Spilventiņš, uz kura neliek galvu - planku nesēja spilventiņš
Muzeja lietu stāsti turpina stāstīt par muzeja krājumā esošajām interesantām lietām. Šoreiz par planku spilventiņu.
Spilvens, kas paredzēts darbam, krājumā nonācis kā liecība no tiem laikiem, kad Ventas krastmalā Ventspils teritorijā atradās kokzāģētavas. 1928. gadā tādas uzskaitītas 11 ar 33 gateriem un vairāk kā 1500 strādniekiem. Tuvākā centram kā pirmā Plosta ielas galā atradās Kāna zāģētava, pretējā krastā vēl divas – Lībertāla un Asara zāģētava, un tālāk – gar abiem Ventas krastiem līdz pat Dampeļiem.
Zāģētavu teritorijā atradās krautuves ar dēļu un planku grēdām – “štāpelēm”, kas bieži vien bija vairāku metru augstumā un platumā un bija kā mazas pilsētiņas ar savām ielām, krustojumiem un kvartāliem. Te strādāja īpaša strādnieku kategorija – planku nesēji – kas uz pleca nesa vairākas ap 3 metru garas plankas, kuras krāmēja glītās “štāpelēs”. Lai smagie dēļi nenospiestu plecu, tad arī lietoja planku nesēja spilventiņus, kas gulēja uz pleca un uz kura lika dēļus.
Ventspils muzejs
