Bet karalis taču ir pliks!
Šobrīd Londonas mākslas galerijā Hayward notiek apbrīnojama izstāde: tās apmeklētāji apskata.... tukšus gleznu rāmjus, baltus postamentus un ne ar ko neaizpildītas baltas papīra lapas, ziņo The Telegraph un europressa.com. Vsi izstādē piedāvātie eksponāti ir neredzami.
Izstādi apmeklējuši jau daudzi mākslas cienītāji un kritiķi, kas aizrautīgi apspriež autoru "mākslas darbus". Starp citiem apskatāmi arī šaurās aprindās vispasaules atzinību ieguvušie mākslinieki Joko Ono un Endija Vorhola darbi.
"Neredzamā skulptūra"
Par vienu no apspriestākajiem darbiem kļuvusi Endija Vorhola "Neredzamā skulptūra", kas patiesībā izskatās kā vienkāršs tukšs postaments.
Pārējie izstādē apskatāmie darbi izpildīti tādā pat garā un ne ar ko neatšķiras viens no otra.
Kā lielisks piemērs minams Toma Frīdmana darbs "5000 radošās stundas". Autors paziņojis, ka viņa darbs, kas izskatās kā parasta balta papīra lapa, tapis 5000 ilgās radošā darba stundās". Tādā veidā mākslinieks droši vien gribējis parādīt, ka uzlādējis šo lapu enerģētiskā līmenī ar savām iecerēm.
Kaut kad daudzus gadus atpakaļ Hanss Kristians Andersens uzrakstīja pasaku par pliko karali (Jaunais karaļa tērps), kurā divi krāpnieki uzšuva karalim neredzamu apģērbu, pie tam, paziņojot, ka šo apģērbu neredzēs neviens, kas ir dumjš vai ieņem neīsto amatu. Protams, ka neviens nevēlējās, lai citi viņu uzskatītu par muļķi, tāpēc visi pilsētas iedzīvotāji (sevišķi karalim pietuvinātās personas) izlikās redzam to, kā patiesībā nemaz nebija. Izņēmums bija bērni, jo viņi neizliekas.
Kopš pasakas uzrakstīšanas pagājuši gadsimti, taču cilvēku muļķība nav gājusi mazumā; tieši otrādi- tā arvien vairāk pieaug. Tikai tagad seno krāpnieku pēcteči sauc sevi par māksliniekiem un "neredzamu" gleznu un instalāciju radītājiem.
Iespējams, kāds uzskatīs, ka neko nesaprotu no mūsdienu mākslas, taču lai! Man tomēr labāk patīk palikt tā zēna lomā, kurš skaļi iesaucās: "Bet karalis taču ir pliks!"
