Lielais NLO noslēpums. 1.daļa

1952. gadā ASV grāmatu veikalu plauktos parādījās grāmata ar nosaukumu "The coming of the saucers". Tā momentāli kļuva par bestselleru; lai to nopirktu, cilvēki bija gatavi stāvēt garās rindās no rīta līdz vakaram. Izdevējiem pat nācās izlaist grāmatu lielākā tirāžā, nekā sākotnēji bija plānots. Kāpēc tā? Tāpēc , ka tās autors Kenets Arnolds bija kļuvis par pirmo 20.gadsimta liecinieku neticamam notikumam- pirms dažiem gadiem viņš bija debesīs redzējis veselu NLO eskadriļu. Sākumā gan Arnolds bija domājis ka lidojošie aparāti ir kāda slepena projekta izmēģinājuma lidojums, taču redzot, ar kādu neticamu ātrumu tie pārvietojas, nospriedis, ka diez vai tiem varētu būt kāds sakars ar Zemes ražojumiem- objekti kustējušies patiesi zibenīgā ātrumā un šķitis, ka tiem nav nekādu šķēršļu.

Sākotnēji Arnolds šo atgadījumu izstāstījis saviem draugiem un tikai vēlāk preses pārstāvjiem. Kad tas notika, vīrietis dažu dienā laikā pārspēja visus popularitātes reitingus. Katrs izdevums, radiostacija un TV kanāls sapņoja saņemt informāciju no pirmavota, lai uzzinātu, kā tad patiesībā izskatās citplanētiešu lidaparāti. Reiz kādam no reportieriem Arnolds izteicās, ka NLO lidojums atgādina šķīvīša slīdēšanu pa ūdens virsmu. Reportierim iepatikās šie vārdi un tā radās mūsdienās tik populārā frāze "lidojošais šķīvītis".

Daudzi pētnieki šai versijai netic, viņi ir pārliecināti, ka nekādu NLO nav, un debesīs virs Rennie kalna Kenets Arnolds redzējis kādu ASV slepena eksperimeta izmēģinājumu rezultātu.

Lidojošam šķīvītim līdzīgs pilotējamais disks ar nosaukumu Avrakar tik tiešām savulaik pastāvēja. To pēc ASV armijas pasūtījuma uzkonstruēja angļu inženieris Džons Frosts. Un tas tik tiešām varēja attīstīt lielu ātrumu. Droši vien tieši tāpēc daudzi pētnieki Keneta Arnolda piedzīvoto sasaista ar Avrakar izmēģinājumiem.

Tomēr, ja ticēt dokumentiem, kuriem šobrīd atļauta piekļuve, maksimālais Avrakara ātrums bijis 740 km/h, un tas ir gandrīz trīs reizes mazāks, nekā lidojošajiem objektiem, kurus novēroja Arnolds. Bet pats galvenais- Avrakari pacēlās debesīs tikai 1959.gadā, un tas ir12 gadus pēc tam, kad Arnolds pamanīja lidojošo eskadriļu. Taču, ja tie nebija Avrakari, kas tad? Ko patiesībā redzēja vīrietis?

Noticēt versijai par lidojošajiem citplanētiešu kuģiem, protams, ir diezgan sarežģīti, taču šīs versijas piekritēji ir pārliecināti: NLO vienmēr un visos laikos ir apciemojuši Zemi. Par to vēsta arī daudzās senatnes liecības.

Vēl pirms daudziem gadsimtiem cilvēki novērojuši debesīs noslēpumainus mirdzošus objektus. Piemēram, 1896.gadā Kalifornijas iedzīvotāji redzējuši kaut ko līdzīgu NLO, bet tā paša gada novembrī dīvains lidojošais objekts parādījies debesīs virs Sakramento. Dīvaini, bet tamlīdzīgi lidojoši objekti 19.gadsimta beigās bijuši bieži novērojami debeīs virs visas Ziemeļamerikas teritorijas. Aidaho, Montanas, Origonas štatu iedzīvotāji sīki aprakstījuši šos gadījumus. Viens no neparastākajiem lidojošiem objektiem ticis novērots virs Minesotas 1897.gada aprīlī. Pēc aculieinieku stāstītā tas izskatījiess pēc regbija bumbas ar asti un spārniem kā sikspārnim. Arhīvos ir pat saglabājušās tā ilustrācijas. Ziņas par šo objektu vēl divus gadus pēc tam tikušas iesūtītas avīžu redakcijām no tūkstošiem dažādām vietām. Un avīzes ne no viena sūtījuma nav atteikušās, publiējot visdažādākās NLO attēlu versijas.

Senākie NLO novērojumi

Izpētot vēsturiskos dokumentus, izrādās, ka liecības par NLO novērošanu parādās jau 16. un pat 15. gadsimtā. Daudzu Eiropas valstu viduslaiku arhīvi glabā iedzīvotāju atmiņas, kuri redzējuši NLO. Tā laika cilvēki to uzskatīja par Dieva zīmi- sūtījumu no debesīm. Viens no interesantākajiem tā laika novērojumiem datēts ar 1556.gada augustu, kad virs Šveices Bāzeles debesīs pamanīti peldam milzīgi melni, apaļām lodēm līdzīgi priekšmeti. Tā pati parādība tika novērota 1661.gada aprīlī virs Bavārijas.

