Lielā piektdiena, tās nozīme un ticējumi
Lielā piektdiena, saukta arī par Svēto piektdienu vai Krusta dienu, kristiešiem saistās ar Jēzus nāves dienu. Tajā ar gavēšanu un lūgšanām piemin Jēzus sišanu krustā. Dažviet pasaulē notiek procesijas, kurās atveido Jēzus Krusta ceļa gājienu uz Golgātu. Pieminot Jēzus krustā sišanu un nāvi, daudzviet baznīcās tiek apklāti altāri, tiek izmantota melnā un violetā krāsa, kas simbolizē ciešanas, skumjas, nāvi un iznīcību, bet baznīcas ierastie rituāli ir daudz pieklusinātāki, tāpat netiek pasniegts Svētais vakarēdiens.
Lielā piektdiena, tāpat kā Zaļā ceturtdiena, ir izteikti kristīga tradīcija, taču latviešu folklorā tai atrodami daudzi ticējumi:
- Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāēd speķis, jo tad tajā gadā nebūs jāredz neviena čūska, bet, ja tiks ēsti mārrutki, tad varēs izvairīties no sliktām lietām. Savukārt tie, kas grib daudz naudas un laimi, tiem jāiet Lielās piektdienas rītā lasīt skaidiņas.
- Lielajā piektdienā nedrīkst žāvēt veļu, citādi tajā gadā kāds piederīgais miršot.
- Lielās piektdienas rītā jāiet ābeles pērt ar biksēm, tad āboli augšot labi un lieli.
- Lielās piektdienas rītā iet mazgāties tekošā ūdenī, jo tad visu gadu būs veselība, nesvīdīs kājas, nemetīsies pumpas un vasarā saule nenosvilinās ādu.
- Lielajā piektdienā nevajadzētu ķemmēties, jo ticējums vēsta, ka tiem, kas šajā dienā ķemmējas, ātri nosirmo mati. Cits ticējums stāsta, ka, ja matus tomēr ķemmēs, tad vislabāk zem apiņiem, jo tad mati augot kupli, bet, ja ķemmēs zem eglēm, tad nesāpēs galva.
