uz logu stikliem parādīsies kondensāts. Kā risinājumu iesaka nevis samazināt palodzes izmēru, bet gan izveidot tajā dekoratīvus caurumiņus.