Kāpēc nepieciešama ēkas renovācija?

Abild Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras konsultants Andrejs Nikolajevs.

Vai padomju laikos būvēto ēku konstrukcijas nav pārāk „nogurušas”, lai tās apgrūtinātu ar papildus slodzi – siltinājuma pīrāgu?

Lai uzsāktu ēkas renovāciju, ir nepieciešami trīs dokumenti – atzinumi: ēkas energoaudits, tehniskās apsekošanas dokumentācija un renovācijas projekts. Tātad, ja pirms renovācijas uzsākšanas divi sertificēti speciālisti – energoauditors un sertificēts būvinženieris - pieņem lēmumu, ka ēkas konstrukcija izturēs papildus slodzi, ka tehniskie mezgli funkcionē atbilstoši prasībām, tad nav pamata domāt, kas siltināšanas pīrāgs varētu būt pārāk smags ēkas konstrukcijai.

Energoauditora uzdevums ir tehniski izpētīt ēkas konstrukcijas un ar mēraparātiem, norādot uz vietām, kur zūd siltums. Vizuāli nolasāmie defekti ir nenoblīvētas šuves, izdrupuši ķieģeļi, gaisa spraugas, ar termokameru tiek konstatēti slēptie defekti, kas kalpo par aukstuma tiltiem un „zog” siltumu. Pēc defektu konstatācijas, energoauditors piedāvā pasākumu plānu ēkas siltuma noturības uzlabošanai.

Būvinženiera uzdevums ir pētīt konstrukciju nolietotību, šuvju stāvokli, mitruma saturu konstrukcijās, ēkas tehnisko stāvokli, ēkas pamatu un sienu ģeometriju un noturību, kā arī fiksēt tehniskās problēmas komunikācijās – ūdens apgādē, kanalizācijā, apkures komunikācijās. Ja dēļ bojātām komunikācijām parādījusies ūdens noplūde un mitrums sūcas konstrukcijās, siltināšanai jēga būs tikai pēc tehnisko problēmu novēršanas. Būvinženieri izvērtē šādas situācijas un sniedz savus ieteikumus.

Vai būvinženieris un energoauditors ēku apseko vienlaicīgi?

Tas ir atkarīgs no kompānijas, kurai tiek pasūtīts pakalpojums. Ja viens uzņēmums var vienlaicīgi piedāvāt abus pakalpojumus un iespējams speciālisti ierodas objektā vienlaicīgi – tas būtu pareizāk. Jebkurā gadījumā, strādājot tandēmā, ēku ir vieglāk novērtēt, uz vietas apspriest problēmas un rast labākos risinājumus.

Lielākoties būvinženieris un energoauditors strādā dažādos uzņēmumos un netiek sakoordinēts objekta apsekošanas laiks. Taču ēkas dzīvokļu pārstāvis var nodrošināt, to lai ēku apseko abi speciālisti vienlaicīgi.

Cik izmaksā energoauditora un būvinženiera pakalpojumi?

Brīva tirgus apstākļos konkrēta cena pakalpojumiem nav nosakāma, taču esošā prakse liecina, ka 5 stāvu ēkai ar 4 kāpņu telpām (318.sērija, ikdienā saukta „hruščovene”) energoauditora apsekošanas pakalpojumi izmaksājuši 300 – 350 Ls, būvinženiera – 300 – 700 Ls. Ja speciālists ierodas no attālākas pilsētas (jo tiek īpaši rekomendēts kā labs savas jomas speciālists), jāpierēķina klāt arī ceļa izdevumi.

Sertificētu energoauditoru saraksts pieejams LR Ekonomikas ministrijas mājas lapā (http://buvkomersanti.bema.gov.lv/?module=3&action=20)
Sertificētu būvinženieru saraksts pieejams Latvijas Būvinženieru savienībā un LBS mājas lapā (http://www.building.lv/lbs/showsub.php?sub_id=80676)

Kāpēc ir vēlams renovēt daudzdzīvokļu ēkas?

Galvenais renovācijas mērķis ir enerģijas patēriņa samazinājums. Jebkurai norobežojošai konstrukcijai piemīt zināma siltumvadības pretestība, taču padomju laikos būvētām ēkām tā ir zema, rezultātā ēkai ir lieli siltuma zudumi un iedzīvotājiem pamatīgi rēķini par apkuri.

