Ekonomiski izdevīga sienas siltināšana gaisa spraugā

Siltais gaiss, kas nav paspējis izplūst caur bēniņiem, saskaras ar aukstajiem ārsienu ķieģeļiem, atdod tiem siltumu un, kļūstot aukstāks, laižas uz leju, līdz atkal saņem siltumu no iekšējās sienas daļas.
Šāds konvekcijas aplis kļūst par iemeslu tiem aptuveni 20% siltuma zudumiem, kuri rodas caur sienām. Tādēļ, nosiltinot sienas no ārpuses, gaisa cirkulācija tukšās gaisa spraugās tikai nedaudz palēninās, bet siltums vienalga izplūst.

Kādu siltināšanas variantu izvēlēties?

Atstāt tukšas gaisa spraugas sienās un nosiltināt tās no iekšpuses?
Nosiltinot sienas no iekšpuses, siltums netiek ielaists sienās, tādēļ dziļajos nesošo sienu slāņos nonāk aukstums, pārceļot tur arī rasas punktu (temperatūra, pie kuras no gaisa sāk kondensēties mitrums, kā vakarā rasa uz zāles), tādēļ rudenī kļūst mitra ne tikai ārējā sienas daļa, bet arī tās dziļie slāņi.
Ziemā, kad kļūst vēsāks, tiek noārdīts ne tikai ārējais, bet arī iekšējais nesošais mūris.
Bez tam, mitrās sienas vēsākā vasarā visbiežāk pat nespēj izžūt un tajās saglabājas liekais mitrums, kam pievienojas nākamā gada negatīvās sekas.
Tā nosiltināto sienu izturība un siltumizolācijas īpašības arvien pasliktinās.
Atstāt tukšas gaisa spraugas sienās un nosiltināt tās no ārpuses?
Siltināšana no ārpuses ir efektīva tikai tad, ja sienās nav tukšas gaisa spraugas, jo caur iekšējo sienas daļu sasilušais gaiss ceļas uz augšu un caur nelielām spraugām bēniņos „iznes” siltumu. Tikai neliela siltuma daļa izplūst caur ārsienu.
Tādēļ, ja ir tukša gaisa sprauga, siltināt sienas no ārpuses nav racionāli, jo ieguvums būs minimāls.
No ārpuses jāsiltina sienas, kurām nav gaisa spraugas, vai sienas, kuru gaisa spraugas ir kvalitatīvi aizpildītas ar atbilstošu materiālu.
Tātad, ja sienās ir gaisa spraugas, neatkarīgi no tā, cik biezas tās ir, noteikti jāaptur gaisa konvekcija tajās, kvalitatīvi aizpildot tās ar atbilstošu materiālu.

Ar ko aizpildīt gaisa spraugas sienās?

Sienas nekad nebūs siltas, ja tajās tiks atstātas tukšas gaisa spraugas. Šādas spraugas „izvelk” no telpām siltumu, kā skurstenis.
Šobrīd tirgū ir daudz piedāvājumu, kā aizpildīt gaisa spraugas ar dažādiem materiāliem.

Kādi materiāli ir piemēroti gaisa spraugu aizpildīšanai:

Gaisa spraugu aizpildīšanai paredzētajam materiālam ir jāatbilst šādām prasībām:

1) 100% jāaizpilda gaisa spraugas sienās un pilnībā jāaptur gaisa cirkulācija tajās, jo tikai „nekustīgs” gaiss ir labākais siltuma izolators;

2) tas nedrīkst palielināt savu apjomu sienās, lai neizjauktu sienas konstrukciju;

3) jābūt tvaiku caurlaidīgam, t.i., jāļauj sienām “elpot”;

4) tas nedrīkst uzsūkt ūdeni un laist cauri mitrumu līdz iekšējai sienas daļai;

5) jābūt labām siltumizolācijas īpašībām;

6) jābūt stabilam un ilgmūžīgam;

7) jābūt iespējai 100% aizpildīt gaisa spraugas, neradot acīmredzamus fasādes apdares bojājumus.

