Pārsniegt gaismas ātrumu nav nemaz tik nereāli
Ja jums šķiet, ka cilvēce neglābjami ir iestigusi uz Zemes un nekad nespēs izrauties līdz zvaigznēm, iespējams, šī ziņa varētu jūs glābt no depresijas. Zinātnieki uzskata, ka vērpes dzinējs, kas ļautu pārsniegt gaismas ātrumu, nav nemaz tik nereāls.
Vērpes dzinējs ir iekārta, kurš, manipulējot ar laiktelpu, pārvietotu kosmosa kuģi ar ātrumu, kurš pārsniedz gaismas ātrumu. Pirmo šāda dzinēja konceptu 1994. gadā izstrādāja fiziķis no Meksikas - Migels Alkubjērs. Tomēr tolaik aprēķini liecināja, ka šī dzinēja darbināšanai būtu nepieciešams milzīgs daudzums enerģijas.
Šobrīd fiziķi ir noteikuši, ka, veicot nelielas modifikācijas, dzinējam vajadzētu ievērojami mazāk enerģijas, kas ļautu ideju no zinātniskās fantastikas valstības nogādāt atpakaļ zinātnes lauciņā.
"Cerība ir," teica Herolds Sonijs Vaits no NASA Džonsona Kosmosa centra.
Alkubjēra izstrādātā vērpes dzinēja gadījumā futbola laukuma izmēra kosmosa kuģi ieskautu milzīgs gredzens, kurš, visticamāk, būtu veidots no eksotiskas matērijas. Gredzens nodrošinātu laiktelpas apliekšanos jeb savērpšanos ap kosmosa kuģi, saspiežot telpu priekšgalā un izplešot aiz kuģa.
Savukārt pats kososa kuģis atrastos normālā laiktelpā, kas netiktu deformēta.
"Kosmosā visu ierobežo gaismas ātrums," skaidroja Icarus Interstellar projekta prezidens Ričards Obousī. "Bet pats labākais ir tas, ka laiktelpu gaismas ātrums neierobežo."
Šī koncepta gadījumā kosmosa kuģis spētu sasniegt ātrumu, kas aptuveni 10 reizes pārsniedz gaismas ātrumu, nemaz nepārkāpjot gaismas ātruma ierobežojumu.
Vienīgā problēma, ar kuru Alkubjērs saskārās, bija minimālā enerģija, kas izrādījās līdzvērtīga Jupitera masas-enerģijai.
Pavisam nesen Vaits izmēģināja jaunu pieeju un aprēķināja nepieciešamo enerģijas daudzumu, ja kosmosa kuģi ieskaujošo gredzenu pārveidotu par toru. Šādā gadījumā kosmosa kuģa paātrināšanai būtu nepieciešams enerģijas apjoms, kura masa līdzvērtīga 1977. gadā startējušajam kosmiskajam aparātam Voyager 1.
Vēl jo vairāk, ja vērpes intensitāte laikā pastiprinās, enerģiju vajadzēs vēl mazāk.
"Atklājumi, kurus es šodien prezentēju, maina to no nepraktiska uz iespējamu un tālākas izpētes vērtu," pastāstīja Vaits. "Tālāka enerģijas patēriņa samazināšana, kuru panāktu pastiprinot burbuļa intensitāti, ir interesants aspekts, kuru mēs labprāt aplūkotu laboratorijā."
Vaits un viņa kolēģi jau ir uzsākuši eksperimentus ar vērpes dzinēja miniatūru versiju. Džonsona Kosmosa centrā ir izveidots Vaita-Džudeja vērpes lauka interferometrs, kurā ar lāzera palīdzību tiek mēģināts izveidot miniatūras laiktelpas deformācijas.
"Mēs cenšamies noskaidrot, vai mēs varam realizēt pavisam nelielas deformācijas," teica Vaits, kurš šo eksperimentu ir nodēvējis par pieticīgu, salīdzinājumā ar to, kas būs nepieciešams reāla vērpes dzinēja radīšanai, lai gan šis esot daudzsološs solis.
Arī citi zinātnieki piekrīt, ka pat tik trakas un šķietami nereālas idejas kā, piemēram, vērpes dzinējs ir jāpēta, ja cilvēce patiešām vēlas ceļot uz citām zvaigznēm.
"Ja mēs vēlamies kļūt par kosmosa ceļotāju nāciju, tad mums jādomā nedaudz ārpus robežām, mums ir jābūt nedaudz pārdrošiem," piebilda Obousī.
Discovery News
starspace.lv
