Kā tas bija? Pirms 27 gadiem Černobiļā notika lielākā un melīgākā kodolavārija pasaules vēsturē (video)
Tieši 26.aprīļa naktī Ukrainas pilsētā Černobiļā nogranda sprādziens atomelektrostacijā, kas nodarīja lielāko readiaktīvo piesārņojumu pasaules vēsturē. Avārijas sekas miljoniem cilvēki izjūt vēl šobrīd. Avārijas varēja nebūt un arī vēlākās problēmas un traģiskās sekas varēja būt daudz mazākas, ja ne Padomju Savienības tā laika vadības vēlme bezatbildīgi slēpt stāvokļa nopietnību. Pirmajā brīdī kompartijas vadītāji pat cerēja, ka par katastrofu izdosies noklusēt un šim mērķim tika upurēti vēl tūkstošiem cilvēku dzīvības. Apkārtējo iedzīvotāju evakuācija sākās tikai 27. aprīlī divos dienā, PSRS centās slēpt notikušo un atzina, ka noticis negadījums, tikai tad, kad paskaidrojumus pieprasīja Zviedrija, kur 28. aprīlī Forsmarkas AES tika konstatēts radioaktīvs piesārņojums un tika noteikts, ka tas nācis no PSRS rietumiem.
Katastrofa notika 1986. gada 26 aprīlī Černobiļas AES ceturtajā reaktorā blakus Pripjatas pilsētai, Ukrainas PSR, veicot eksperimentu. Eksperimenta mērķis bija izstrādāt metodi, kā ātrāk nodrošināt strāvas padevi reaktora dzesēšanas sistēmai ārkārtas izslēgšanas gadījumā. Bija paredzēts, ka eksperimentu veiks dienas maiņa, taču to nācās pārtraukt, jo sakarā ar problēmām citā spēkstacijā bija nepieciešams, lai reaktors turpinātu ražot elektrību. Eksperimentu turpināja nakts maiņa, kas nebija sagatavojusies tā veikšanai — pēc sākotnējā plāna tai būtu vajadzējis tikai uzraudzīt jau izslēgtu reaktoru. Bija plānots, ka reaktora jauda tiks samazināta līdz 700—1000 MW, taču kļūdas pēc tā tika samazināta līdz 30 MW. Pārāk lielais jaudas samazinājums padarīja reaktoru nestabilu un, veicot eksperimentu, notika straujš jaudas pieaugums. Nezināmu iemeslu dēļ tika uzsākta reaktora ārkārtas izslēgšana, taču reaktors bija veidots tā, ka šīs procedūras sākumā jauda palielinājās vēl vairāk, kā rezultātā reaktors pārkarsa, kas izraisīja tvaika eksploziju, kurai pēc pāris sekundēm sekoja spēcīgāks sprādziens. Pēc sprādziena sākās ugunsgrēks, kas ievērojami palielināja radioaktīvo piesārņojumu.
Sprādziens no reaktora izsvieda kodoldegvielu un grafīta kontrolstieņu fragmentus, kas nokrita ap reaktora ēku, kā arī uz turbīnu halles un trešā reaktora ēkas jumta. Saskaroties ar gaisu, sakarsētais grafīts aizdegās. Ugunsdzēsējiem, kas ieradās dažas minūtes pēc avārijas, izdevās apdzēst ugunsgrēku līdz pusseptiņiem rītā, izņemot liesmas, kas plosījās uzsprāgušajā reaktorā. Uzreiz pēc avārijas ceturtajā reaktorā tika mēģināts izmērīt radiāciju, taču lielākā daļa mērierīču bija paredzētas neliela starojuma izmērīšanai. No divām mērierīcēm, kas spēja izmērīt lielāku radiācijas līmeni, viena pēc sprādziena nebija pieejama, bet otra bija salūzusi. Ceturtā reaktora nakts maiņas priekšnieks pieņēma, ka reaktors sprādzienā nav skarts un turpināja darbu pie ūdens pumpēšanas reaktorā. Ēkas apkārtnē izmētātie kodoldegvielas un grafīta fragmenti, netika ievēroti un, kad puspiecos no rīta tika piegādāta jauna mērierīce, tika pieņemts, ka tās rādījumi ir kļūdaini. Trešajā reaktorā nakts maiņas vadītājs gribēja nekavējoties izslēgt reaktoru, bet galvenais inženieris iebilda. Darbiniekiem izsniedza respiratorus un kālija jodīda tabletes (lai novērstu radioaktīvā joda uzkrāšanos vairogdziedzerī), un lika turpināt darbu. Tikai ap pieciem no rīta nakts maiņas vadītājs tomēr izšķīrās par reaktora izslēgšanu, atstājot tikai tos darbiniekus, kam bija jāuzrauga reaktora dzesēšanas sistēma.
Uz avārijas vietu tika nosūtīti glābēji un seku likvidētāji no visas bijušās PSRS, arī Latvijas. Oficiāli viņi skaitījās brīvprātīgie, bet ko nozīmēja 1986. gadā atteikties doties šādā operācijā, nav jāatgādina. Pie kam reti kurš no celtniekiem, metinātājiem, šoferiem nojauta kāds ir patiesais stāvoklis un kādas sekas pavadītais laiks avārijas vietā nodarīs veselībai. Seku smagumu pasliktina arī fakts, ka saņemtais milzīgais radioaktīvais starojums nodara ļaunumu veselībai arī nākamajās paaudzēs
Krievijas televīzijas raidījums, kurā sīki pa sekundēm mēģināts restaurēt notikumus pirms 27 gadiem
Izmantotie resursi: wikipedia.org, youtube.com
