Sadarbībā ar LLDRA. Logu montāža būtu jāveic pareizi! Padomi
Publicitātes foto
„Loga svīšanai iemesls vairumā gadījumu nav meklējams loga konstruktīvajā uzbūvē, bet mikroklimata izmaiņās telpā pēc logu nomaiņas un nekorekti veiktajā montāžas procesā. 99 procentos gadījumu Latvijā logi netiek montēti pareizi, jo tā vienkārši ir lētāk,” stāsta Ivars Brants LLDRA (Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija) izpilddirektors.
Korekti veiktai loga montāžai būtu jāmaksā, atkarībā no sarežģītības, aptuveni 40 – 60 Ls, taču šobrīd reālā cena par logu montāžas pakalpojumiem tirgū svārstās amplitūdā 10 – 20 Ls. Vairāk neviens nevēlas maksāt, uzskatot par labāku vai nu samierināšanos ar defektiem vai arī adresējot savas pretenzijas logu izgatavotājiem.
Logu montāžas kļūdas
1.Starp ailu un loga rāmi iepūstas celtniecības putas, ar to procesu uzskatot par gana labi padarītu. Jo jebkura papildus putu slāņa apdare procesa izmaksas sadārdzina, turklāt daudzi uzskata papildus apdari par lieku greznību.
Putām pāri vajadzētu klāt tvaika izolācijas lentu no telpas puses, hidroizolējošu materiālu no ārpuses. Putas savu siltumizolācijas funkciju korekti pilda 2-3 gadus, pēc tam putu masa piesātinās ar mitrumu. Mitras putas vairs pilnvērtīgi neveic siltuma izolācijas funkciju.
Plastmasas logu sliktākā īpašība ir loga profila ievērojamās lineāro izmēru izmaiņas gaisa temperatūras svārstību ietekmē, sevišķi saules pusē. Ja no ārpuses PVC loga profils ir krāsots tumšā krāsā, tas var uzsilt līdz pat 70-80 grādiem.
Sacietējušu putu struktūra, diemžēl, nav tik elastīga, lai kompensētu logu profilu izmēru svārstības. Temperatūrai pazeminoties un profilam saraujoties, putas zaudē saķeri vai nu ar profilu, vai ailu, izveidojot spraugu. Arī šī problēma tiktu atrisināta ar minētajām tvaika un hidroizolācijas lentām. Lentas, putām zaudējot saķeri, nosedz spraugas, saglabājot hermētismu. Lentu izmaksa aptuveni 3 – 4 Ls metrā.
2.Montējot logus, nereti aiļu apdari veic, izmantojot riģipsi, kas ir ātrāk un vizuāli pievilcīgi, bet tad rodas neaizpildīti tukšumi starp aili un riģipsi. Tāpat tukšumi veidojas starp palodzi un aili.
Tukšumi ēkas konstrukcijā nav labvēlīgi ne cilvēkam, ne ēkai, toties tā ir labvēlīga vide, kur vairoties dažādām baktērijām, ja tukšumos uzkrājas kondensāts, dēļ tukšumiem arī siltuma zudumi telpā ir lielāki. Ja šī vieta izsalst cauri, ir sajūta, ka velk (pūš).
Visus tukšumus vajadzētu aizpildīt, turklāt nevis ar putām, bet gan minerālu vati un tikai tad pāri klāt rīģipsi. Vate labi aizpilda tukšumu, izslēdz kondensāta izveidi un pilda siltuma izolācijas funkcijas. Ar putām nav iespējams veikt perfektu aizpildījumu, it īpaši zem palodzes, pastāv arī iespēja deformēt palodzi, ja putas tiek iepūstas par daudz.
