Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:1, Did:0, useCase: 3


Bērns uzsācis skolas gaitas. Kā pierast pie jaunās dzīves un gūt labas sekmes mācībās

Redakcija
Redakcija

Nu lūk, jūsu bērns uzsācis skolas gaitas. Un ne jau vienkārši bērns, bet zēns vai meitene, pirmklasnieks un pirmklasniece, ar viņam vai viņai raksturīgajām uztveres īpatnībām, domām, valodu, emocijām, ar dažādiem raksturiem un uzvedību, kā arī ar dažādu bioloģisko briedumu.

Tas nebūt nav vienkārši mazajam cilvēkam- uzsākt skolas dzīvi. Pierast pie skolas, jauna dzīves izkārtojuma, jaunām prasībām, jeb citiem vārdiem sakot, adaptēties, vieniem bērniem izdodas samērā viegli un ātri, citiem- ļoti grūti un ilgi. Kuriem bērniem tad ir grūtāk pierast pie jaunajiem apstākļiem? Parasti tie ir zēni, kas biežāk cieš no jauna dzīves izkārtojuma. Meitenes ir sabiedriskākas, komunikablākas un vieglāk pārkārto savu dzīves telpu, pielāgojoties situācijai.
Taču, lūk, kāds paradokss: tieši zēni daudz biežāk nekā meitenes, tiecas pēc jaunā un neiepazītā, pēc pārmaiņām, kā arī paši mēģina ietekmēt situāciju. Tieši viņi ir tie, kas dodas pārgājienos un džungļu trūkuma dēļ, lien nepabeigtās celtnēs, pieputējušos bēniņos un netīros, pamestos pagrabos.

Atšķirības zēnu un meiteņu spējās

Sešus līdz septiņus gadus veci zēni un meitenes nepavisam nav vienādi gatavi skolas dzīvei. Atšķirības slēpjas nedaudz labākā intelektuālā un emocionālā personības gatavībā meitenēm, kā rezultātā, nokļūstot sākumskolā, viņām ir virkne priekšrocību. Tāpēc arī pirmajās klasēs meiteņu ar labām sekmēm ir nedaudz vairāk. Šo fizioloģisko īpatnību dēļ līdz pirmās klases beigām zēniem vidēji nogurums ir sešas reizes lielāks nekā meitenēm.

Daudzējādā ziņā zēnu un meiteņu sekmes, protams, atkarīgas no iedzimtām funkcionālām smadzeņu uzbūves īpatnībām. Tiek uzskatīts, ka zēniem ilgāk attīstās kreisā smadzeņu puslode, savukārt, meitenēm- labā. Kopumā meitenes skaitās vairāk "valodīgas", viņas ātrāk sāk runāt, un līdz ar to ātrāk attīstās arī visas psihiskās funkcijas, kas parādās pēc runas rašanās. Tāpēc meitenēm vieglāk padodas mācīšanās, vismaz pamatskolā.

Zēni bieži sāk runāt nedaudz vēlāk un līdz zināmam vecumam viņu psihiskā attīstība noris bez personīgās runāšanas presinga. Toties zēniem agrāk formējas smadzeņu labās puslodes specializācija, kas atbild par orientācijas spējām laikā un telpā.

Verā ņemams arī fakts, ka meitenēm gada laikā iegūtās atzīmes dažādos mācību priekšmetos praktiski neatšķiras , jeb atšķiras ne vairāk kā par vienu līdz divām ballēm. Zēniem šīs atšķirības var sasniegt pat piecas balles dažādos mācību priekšmetos. Iespējams, tas saistīts ar to, ka zēni sāpīgāk reaģē uz nepieciešamību izmantot dažādus domāšanas tipus, kas atkarīgi no apgūstamā priekšmeta. Savukārt meitenes prot veiksmīgi izmantot vienu un to pašu taktiku kardināli pretēja materiāla apgūšanā.

