Spoguļa noslēpumainais spēks. Vai Aizspogulija ir reāla pasaule? 2.daļa
Kas ir spoguļa otrā pusē? Vai tikai cilvēka attēls, kas ir vienkārši fiziska parādība, vai arī telpai, kuru mēs redzam aiz plakanās spoguļa virsmas, ir sava personīgā enerģija?
Amerikānu parapsihologs Reimonds Moudi visu savu dzīvi veltījis jautājuma- vai pastāv dzīve pēc nāves?- pētīšanai. Taču galvenais jautājums, kas interesēja zinātnieku,- uz kurieni dodas cilvēks pēc tam, kad viņa dzīve uz zemes ir beigusies? Lai kaut nedaudz pietuvinātos mūžīgā noslēpuma atminēšanai, Moudi ķērās pie senās spoguļu izmantošanas metodes.
Savam eksperimentam viņš izvēlējās dažus desmitus psihiski noturīgu cilvēku ar izcili labau veselībau- kā nekā viņiem visiem bija jāizdara solis nezināmajā- tur, kur robeža starp dzīvību un nāvi tiek dzēsta.
Istaba, kurā bija jāieiet katram no pētāmajiem, bija aprīkota ar ērtu krēslu, kuram pretī viena metra attālumā atradās liels spogulis cilvēka augumā. Melni aizkari apkārt novietotajiem priekšmetiem veidoja tādu kā sava veida koridoru, kurā nevarēja iekļūt gaisma. Katram no eksperimenta dalībniekiem bija jāiesēstas šajā krēslā un apmēram 30- 40 minūtes jāskatās spogulī.
Šī eksperimenta rezultāti vēlāk iegāja vēsturē kā pirmās masu liecības par citas paralēlās pasaules esamību...
Katrs no mums savā ziņā ir smalko enerģiju izstarotājs un zinātnieki pat ir noteikuši šo viļņu vidējo frekvenci-10 herci. Šāda izstarojuma mehānisms pagaidām gan nav izpētīts, taču zināms,- jo spožāks un emocionālāks ir cilvēka fons, jo spēcīgāka ir šī enerģija.
Zinātnieki ir pārliecināti- drīz tiks izgudrotas iekārtas, kas varēs precīzi izmērīt cilvēka baiļu, naida un citu emociju spēku, taču jau tagad zināms, kas kļūs par šādas iekārtas raidītāja jūtīgo pamatu- tas būs parasts spogulis, kas atrodams jebkuras mūsdienu sievietes rokassomiņā.
Kad jūs skatāties spogulī, tajā atspoguļojas ne tikai jūsu fiziskais ķermenis, bet arī domas.
Spogulis ir kā matrica- tas gan paņem enrģiju, gan arī atstaro to, un, saprotams, laika gaitā uzkrāj šāda veida informāciju.
Tas liksies dīvaini, taču šīs teorijas pamatā ir elementāri fizkas likumi. Atstarošana vienmēr tiek pavadīta ar enrģijas izsūkšanu. Sanāk, ka tad, kad mēs skatāmies spogulī, tas it kā apēd daļu mūsu enerģijas. Zinātnieki ir pārliecināti- viss notiek tieši tā. Jo ilgāk mēs atrodamies spoguļa priekšā, jo vairāk enerģijas tas no mums izsūc. Spogulis ne tikai uzkrāj emocijas un enerģiju, bet arī palielina tās, it kā pieaudzējot vai citiem vārdiem sakot,- dubultojot.
Pēc dažu gadu novērojumiem, amerikāņu zinātnieki konstatēja- ja cilvēks spoguļā priekšā dienas laikā pavada vairāk par 7 minūtēm, viņa organismā pirms laika sākas novecošanās procesi: palēlinās svarīgākie bioloģiskie procesi, strauji pazeminās šūnu spēja reģenerēt jeb, citiem vārdiem sakot,- cilvēks it kā iegūst sava veida šoka triecienu. Taču dīvainākais ir tas, ka jo ilgāk mēs skatāmies spogulī, jo ilgāk gribas tajā skatīties. Spogulī ir kaut kas hipnotizējošs, kas piesaista mūsu interesi.
Iespējams, tieši tāpēc austrumu praktiķi apgalvo- novietot spoguli guļamistabā ir ārkārtīgi bīstami. Āzijā šis nerakstītais likums tiek ievērots katrā mājā bez ierunām, taču rietumu kultūra pārāk bieži ignorē tamlīdzīgus apgalvojumus. Bet nevajadzētu... iedomājaties- jūs guļat gultā un redzat kaut kādu telpu- telpu, kura īstenībā nepastāv....
Krievijā nesen tika veikts kāds interesants eksperiments, kura laikā tika pētīts, kas notiek ar cilvēku miegā, ja tā ķermenis nakts laikā atspoguļojas spogulī. Eksperimenta sākumā spogulis tika aizsegts ar necaurspīdīgu audumu, taču, kad cilvēks iemiga, audums no spoguļa tika noņemts. Sākumā nekas īpašs nenotika un skeptiķi jau domāja, ka eksperiments izgāzies. Taču drīz vien raidītāji, no kuriem viens bija vērsts uz guļošo cilvēku, bet otrs uz viņa spoguļattēlu, sāka darboties. Raidītājs, kas bija vērsts uz guļošo, piefiksēja negatīvas svārstības; tajā pat laikā otrs raidītājs, kas bija vērsts uz guļošā spoguļattēlu, uzrādīja pozitīvas svārstības. Tas nozīmēja, ka guļot pie spoguļa, cilvēkam enerģija zūd, savukārt spogulī tā pieaug...
