Neglītais dimants un okeāni Zemes dzīlēs
Iespējams, ka šis ir neglītākais no dimantiem, kādus tev nācies redzēt. Tomēr brūnganajā oglekļa kripatiņā slēpās neparasts dārgums, kuru izdevās atklāt Grēma Pīrsona (Albertas universitāte, Kanāda) vadītajai starptautiskajai zinātnieku grupai. Uz Zemes pirmo reizi atklātais minerāls ringvūdaits norāda uz milzīgu ūdens okeānu Zemes dzīlēs.
Ringvūdaita analīzes liecina, ka tas satur daudz ūdens, aptuveni 1,5% no tā svara. Šis atradums apstiprina teoriju, ka 410 līdz 660 kilometru dziļumā, starp augšējo un apakšējo mantiju, slēpjas milzīgas ūdens rezerves.
"Šis paraugs ir spēcīgs pierādījums tam, ka šajā reģionā Zemes dzīlēs ir ūdens," paskaidroja Pīrsons. "Konkrētajā pārejas zonā ūdens varētu būt tikpat daudz, cik visos Zemes okeānos kopā."
Ringvūdaits ir peridota jeb hrizolīta paveids, kas, kā tiek uzskatīts, atrodams lielā daudzumā pārejas zonā starp augšējo un apakšējo mantiju, kur ir ļoti augsts spiediens. Šis minerāls agrāk tika atklāts meteorītos, bet līdz šim tas nebija konstatēts Zemes iežos.
Pētījumā izmantotais paraugs tika atrasts Brazīlijā, Mato Grosso reģionā 2008. gadā. Seklas upes oļos atrasto dimantu Zemes virspusē uznesa vulkāniskie ieži kimberlīti.
Pīrsons pastāstīja, ka atklājums bija praktiski nejaušs, jo netīri brūnajā 3 milimetrus lielajā dimanta gabaliņā, par kuru zinātnieki samaksāja 20 USD, viņi meklēja pavisam citu minerālu. Ringvūdaita ieslēgumi nav ieraugāmi ar neapbruņotu aci un slēpjas dimanta dzīlēs. 2009. gadā šo minerālu atrada Pīrsona students Džons Maknīls.
"Tas ir tik mazs, šis ieslēgums, ka to bija ārkārtīgi grūti atrast," teica Pīrsons. "Šis atklājums bija veiksmīga sagadīšanās, līdzīgi kā daudzi citi atklājumi."
Paraugs tika analizēts vairākus gadus līdz tika apstiprināts, ka tas tiešām ir ringvūdaits.
Zinātnieku domas par pārejas zonu dalās. Viena daļa uzskata, ka tā ir sausa, bet otra, ka tur eksistē bagātīgas ūdens rezerves. Tas, ka Zemes dzīlēs zem garozas atrodas ūdens, ietekmē vulkānisma un plātņu tektonikas darbību.
"Viens no iemesliem, kādēļ Zeme ir tik dinamiska planēta, ir tas, ka tās dzīlēs ir ūdens," ir pārliecināts Pīrsons, kura karjerā ringvūdaita atklājums ir viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem. "Ūdens būtiski maina planētas darbības principus."
University of Alberta