Daudz kas atkarīgs no temperamenta

Skolēna sekmes atkarīgas arī no individuāli- tipoloģiskām īpatnībām, galvenokārt, no visiem zināmajiem temperamenta tipiem. Atgādināsim, ka tie ir četri: sangviniķis, holēriķis, melanholiķis un flegmatiķis. Tad nu lūk, vislielākās problēmas labu atzīmju saņemšanā ir zēniem- melanholiķiem un meitenēm- holēriķēm. Iespējams, grūtības, kas saistītas ar labu atzīmju saņemšanu bērniem ar iepriekš minētajiem temperamentu tipiem, daudzējādā ziņā nosaka neatbilstība starp viņu uzvedību un vispārpieņemtajiem vīrišķības un sievišķības stereotipiem, pie kuriem pieturas nospiedošais sabiedrības vairākums, tai skaitā skolotāji.

Un tā, zēni- melanholiķi ir viegli ievainojami, emocionāli iespaidojami un lēnīgi. Viņiem trūkst cīņas spara, aktivitātes, cenšanās aizstāvēt sevi un savu viedokli. Neveiksmju gadījumā viņi var pat sākt raudāt. Saprotams, ka šāda uzvedība netiek uzskatīta par vīrišķīgu un bieži tiek nosodīta ne tikai no vienaudžu puses, bet arī no pieaugušo cilvēku (arī skolotāju) puses.

Meitenes- holēriķes, tieši otrādi, ir pārāk aktīvas, patstāvīgas, varonīgas un nemierīgas. Konfliktsituācijās viņas aktīvi aizstāv sevi un savu taisnību ne tikai ar vārdiem, bet arī darbiem, kas ne sevišķi var iepriecināt apkārtējos. Arī mierīgi nosēdēt četrdesmit minūtes bez pārtraukuma šādām meitenēm ir diezgan problemātiski.

Daudz veiksmīgāki sekmīgā pamatskolas programmas apgūšanā ir bērni ar sangviniķa tipa temperamentu; sevišķi zēni- sangviniķi. Šī tipa bērni ir samērīgi aktīvi un dzīvīgi, viņi ir pietiekami sabiedriski, pozitīvi noskaņoti, nav pārāk agresīvi un nervozi. Tieši sangviniķi pirmajos skolas gados skolotājam sagādā vismazāk problēmu. Tomēr jāatzīmē, ka vecākās klasēs bērna temperamenta tips pārstāj būt par vienu no noteicošajiem faktoriem labu sekmju gūšanā, un iepriekš tik "neērtais" holēriķa tips var nokļūt spēcīgāko skolnieku skaitā, savukārt, iepriekš visiem "ērtais" sangviniķis visbiežāk iekļūst vidusmēra skolēnu ierindā.

Bērna personības satraukuma līmenis

Ne mazāk svarīgs sekmju gūšanā ir tāds psiholoģiskais faktors kā bērna personīgais satraukuma līmenis. Zēniem pārsvarā vidēji- augsts vai nedaudz paaugstināts personības satraukums stimulē labas sekmes mācībās. Protams, zēniem ar ļoti stipri izteiktu personības satraukumu gūt labas sekmes mācībās nav iespējams. Kā saka, viss ir labi ar mēru.

Meitenēm novērojama diametrāli pretēja aina: augstākās atzīmes saņem meitenes ar vidēju un nedaudz pazeminātu individuālo personības satraukuma līmeni. Paaugstināts personības satraukuma līmenis parasti noved pie bailēm no skolas un bailēm no nesekmības.