Tam, kas notika tālāk nav loģiska izskaidrojuma , taču dažu stundu laikā spogulis it kā iemācījās kopēt cilvēka dzīves ritma enerģiju. Zinātnieki secināja- acīmredzot spogulis kaut kādā veidā nonāk rezonansē ar to, kas viņā skatās.
Kā to izskaidrot? To pagaidām nezina neviens!
Pastāv versija, ka viens no bargākajiem un asiņainākajiem Krievijas valdniekiem Ivans Groznijs zināja par šo spoguļu īpašību. Viņš bija ne tikai ļauns un valdonīgs, bet arī ticīgs un pat māņticīgs cilvēks. Taču 16. gs Krievijas elitei tā bija normāla parādība.
Spoguļus valdniekam un viņa tuviniekiem izgatavoja meistari, kuru vārdi bija valsts noslēpums. Pat tuvākie līdzgaitnieki nezināja Groznija spoguļu darbnīcu šausmīgos noslēpumus. Meistari tur strādāja pilnīgā tumsā un pat pie lielākās velēšanās nevarētu ieskatīties valdnieka spoguļos. Tomēr, neskatoties uz to, viņi vai nu bija akli vai tika padarīti par tādiem pēc spoguļu izgatavošanas. Ja nu kādam ienāktu prātā izpaust tālāk valdnieka spoguļu izgatavošanas fenomenu?!
Vēl viena personība, kas bijusi saistīta ar spoguļiem- Leonardo da Vinči. Kāds viņu dēvēja par ģēniju, citi par pārcilvēku, vēl citi apgalvoja, ka mākslinieks nodarbojas ar melno maģiju, jo kā gan citādi lai izskaidrotu faktu, ka Leonardo da Vinči apsteidzis laiku par dažiem gadsimtiem? It kā kāds no mals viņam būtu diktējis informāciju par nākotnes notikumiem. Savus pareģojumus mākslinieks aizšifrēja noslēpumu formā, bet noslēpumaino rakstu rēbusus rakstīja no kreisās uz labo pusi- spoguļrakstā, kuru tikai pavisam nesen zinātniekiem izdevās atšifrēt . Līdz tam viņa pieraksti bija vien haotiski burtu salikumi.
Atslēga atminējumam izrādījās tikpat vienkārša kā viss ģeniālais- parasts spogulis.
Viena no slavenākajām Leonardo da vinči gleznām, pie kuras noslēpuma jau daudzus gadus mokās zinātnieki ir Mona Lisa. Kā jūs domājat, uz kurieni vērsts viņas skatiens? Katram, kurš lūkojas gleznā, lai arī kādā leņķī attiecībā pret to stāvētu, šķiet, ka Mona Lisa lūkojas tieši uz viņu. Pārvietojaties jūs, pārvietojas arī Monas Lisas skatiens... viņa it kā seko jums ar acīm. Dīvaini, vai ne?
.
2012. gada decembrī amerikāņu zinātnieki izdarīja negaidītu un sensacionālu atklājumu- ar parastu spoguļu palīdzību viņi izpētīja šo un vēl citas Leonardo da Vinči gleznas. Tās visas apvienoja viena raksturīga īpašība- varoņi, kas tajās attēloti, skatījās it kā tukšumā un tajā pat laikā viņu acis bija dzīvas. Izrādījās, ka gleznās attēloto personāžu skatiens vērsts kāda neredzama objekta virzienā.
Pārvietojot pa gleznu virsmu parastus spoguļus, pētnieki meklēja atslēgu varenā mākslinieka gleznu noslēpumam. Darbs pie katras gleznas aizņēma vairākus mēnešus. un katra eksperimenta beigās zinātniekus gaidīja viens un tas pats šokējošais rezultāts- atēlojuma fragments, kas atspoguļojās spogulī, veidoja kādu noslēpumainu tēlu. Pētnieki neticēja savām acīm- Mona Lisa neskatās tukšumā, bet gan uz kādu noslēpumainu būtni maskā. Šī pati būtne atkārtojās arī pazīstamajā etīdē ar Jāni Kristītāju un vēl citās Leonardo da Vinči gleznās. Pie kam tas tur iešifrēts ar apbrīnojamu precizitāti.
Kādu noslēpumainu kodu tā laika dižais mākslinieks mēģināja nodot tālāk, kam bija domāts šis sūtījums un kāpēc atminējuma atslēga glabājās spoguļattēlā?
Viens gan ir skaidrs- šis sūtījums nebija paredzēts Leonardo da Vinči laikabiedriem, jo māklsinieks izdarīja visu, lai tie nekoneuzzinātu par viņa pareģojumiem?
Spoguļa noslēpumainais spēks 1. daļa ŠEIT
Spoguļa noslēpumainais spēks 3. daļa ŠEIT