Nosiltinot ēkas norobežojošās konstrukcijas, papildus renovējot arī siltuma mezglu, apkures komunikācijas, u.c., samazināsies siltumenerģijas patēriņš un arī maksājumi. Bet domājot par vidi kopumā – šobrīd pasaulē aktuāla problēma ir CO2 emisijas samazināšana un samazinot enerģijas patēriņu, mazinās arī CO2 izmešu daudzums atmosfērā.

Cik ēkas ir renovētas visā Latvijā un kuri rajoni ir visaktīvākie?

Lielākā daļa no jau pilnībā vai daļēji renovētām ēkām atrodas Vidzemē – Valmierā, Cēsīs, pilsētas citos Latvijas reģionos. Lai arī Rīgā dzīvo gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem, galvaspilsēta nebūt nav aktīvākā renovācijas procesu virzītāja.

Cik daudz un kad renovē, ir atkarīgs arī no labas prakses piemēriem reģionā. Pirmajiem celmlaužiem vienmēr ir grūtāk. Ja cilvēki pamana, ka kaimiņu ēkas iemītnieki maksā ievērojami mazāk par apkuri un silto ūdeni, nav ilgi jāgaida, ka par renovācijas procesu vienojas arī nākamās ēkas iemītnieki. Labi piemēri iedvesmo – ir nepieciešams tikai viens veiksmīgs piemērs, lai cilvēki noticētu renovācijas lietderībai. It īpaši, ja pēc renovācijas par apkuri un kredītu tiek maksāts mazāk kā pirms renovācijas tikai par apkuri.

Kāds ir populārāko siltināšanas darbu kopums

Parasti tiek siltinātas norobežojošās konstrukcijas – fasādes, gala sienas. Lielāks efekts sasniedzams, ja papildus tiek siltināti bēniņi, pagraba pārsegumi. Bieži izvēlas veikt arī veco logu un ieejas durvju nomaiņa ar jaunākiem, energoefektīvākiem modeļiem.

Bieži vien nepieciešams uzlabot siltuma mezglu, nomainot veco aparatūru ar modernizētu automātiku, kā arī siltinot cauruļvadus.

Lai startētu uz ERAF līdzfinansējumu siltināšanas darbiem, pēc renovācijas jāsasniedz vismaz 20 procentu siltuma enerģijas samazinājums. Tāpēc katrai ēkai individuāli jāizvēlas veicamo pasākumu kopums.

Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras speciālisti sniedz konsultācijas pa telefonu vai arī klātienē, iesakot praktiskus pasākumus, kas veicami, lai uzlabotu ēkas siltuma noturību. (kontaktinformācija – 6704156).

Kādi ir biežāk uzdotie jautājumi?

Viens no aktuālākiem jautājumiem vienmēr ir- ar ko siltināt? ar minerālvati vai putupolistirolu? Ne viens, ne otrs materiāls nav pārāks. Pārāki par nekvalitatīviem un lētiem pakaļdarinājumiem ir visi siltināšanas materiāli, kuriem ir atbilstības sertifikāts CE un ETAG 004.

Negatīvas references veido materiāli, kas ražoti neatbilstoši tehniskajām prasībām un ir nepamatoti lēti. Diemžēl Latvijas tirgus šobrīd ar tādiem ir piepildīts. Taču katram pašam ir tiesības izvēlēties – pirkt labu, zināmu, sertificētu siltināšanas materiālu vai nezināmas izcelsmes, bet lētu materiālu.

Un vēl viens būtisks aspekts – materiāli jāpielieto precīzi saskaņā ar ražotāju instrukcijām. Nepareizi iebūvēti siltināšanas materiāli nekalpos pietiekami labi un nesniegs gaidīto efektu.

Konkrētus siltināšanas materiālus neiesaka arī energoauditors vai būvinženieris, ēkas apsekojuma atzinumos tiek definētas materiāla tehniskās īpašības, bet netiek nosaukts produkts. Konkrētu produktu izvēlas renovācijas projekta autors un būvnieks, atsevišķos gadījumos, ņemot vērā arī ēkas iedzīvotāju ieteikumus.

Padoms māju iemītniekiem, kuriem renovācijas darbi vēl priekšā?

Nav jābaidās uzsākt šo procesu, jo atbildes uz visiem jautājumiem ir saņemamas pie Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras konsultantiem.
Būtu labi, ja starp ēkas iemītniekiem būtu kāds cilvēks ar tehnisko izglītību, kas varētu procesā pasekot līdzi renovācijas darbu veikšanas kvalitātei. Protams, procesu kontrolē arī būvuzraugs, taču personīgi ieinteresēts skatītājs vienmēr asāk pamanīs visas kļūmes, kuras būs iespējams jau laicīgi novērst.