Šādas atšķirības var izskaidrot ar to, ka paaugstināts satraukuma līmenis zēniem un meitenēm, pirmām kārtām, ietekmē motivāciju mācīties. Izrādās, ka paaugstināts satraukums zēniem liek nopietni rūpēties gan par savām atzīmēm, gan arī par savu skolnieka statusu- praktiski pieauguša patstāvīga cilvēka rūpes. Saprotams, ka šādas rūpes pozitīvi ietekmē mācību darba kvalitāti un sekmes.
Savukārt, meitenēm paaugstināts satraukums nerada raizes par saņemtajām atzīmēm, toties izsauc nopietnas rūpes par savstarpējām attiecībām ar pieaugušajiem un vienaudžiem. Tā nu sanāk, ka paaugstinātas rūpes par viņu savstarpējām attiecībām ar apkārtējiem sāk traucēt mācību procesam un gala rezultātā noved pie sekmju pasliktināšanās.

Mācību sekmes un agresivitāte

Vēl viens personību raksturojošs faktors, kas ietekmē bērna sekmību, ir agresivitāte. Paaugstināts agresivitātes līmenis, pirmām kārtām, pie nesekmīgām atzīmēm noved meitenes. Domājams, šī parādība saistīta ar neatbilstību starp paaugstināto agresivitāti, kas izpaužas šāda bērna rīcībā un sabiedrībā vispārpieņemtajiem sievišķības stereotipiem.
Zēniem sekmju pasliktināšanās novērojama tikai tādā gadījumā, ja individuālie agresivitātes rādītāji ir ļoti augsti, pārsniedzot visas saprāta robežas.
Šeit jāpiemin, ka arī pilnīga agresivitātes neesamība bērna personības veidošanās struktūrā noved pie sekmju pasliktināšanās, kā arī norāda uz šādu bērnu organisma enerģētisko resursu samazināšanos.

Lūk, cik viņi ir dažādi, zēni un meitenes, pirmklasnieki un pirmklasnieces. Un, padomājiet par to, cik viņiem ir grūti, kad skolā skolotājs un mājās vecāki piedāvā viņiem vienādu ceļu uz zināšanām. Bet viņi paši vēl ir pārāk mazi un pārāk slikti vēl pazīst paši sevi, lai izvēlētos sev piemērotākos un pareizākos ceļus, iepazītu pasauli ar citiem paņēmieniem, domātu citādāk, nekā piedāvā skolotājs.

Vērā ņemami padomi

Nekad nesalīdziniet zēnus ar meitenēm, nestādiet vienus otriem par piemēru, viņi ir dažādi pat pēc bioloģiskā brieduma- meitenes parasti ir nobriedušākas par vienaudžiem- zēniem.

Neaizmirstiet, ka zēniem un meitenēm ir atšķirīgs skatījums uz lietām, viņi katrs dzird un uztver citādi, atšķirīgi orientējas laikā un telpā, bet galvenais- pilnīgi atšķirīgi uztver visu, ar ko saskaras šajā pasaulē.

Nepārspīlējiet, prasot no zēniem izpildīt uzdoto uzdevumu rūpīgi un akurāti. Centieties zēniem dotajos uzdevumos (gan skolā, gan arī sadzīvē) iekļaut kaut ko tādu, kam nepieciešama attapība un pētnieciskais darbs. Zēniem nevajag iepriekš stāstīt un rādīt, kas un kā jādara. Tikai nedaudz norādiet virzienu, kādā jāmeklē risinājums un bērns, kaut arī izejot cauri virknei kļūdu, noteikti to atradīs.

Ar meitenēm, ja viņām ir kādas grūtības, nepieciešams kopā, pirms darba sākuma, pārrunāt veicamā uzdevuma izpildes principus, izrunāt, kas un kā jādara. Meitenes pie patstāvības jāradina pamazām, kā arī pamazām jāmāca pašām meklēt jaunus netipisku uzdevumu risinājumus, nevis tikai darboties pēc zināmām shēmām.

Mācieties kopā ar bērnu, pārvariet kopā ar viņu objektīvas grūtības, kļūstiet par viņa sabiedroto, nevis par pretinieku vai vērotāju no malas, un jūsu bērns būs sekmīgs.