3 interesanti zinātnieku atklājumi
Zinātnieki atklāj aizvien jaunas lietas, izskaidro dabas parādības un izdara secinājumus. Bieži gan paši zinātnieki savā starpā par vieniem un tiem pašiem faktiem vai atklājumiem nav vienprātīgi.
Zinātniekiem ir pretrunīgi viedokļi par zemes klimata izmaiņām
Divi zinātnieki, kuri ir skeptiski noskaņoti pret klimata izmaiņām, uzskata, ka globālās sasilšanas bīstamība ir stipri pārspīlēta. Viņi noslēdza derības uz desmit tūkstošiem dolāru par to, ka nākamajā desmitgadē planētas klimats kļūs aukstāks.
Vecākie zinātniskie līdzstrādnieki Vladimirs Baškircevs un Gaļina Mašniča no Irkutskas ir noslēguši derības ar britu klimata ekspertu Džeimsu Ananu. Abi krievu zinātnieki uzskata, ka Zemes klimata izmaiņas ir saistītas ar Saules aktivitātēm, nevis gāzu izdalīšanos. Viņi apgalvo, ka Zeme sasalst un atdziest, reaģējot uz Saules plankumu skaita un izmēru izmaiņām. Lielākā daļa zinātnieku noraida šo ideju, taču krievu duets uzskata, ka sakarā ar to, ka vairākas nākamās desmitgades Saule ieies mazāk aktīvā fāzē, uz Zemes notiks temperatūras pazemināšanās.
Doktors Anans, kurš Jokohamā strādā ar japāņu superdatoru «Zemes stimulators», saka: «Mūsu zinātnē, klimatoloģijā, lielu naudu nav iespējams nopelnīt, tāpēc šie desmit tūkstoši dolāru būs lieliska piedeva manai nākamajai pensijai.»
Lai noteiktu, kurš uzvarējis derībās, zinātnieki sarunāja salīdzināt Zemes vidējās temperatūras, ko fiksējis amerikāņu klimata centrs 1998. – 2003. gados ar tām, kas tiks fiksētas 2012. – 2017. gados.
Ja notiks temperatūras pazemināšanās, tad 2018. gadā doktoram Ananam nāksies atvadīties no 10 tūkstošiem dolāru. Savukārt, ja temperatūra paaugstināsies, Anans kļūs bagātāks par iepriekš minēto summu.
Zinātnieki Zemei paredz drūmu nākotni
Zinātnieku-evolucionāru grupa mēģināja noskaidrot, kāda flora un fauna mūs sagaida uz Zemes pēc dažiem miljoniem gadu.
Savus pieņēmumus zinātnieki izteica, balstoties uz paredzamajām klimatiskajām un ģeogrāfiskajām izmaiņām, kas nākotnē norisināsies uz mūsu planētas. Tā rezultātā iezīmējās fantastiska aina: sauszemi apdzīvos milzīgi astoņkāji, debesīs lidināsies zivis-slepkavas, kuru ligzdas atradīsies augstās klintīs. Savukārt pa mūžīgajiem ledājiem slās tīģeri, kuri būs pārvērtušies par lāčiem. Saprātīgie babuinu pēcteči ķers astoņkājus, atkausies no zivīm un medīs tīģerus.
Antarktīda katru gadu zaudē 152 kubikkilometrus ledus
Britu Antarktīdas pētījumu centra (British Antarctic Survey) un Kolorado Universitātes zinātnieki ir novērtējuši ledus kušanas ātrumu Antarktīdā. Pētījumi uzrāda, ka ik gadu ūdenī pārvēršas 152 kubikkilometri ledus.
Tā rezultātā pasaules okeāna līmenis paceļas par 0,4 milimetriem. Patiesībā visi kūstošie ledāji ir Antarktīdas rietumu daļā. Austrumu daļā ledus pat nedaudz pieaug – ledus biezums vidēji palielinās par 1,8 centimetriem.
Pētījumu veikšanai pirmo reizi tika izmantota gravitācijas spēku mērīšanas tehnoloģija. Divi pavadoņi «Grace» reģistrēja vismazākās izmaiņas, ko izraisīja Zemes apvalka dažādais blīvums atkarībā no reljefa. Taču iegūtie rezultāti var tikt koriģēti kā uz vienu tā uz otru pusi. Neprecizitāte var rasties tādēļ, ka pavadoņi vienkārši izmēra gravitāciju, taču tie nespēj atšķirt ledu no zemes. Turklāt Antarktīdas klinšu sistēma katru gadu paceļas virs ūdens līmeņa.
Materiāla sagatavošanā izmantoti Krievijas interneta resursi
eniostudija.lv
