Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:254, Did:0, useCase: 3


Mēness kartes zīmēšana cauri gadsimtiem

Redakcija
Redakcija

Kā jūs izveidosiet karti kaut kam, kas atrodas aptuveni 384 400 kilometru attālumā? Nav tik vienkārši turp aizsūtīt ekspedīciju. pat vēl pirms simts gadiem tas šķita pilnīgi neiespējami. Līdz tam Mēness kartogrāfi jeb selenogrāfi varēja paļauties tikai uz to, ko redzēja teleskopos, kā arī uz savu talantu skaisti un precīzi zīmēt. Rezultāti ir patiesi pārsteidzoši.

Vieni no visbiežāk redzētajiem Mēness attēliem, izņemot fotogrāfijas, ir Galileo zīmējumi, kas tika publiskoti tālajā 1610. gadā. Lai arī tos nevar īsti nosaukt par karti, zīmējumi skaidri parāda, ka Mēness nav perfekti gluda lode naksnīgajās debesīs, bet gan nelīdzens objekts ar kalniem un līdzenumiem.



Pirmais oficiālais mēģinājums izveidot Mēness karti seko jau 1645. gadā. Holandes astronoms Mihaēls van Langrēns analizēja Mēness virsmu dažādās fāzēs, piešķirot virsmas objektiem nosaukumus. Viņa kartē atrodami katoļu svētie un tā brīža baznīcas amatpersonas. Interesanti, ka tieši astronoma vārdā nosauktais krāteris Auglības jūras austrumos tieši tā tiek dēvēts arī mūsdienās. Lielākā daļa Langrēna izveidoto nosaukumu mūsdienās netiek lietoti.



Jau divus gadus vēlāk Polijas teritorijā dzīvojošais Johans Hevēliuss publiskoja daudz detalizētāku Mēness aprakstu atlanta veidā. Mūsdienās šis darbīgais vīrs ir pazīstams kā Mēness topogrāfijas pamatlicējs. Atšķirībā no Langrēna, Hevēliuss objektu nosaukumos izmantoja Zemes objektus, kuri viņam atgādināja uz Mēness redzamo. Mūsdienās tiek lietoti tikai daži, ieskaitot atsevišķu kalnu grēdu nosaukumus - Alpi, Pireneji, Apenīni.



Pēc vēl dažiem gadiem (1651. gadā) sevi piesaka itāļu priesteris Džovanni Ričioli. Nekādu īpaši jaunu objektu tur nav, kā arī karti patiesībā zīmēja Frančesko Grimaldi. Tomēr ir jauna vārdu došanas sistēma. Visi nosaukumi ir latīniski un saistīti ar dabas un citiem apstākļiem, kuri tiek piedēvēti Mēnesim. Arī mūsdienās mēs pazīstam šos nosaukumus - Auglības, Lietus, Miera jūras. "Sauszemei" tika piešķirti apzīmējumi, kas ir pretēji jūrām piešķirtajiem apzīmējumiem. Atsevišķu krāteru nosaukumu izveidei Ričioli sadalīja Mēnesi sektoros. Katrā apgabalā objektiem tiek piešķirti nosaukumi atbilstoši shēmai. Piemēram, sengrieķu domātājus praktiski visus var atrast II. apgabalā. Liela daļa no Ričioli izdomātajiem nosaukumiem tiek lietoti mūsdienās.



1679. gadā Mēness karšu veidošanā iesaistījās Kassīnī. Pavērojiet, kā ir progresējis teleskops dažos desmitos gadu. Cik milzīga ir atšķirība starp Galileo un Kassīnī Mēness kartēm.



1748. gadā tiek publiskota jauna Mēness karte. Tās autors ir Tobiass Maijers, kurš ievieš koordināšu sistēmu, ņemot vērā librāciju.



Turpmākos divus gadsimtus nekāds lielais progress Mēness kartēšanā nenotiek. Teleskopi turpina uzlaboties, arī kartes kļūst detalizētākas, bet arvien vairāk un vairāk vērība tiek pievērsta planētām un tālajiem kosmosa objektiem. Mēness pamazām pazūd no skatuves. Nākamais iespaidīgais lēciens selenogrāfijā notiek tikai 20. gadsimta vidū, kad par pelēko Zemes pavadoni sāk sacensties divas lielvalstis - ASV un PSRS.



Pirmie Mēness iekarošanu uzsāka krievi 1959. gadā palaižot Luna 1 misiju, kas gan nesasniedz savu mērķi. Luna 2 ir veiksmīgāka, bet Luna 3 ir triumfs - tiek iegūti pirmie Mēness neredzamās puses fotoattēli.



Laika posmā no 1966. līdz 1968. gadam arī ASV palaiž vairākas zondes, kuru uzdevums ir iegūt informāciju nākamajām pilotējamajām misijām.

Mēness kartes kļūst vēl detalizētākas, tiek piešķirti jauni nosaukumi, godinot astronautus, kuri gājuši bojā, pildot uzdevumus. Lai arī mūsdienās nav skaidri definēta mērķa atkal atgriezties uz Mēness, tā kartēšana turpinās joprojām, arvien augstākā izšķirtspējā, precīzāk atainojot Zemes pavadoņa virsmas topogrāfiju un ķīmisko sastāvu.



No jaunākajām misijām noteikti jāpiemin Clementine, Japānas Kosmosa aģentūras Selene, Lunar Reconnaissance Orbiter un no jau divas Ķīnas zondes - Change 1 un 2. Ceļā uz savu mērķi ir GRAIL misija. Mēness izpēte nav apstājusies. Lai cilvēka ekspansija Saules sistēmā noritētu veiksmīgi, Mēnesim vajadzētu kļūt par vienu no primārajiem mērķiem, kur nodibināt pastāvīgu koloniju.

Avots: THE AWL; starspace.lv