Kāpēc latvieši nesmaida
Ārzemnieki bieži vien apgalvo, ka latvieši ļoti reti smaida. Mēs esot tādi pārnopietni. Un tiešām- mēs smaidām krietni retāk, nekā daudzu citu nacionalitāšu pārstāvji. Taču tam ir savi iemesli.
1. Smaids mūsu sabiedrībā netiek uzskatīts par pieklājības pazīmi. Tajā pat laikā ir vairākas tautas, kurām smaids nozīmē pieklājības izpausmi. Jo biežāk cilvēks smaida, jo vairāk viņš vēlas nodemonstrēt savu draudzīgumu. Pie mums daži to mēdz dēvēt par dežūrsmaidu., uzskatot, ka tāds smaids nav patiess, nenāk no sirds un neparāda patiesās sarunu biedra jūtas. Tāpēc latvieši nemēdz īpaši bieži smaidīt aiz pieklājības, viņi to dara tikai patiesu simpātiju vadīti.
2. Latvieši nesmaida svešiniekiem. Mums pamatā pieņemts smaidīt tikai pazīstamiem cilvēkiem. Tieši tāpēc pircējiem reti kad uzsmaida mūsu pārdevējas (|un arī tikai tajās tirdzniecības vietās, kur tas ir obligāts darba devēja pieprasījums). Viņas taču mūs nepazīst. Cita lieta, ja pārdevēja apkalpo savu paziņu, viņa tā noteikti uzsmaidīs.
3. Latviešiem nav pieņemts atbildēt ar smaidu uz smaidu. Ja mēs redzam kādu svešinieku, kurš uzsmaida mums, tad noteikti meklēsim šā smaida iemeslu. Varbūt kaut kas nav kārtībā ar manu apģērbu vai izskatu, bet varbūt kaut kur un kaut kad esam tikušies? Nevienam pat neienāks prātā, ka cilvēks var smaidīt tāpat vien, pieklājības pēc. Pārbaudiet paši: pamēģiniet uzsmaidīt kādam pretimnācējam uz ielas vai sabiedriskajā transportā. Visbiežāk reakcija būs- izbrīns.
4. Lai latvietis smaidītu, tam ir vajadzīgs nopietns un arī citiem saprotams iemesls. Tāds, kura dēļ ir tiesības smaidīt. Ne velti tiek teikts, ka bez iemesla smejas tikai muļķis.
5. Latviešu cilvēka nesmaidīgums (tieši nesmaidīgums un nevis drūmums, jo latvieši leilākoties ir jautri, dzīvespriecīgi un asprātīgi cilvēki) mums pašiem nekādi netraucē. Sevišķi, ja nav būts citās zemēs, kur smaidīgus cilvēkus var sastap ik uz stūra.
6. Latviešiem nav pieņemts smaidīt, pildot dienesta pienākumus vai veicot kādu nopietnu darbu. Piemēram, muitnieki un policisti nekad nesmaida. Un bieži vien nesmaida pat bankas apkalpojošais personāls.
Toties, ja satiksiet uz ielas kādu ārzemnieku, un nejauši paskatīsieties viņa virzienā, nebrīnieties, ka jums uzsmaidīs. ir valstis, kur cilvēki to pieraduši darīt jau no bērnības, tāda vienkārši ir viņu ikdiena.
Bet varbūt ir vērts kaut ko pamācīties no viņiem? Ja arī mēs viens otram uzsmaidīsim, dzīvot taču kļūs jaukāk. Pozitīvu emociju nekad nevar būt par daudz.
Smaidīsim biežāk!
[+] [-]
Divus gadus biju padzivojusi Uk.Atkal atgriezoties LV cilveki tiesam likas saputusies,drumi, un nepieklajigi.Tas loti krita acis.