Skaidrs, ka ne visi tirgū pieejamie materiāli, kas paredzēti gaisa spraugu aizpildīšanai, atbilst šīm prasībām, tādēļ, izdarot izvēli, jābūt ļoti uzmanīgiem, jo vairāk tādēļ, ka atsevišķi materiāli sienās var radīt vairāk sliktuma, nekā labuma.

Kuru labāk izvēlēties?

Birstošie materiāli.

Visi birstošie materiāli pēc principa nevar apturēt gaisa cirkulāciju gaisa spraugās, tādēļ ieguvums būs minimāls. Gaiss, lai arī lēnāk, bet cirkulēs starp pildvielas granulām, izvelkot lielāko daļu siltuma (piem., putu polistirola vai keramzīta granulas).
Latvijas iedzīvotājs, sevišķi tad, ja iepriekš ir izjutis neērtības slikti nosiltināto sienu dēļ, pēc nosiltināšanas ar birstošajiem materiāliem var tikai priecāties, ka dzīvo nedaudz siltāk un vēl ir ietaupījis naudu. Tomēr ir diezgan grūti aptvert, ka nauda, kas ietaupīta, izmantojot lētāku siltināšanas tehnoloģiju, tiks „izlaista vējā” pāris apkures sezonu laikā, bet vēlāk radīs vien zaudējumus. Pašam salīdzināt taču nav ar ko…
Turklāt daudzu birstošo materiālu mitruma uzsūktspēja ir pārāk liela, tādēļ kļuvuši mitri no ārējās slapjās sienu daļas (ieklāt plēvi sienas iekšpusē taču vairs nav iespējams), tie zaudē savas siltumu uzturošās īpašības un var sakrist, augšējā sienu daļā un zem logiem atkal atstājot tukšas gaisa spraugas, bet pats materiāls – siltumizolācijas vietā var kļūt par aukstuma vadītāju (piem., ekovate vai smalcināta akmensvate).
Vairums birstošo materiālu sienās tiek iepūsti ar gaisu caur liela diametra šļūtenēm, tādēļ fasādēs visbiežāk jāveido lieli caurumi, lai izņemtu no sienām ķieģeļus. Tas bojā sienu izskatu.
Visus gaisa spraugu aizpildīšanai paredzētos materiālus var iedalīt divās grupās – birstošajos materiālos un termoputās.
Bez tam, jo mazākas ir gaisa spraugas sienās, jo mazāka ir ticamība, ka aizpildīšana ar birstošajiem materiāliem būs pilnvērtīga.

SIA “Silts Nams” piedāvā sertificētas vācu ThermoPor - Termoputas.

Sienās esošo gaisa spraugu aizpildīšana ar šķidro poraino materiālu (termoputām) nav jauns, bet ir progresīvs siltināšanas veids, kas ļauj izvairīties no birstošajiem materiāliem raksturīgām nepilnībām.
Tirgū ir diezgan liels termoputu piedāvājums, bet ne visas ir paredzētas tieši sienās esošo gaisa spraugu aizpildīšanai, un ne visas atbilst augstāk minētajām prasībām.
Par termoputu kvalitāti nebūt neliecina tas, ka uzņēmums šo pakalpojumu piedāvā jau ilgus gadus un izmanto kvalitatīvus materiālus un labu tehnoloģiju. Jo termoputas darbinieki gatavo uz vietas objektā, tādēļ siltināšanas beigu kvalitāte un ilgmūžība vislielākā mērā ir atkarīga no darbinieku pieredzes un godaprāta.
Tādēļ arī šeit izvēli jāizdara vērīgi un atbildīgi.

1.Vispirms katrā mūra sienas kvadrātmetrā izurbj nelielu iepildīšanas atveri precīzi klinkera krusta salaidumā.
2.Pēc tam zem spiediena iespiež Aminotherm mūra sienas gaisa telpā.
3.Pie loga rāmja pavisam skaidri var redzēt, kā Aminotherm vēl izspiežas caur smalkākajām plaisām.

4.Darba beigās šuves tiek izšuvotas.
5.Mājas apkārtne darba beigās tiek sakopta

Siltsnams.lv |