Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:254, Did:0, useCase: 3


Lielākās katastrofas kosmosa izpētes vēsturē

Redakcija
Redakcija

Kopš kosmosa izpētes sākuma teju pirms 60 gadiem ir bijuši daudzi nozīmīgi sasniegumi, kā arī nedaudzas, taču ļoti sāpīgas traģēdijas. Par spīti neveiksmēm, drosmīgie meklējumi turpinās, jo cilvēce vēlas rast jaunas atbildes uz jautājumiem par Visuma dabu un apmierināt vienu no savām galvenajām vajadzībām – vairot zināšanas.

Lūk, lielākās avārijas kosmosa apguves vēsturē, ko apkopojis televīzijas kanāls "National Geographic", atzīmējot 30 gadus kopš kosmosa kuģa "Challenger" bojāejas.

Pirmais nāves gadījums

Kosmisko lidojumu vēsturē pirmā katastrofa ar letālu iznākumu notika 1967.gadā, kad padomju kosmonauta Vladimira Komarova pilotējamā kosmosa kuģa "Sojuz 1" kapsula nogāzās Krievijas teritorijā. Valda uzskats, ka Komarovs un vairākas citas personas zinājušas, ka kapsulai ir defekti, taču Padomju Savienības līderi esot ignorējuši viņu brīdinājumus. Vairāki avoti uzskata, ka traģēdiju izraisīja izpletņa sistēmas atteice.

Padomju kosmonautu bojāeja kosmosā

1971.gadā trīs padomju kosmonauti gāja bojā, atgriežoties uz Zemes no kosmosa stacijas "Salyut 1". Viņu kosmosa kuģis "Sojuz 11" veica normālu nolaišanos, tāpēc glābšanas komanda bija pārsteigta, kad ieraudzīja kosmonautus, kas miruši sēdēja savos krēslos ar tumši ziliem plankumiem uz sejas, asinīm pilot no deguna un ausīm.

Izmeklēšanā tika secināts, ka plīsis elpošanas ventilācijas vārsts, nosmacējot kosmonautus. Tā kā kosmosa kuģa kapsulā bija ierīkota automātiska atgriešanās programma, tā varēja piezemēties arī bez pilotu palīdzības.

"Challenger" bojāeja

1986.gada 28.janvārī 73 sekundes pēc starta kosmosa kuģis "Challenger" izira 14 kilometru augstumā virs Atlantijas okeāna, nogalinot septiņus astronautus. Kosmosa kuģi iznīcināja ārējās degvielas krātuves eksplozija. Pierādīts, ka negadījuma izraisītājs bija bojāta O-veida plomba uz vienas no dzinējraķetēm.

Šai kosmosa misijai, ko miljoniem cilvēku vēroja tiešajā ēterā, bija pievērsta milzīga uzmanība, jo "Challenger" komandā bija iekļauta skolotāja Krista Makolife. Viņa bija ieplānojusi amerikāņu skolēniem no kosmosa sniegt plašāku izpratni par Visumu un vēstīt par iespējām attīstīt starpplanētu ceļojumus.

"Challenger" katastrofa ASV sabiedrībai bija ļoti traumatisks negadījums, kura dēļ ASV kosmosa kuģu programma tika apturēta uz 32 mēnešiem. Plašāk par slaveno kosmosa kuģi un tā ekipāžu uzzini raidījumā "Challenger" katastrofa: Zudušie ieraksti", ko izrādīs televīzijas kanāls "National Geographic".

"Columbia" avārija

Vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis "Columbia", atgriežoties uz Zemes pēc 16 dienu misijas, 2003.gada 1.februārī izjuka, ieejot Zemes atmosfērā. Bojā gāja visi septiņi astronauti, kas atradās uz borta.

Avārijas apstākļu izmeklēšanā noskaidroja, ka kosmosa kuģa sairšanas galvenais cēlonis bija pacelšanās laikā gūtie bojājumi, kad putu materiāla atlūzas no ārējās degvielas tvertnes sabojāja kuģa kreiso spārnu. Putu materiāls bija izsitis caurumu "Columbia" aizsargvairogā, ļaujot karstajām gāzēm, kas rodas kosmosa kuģim ieejot atmosfērā, izraisīt eksploziju.

Izmeklētāji arī atklāja, ka Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas inženieri bija pauduši bažas par iespējamajiem kosmosa kuģa spārna bojājumiem pacelšanās laikā. "Columbia" 16 dienu misijas laikā inženieri trīs reizes pieprasījuši kosmosa kuģa satelītu attēlus, lai pārbaudītu, kur trāpījušas putu atlūzas, un vai tās nav bojājušas kuģi, taču šie attēli netika uzņemti.

"Apollo 1" traģēdija

"Apollo" programma bija ASV pilotējamu kosmisko lidojumu projekts, lai veiktu nolaišanos uz Mēness. 1967.gada 27.janvārī trīs amerikāņu astronauti gāja bojā, kad uz zemes tika izmēģināts kosmosa kuģa "Apollo 1" komandas modulis.

Kosmosa kuģa kabīnē izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā astronauti nosmaka, bet viņu ķermeņi sadega. Izmeklēšanā atklājās vairākas kļūdas, tostarp kabīnē tika lietots tīrs skābeklis, viegli uzliesmojoši skafandra stiprinājumi, bet kosmosa kuģa lūka vērās uz iekšpusi, kas liedza ekipāžai ātri izkļūt ārā.

"Apollo 13" avārija

Kosmosa misija "Apollo 13" spilgti izgaismoja briesmas, kādas cilvēkam var draudēt kosmosā, taču tā laimīgā kārtā beidzās bez cilvēku upuriem. Kosmosa kuģa starts notika 1970.gada 11.aprīlī. Lidojuma laikā uzsprāga skābekļa rezervuārs, kas sabojāja dienesta moduli, un izgāzās plāns izsēsties uz Mēness. Lai atgrieztos uz Zemes, astronautiem vajadzēja aplidot apkārt Mēnesim, izmantojot tā gravitāciju.