Kā pierādījumu tam, ka citplanētiešu kuģi jau sentanē apmeklējuši mūsu zemi, pētnieki izmanto 1600. gadā tapušo zīmējumu, kas glabājas senākajā Eiropas bibliotēkā Sorbonā. Šajā zīmējuma mākslinieks attēlojis milzīgus spožus nezināmas izcelsmes starus. Un šī nav vienīgā liecība. Izskatās, ka 16. un 17. gadsimti bijuši NLO novērošanas zelta laikmets...

Iesim tālāk. Apbrīnojami, bet dīvainus objektus debesīs cilvēki redzējuši pat Maķedonijas Aleksandra laikā. Lūk citāts no antīkā vēsturnieka Aristoteļa grāmatas: "311. gada vasarā pirms mūsu ēras Aleksandrs un viņa armija forsēja Tigras un Efratas upes. Kamēr notika pārcelšanās, virs iekarotāju karaspēka parādījās divi sudraboti vairogi, kas iznira no mākoņiem. Tie aizlidoja mežonīgā ātrumā un ātri pazuda skatienam."

Līdzīgu gadījumu aprakstīja ne tikai Aristotelis. NLO pieminēti daudzās seno vēsturnieku grāmatās un pat ļoti senos rakstos. Ņemsim kaut vai Romas vēsturnieku Titu Līviju. Arī viņš apraksta debesīs novērotu lidojošu objektu, kas līdzinās vairogam.

Taču NLO debesīs tika pamanīti jau pirms pirmo romiešu rašanās. Ja ieskatīsimies senajos tekstos, šaubu par to nav. Tātad NLO patiešām apciemojuši zemi visos laikos?
Ņemsim par piemēru senindiešu eposu MAHABHARATA, kurš tika uzrakstīts pirms 3000 gadiem. Lai arī kas būtu šo rindu autors, pētnieki ir pārliecināti- MAHABHARATĀ aprakstīts kosmiskā kuģa starts. Noticēt tam, protams, ir ļoti grūti. Vieglāk pieņemt, ka pirms daudziem tūkstošiem gadu senie cilvēki par dīvainiem mirdzošiem objektiem uzskatījuši neizpētītas atmosfēras parādības, piemēram, lodveida zibeni...

Apskatīsim kādu interesantu un nenovērtējamu vēstures artefaktu- Naska tuksnesi, kas ir viena no mūsu planētas noslēpumainākajām vietām. Tuksnesis atrodas Peru dienvidos un aizņem dažus simtus kilometru platību. Taču visa šī milzu platība sastāv nevis no smiltīm, kā tas tuksnešiem pierasts... Naska ir milzīgs akmens plato, pie kam absolūti neapdzīvots. Šeit nav ne dzīvnieku, ne augu. Taču pats dīvainākais- viss Naska tuksnesis ir "piezīmēts" ar dīvainām līnijām. Šādu līniju šeit ir tūkstošiem, dažas no kurām veido apbrīnojamus gigantisku izmēru zīmējumus, kuros attēloti dažādi dzīvnieki un augi. Citi savukārt atgādina ģeometriskas figūras- trijstūrus, trapeces, spirāles, rombus, apļus... Taču visvairāk pētniekus šokē viena otrai paralēlās, absolūti taisnās līnijas, kuru šeit ir ļoti daudz,- kopā aptuveni 13 000. Ja nezinātu, ka šīs līnijas ir ap 2000 gadu vecas, tad Nasku varētu uzskatīt par mūsdienu lidlauku.

Bet varbūt Naska patiešām ir senais kosmodroms, no kura startēja citplanētiešu kosmosa kuģi? Ja tā, tad kāpēc tajā tika izmantoti uz planētas Zeme mītošo dzīvnieku attēli? Varbūt tās ir kādas pazīšanas zīmes, pēc kurām kosmosa viesi orientējās nolaižoties uz Zemes? Taču tad rodas vēl viens grūti atbildams jautājums- kāpēc būtnēm, kas bez problēmām ceļo Visumā, radīt šādus zīmējumus? Un vēl piedevām izmantot tos kā bākas? Viņiem taču būtu jābūt superjaudīgiem lidaparātiem, kas aprīkoti ar fantastisku tehniku.

Ja pieņemam, ka citplanētiešu kuģi senatnē viesojās uz Zemes, automātiski rodas vēl viens jautājums- kāpēc? Daži pētnieki ir pārliecināti par to, ka citplanētieši apciemoja Zemes iedzīvotājus, lai dāvātu tiem zināšanas. Piemēram, Stambulā atrodas karte, kuru 1513.gadā sastādījis16.gadsimta turku ģeogrāfs Perijs Reiss. Šī karte tika uzzīmēta tikai 21 gadu pēc tam, kad Kristofors Kolumbs atklāja Ameriku. Interesantākais, ka tajā attēlota arī Antarktīda ar precīzi iezīmētām piekrastes un kalnu līnijām. Kā tas ir iespējams, ja zinām, ka pirmā ekspedīcija uz Antarktīdu devās tikai 1820.gadā? Bet to, ka Antarktīdā ir kalni, mēs vispār uzzinājām tikai 20.gadsimtā.

Varbūt, ka tam laikam tik unikālās zināšanas Reisam pateica priekšā atnācēji no citām planētām?...

Turpinājums sekos