Domā par ziemu jau tagad. Kā labāk – vairāk sildīt vai efektīvāk nosiltināt savu māju?

Kāds ir lētākais un efektīvākais variants, lai sasniegtu šo mērķi?

Viena atbilde uz šo jautājumu būtu, ja mēs domātu par ilgtermiņa perspektīvu un ekonomisku dzīvi, nepārtraukti taupot enerģētiskos resursus un saudzējot vidi. Pavisam cita, ja tiecamies pēc īstermiņa ekonomiskā labuma ar moto „pēc manis – kaut vai plūdi“.

Uzsākot būvniecību, rodas daudz neparedzētu vajadzību un problēmu, tādēļ naudas vienmēr pietrūkst. Šāda situācija var iekārdināt, un nereti arī iekārdina, būvniecības laikā izvēloties lētākus, bet ilgtermiņā neracionālus risinājumus.

Būvniecības laikā naudas taupīšanas nolūkos un neraugoties nākotnē, bieži tiek izvēlētas lētas tradicionālās siltināšanas tehnoloģijas. Piemēram, vēl joprojām jaunbūvējamas vai renovējamas mājas mēģina nosiltināt ar keramzīta vai putu polistirola granulām, spaļiem vai zāģskaidām, brīvi iepildot tās sienu gaisa spraugās vai virs seguma. Lai arī paša viendabīgā materiāla (keramzīta vai putu polistirola) siltuma pretestība nav slikta, tomēr, izmantojot šādus materiālus birstošu granulu formā, tām nav nekādas nozīmes, jo sasilušais gaiss viegli cirkulē starp granulām, iznesot lielāko daļu siltuma. Tas neļauj panākt vēlamo rezultātu.

Kādas ir šāda risinājuma sekas?

Siltināšanas materiāli, kas nenodrošina nosiltināto konstrukciju hermētiskumu, nevar aizturēt konvekcijas veidā (ar silto gaisu) zaudēto siltumu.

Pat ja atradīsim veidus, kā siltināmo konstrukciju vispirms labi nohermetizēt, bet pēc tam aizpildīt ar birstošiem siltināšanas materiāliem, vienalga radīsies ievērojami, pastāvīgi siltuma zudumi.

Tā notiek, jo stāvošs gaiss, kas nevar nekur pazust, siltināšanas materiālā veic siltuma izolācijas funkciju. Bet minētajā gadījumā kondukcijas veidā siltumu guvušais apakšējos birstoša materiāla slāņos esošais gaiss starp granulām viegli ceļas uz augšu un pazūd ar visu saņemto siltumu. Tā vietu ieņem aukstais gaiss un process turpinās nepārtraukti. Skaidrs, ka tas ir labāk par siltā gaisa zudumiem lielu norobežojošo konstrukciju spraugu dēļ, bet līdz ideālam rezultātam vēl tālu.

Dažs labs latvietis, it īpaši, ja iepriekš ir izjutis neērtības slikti nosiltinātu sienu vai seguma dēļ, pēc šādas siltināšanas priecāsies, ka mājās ir kļuvis mazliet siltāk un vēl nauda ietaupīta. Un ir grūti aptvert, ka nauda, kas ietaupīta, izmantojot lētāku siltināšanas tehnoloģiju, būs „palaista vējā“ dažās apkures sezonās, bet vēlāk radīs nemitīgus zaudējumus. Jo nav jau ar ko salīdzināt…

Kāds ir cits variants?

Jaunākā hermētiskas siltināšanas tehnoloģija – TOGO pašlaik jau ļauj sasniegt maksimālus rezultātus jebkuru konstrukciju siltināšanā.

Pateicoties šādai siltināšanai, gaiss nevar izplūst ne tikai no nosiltinātās telpas, bet arī no siltināšanas materiāla porām. Tieši šī īpašība jaunākos siltināšanas materiālus padara īpaši efektīvus. Patīkami ir arī tas, ka hermētiska siltināšana ar jaunākās tehnoloģijas palīdzību galu galā izrādās vislētākā.

Kā tas var būt?

Hermētiskas siltināšanas tehnoloģija TOGO ļauj samazināt siltināšanas materiāla slāņa biezumu sienām līdz 10 cm, bet jumtam vai pārsegumam – līdz 15 cm. Tādējādi tiek ietaupīta ne tikai siltināšanai, bet arī būvniecībai atvēlētā nauda, izvēloties šaurākus mājas karkasa vai jumta elementus.

Cits ietaupīšanas veids – apkures sistēmas vienkāršošana, izvēloties katlu ar mazāku jaudu un mazāku apkures ierīču skaitu.

Domāju, ka šajā gadījumā vietā ir senā paruna: „Skopais maksā divreiz“.

Izvēloties ēkas siltināšanas sistēmu, jāpievērš uzmanība vēl vienam aspektam.

Efektīvākā hermētiskas siltināšanas tehnoloģija TOGO ļaus Jums ne tikai vienmēr ietaupīt savu naudu un dzīvot silti, bet arī saudzēt vidi. Sadedzinot mazāk dabas enerģētisko resursu (malkas, ogļu, dabas gāzes vai naftas produktu), mēs ne tikai mazāk novārdzināsim dabu, bet arī mazāk to piesārņosim ar degšanas atkritumiem, mazināsim negatīvo „siltumnīcas efektu “. Jo pēc mums taču šeit paliks dzīvot mūsu bērni.

M. Atkauķis: „Tātad, kādu māju un kādu vidi Jūs gatavojaties atstāt saviem bērniem?”

www.siltsnams.lv