Mēness ietekme uz augiem
Gada laikā Saules ceļš vienu reizi apiet zodiaka apli. Vasarā, kad Saule ir augstu, zeme virzās gar Vērsi, Dvīņiem un Vēzi. Ziemā Saules ceļš sastopas ar Skorpionu, Strēlnieku un Mežāzi. Vidū paliek Ūdensvīra, Zivju un Auna zvaigznājs, kas norāda uz kosmisko pavasari. Lauvas, Jaunavas un Svaru zvaigznāji iezīmē rudeni.
Raksts tapis sadarbībā ar, lielāko Baltijā, nojumju un siltumnīcu tirgotāju “AVERTO”.
AUGOŠA MĒNESS IETEKME
Mēness ietekmē visu šķidrumu saturošo, tātad arī sulu ritēšanu augos. Tas nozīmē, ka Mēnesim dodoties augšup gar zvaigznājiem, tiek stimulēta sula jeb sulas spiediens augu augšējās daļās un tās pastiprināti aug. Tāpēc, ja augošā Mēnesī apgriež kokus, griezuma vieta stipri sulo. Īpaši izteikti to var novērot skuju kokiem. Kad priedei nozāģē zaru, zāģējuma vieta pārklājas ar sveķiem (arī ziemā), sveķi pat rit gar stumbru uz leju. Par šo parādību saka: “koks raud”. “Raudāšana” beidzas līdz ar Mēness pāreju no augoša uz dilstošu, jo tad sulas spiediens no augu virszemes daļām pārvietojas uz daļām zem zemes - uz saknēm. Tātad, kokus vēlams zāģēt un apgriezt dilstošā mēnesī. Tas mazinās sulas un sveķu zudumu un kokam būs vieglāk pārciest apzāģēšanu.
Savukārt potzarus vislabāk griezt, kad Mēness ir Auna zvaigznājā (augošs). Šajā laikā potzari ilgāk saglabājas svaigi un labāk pieaug.
Augstajam sulas spiedienam augu augšējā daļā ir pozitīva ietekme arī uz visiem augļiem virszemē. Ir novērots, ka no tādiem augļiem vārīta marmelāde labāk sarec.
Savukārt sakņaugi ilgāk saglabājas svaigi un sulīgi, ja novākti dilstošā Mēnesī. Augošs mēness nelabvēlīgi ietekmē pazemes augu daļu (sakņu un bumbuļu kvalitāti. Tas novērojams arī burkāniem - ja burkānus novāc, Mēnesim esot Vērša un Dvīņu zvaigznājā, laikā, kad visstiprākais sulas spiediens ir lakstos, burkāni ātri savīst un sažūst.
DILSTOŠA MĒNESS IETEKME
Arī dilstošs Mēness ietekmē šķidrumu saturošo augu daļu (augu sulu), bet salīdzinoši ar augošo mēnesi, dilstošais mēnesis rūpējas par augstu sulas spiedienu saknēs. Dilstošā Mēnesi pastiprinās apakšzemes daļu (sakņu, bumbuļu, augšana), bet būtiski samazi¬nās virs zemes esošo daļu (lapu, stumbru un augļu, zelšana). Augu valsts dažādi reaģē uz dilstošo Mēnesi.
Arī lapu salātu ražu nevajadzētu no¬vākt dilstošā Mēnesi, jo sulas spie¬diens ir saknē, līdz ar to salāti neataug tik ātri un nākamā raža būs jāgaida daudz il¬gāk - augošā mēnesī griezti lapu salāti ataug labāk.
Turpretim dilstošā Mēnesī jāvāc sakņaugi. Saknes tad ir sulu pilnas un ilgāk saglabājas svaigas, kā arī labāk stāv ziemā.
Avots: "Dārzkopja rokasgrāmata", Norberts Kašels
Raksts tapis sadarbībā ar, lielāko Baltijā, nojumju un siltumnīcu tirgotāju “AVERTO”.
