Vērtīgi ieteikumi vecākiem, kuru bērnus māc trauksme

Bērnu trauksmes raksturīgākās pazīmes:

• Pēc dažu nedēļu slimošanas bērns nevēlas doties uz skolu.
• Bērns vairākkārt pārlasa vienas un tās pašas grāmatas, skatās vienas un tās pašas filmas, multfilmas, atsakoties no visa jaunā.
• Bērns cenšas uzturēt ideālu kārtību, piemēram, ar maniakālu neatlaidību noliek penālī pildspalvas noteiktā secībā.
• Ja bērns ir viegli satraucams un emocionāls, viņš var “inficēties” ar trauksmi no tuviniekiem.
• Bērns ļoti nervozē kontroldarbu laikā, mācību stundās pastāvīgi pārjautā, pieprasa sīkus paskaidrojumus.
• Ātri nogurst, zūd pacietība, ar grūtībām pārslēdzas uz citu darbību.
• Ja nevar pabeigt uzdevumu uzreiz, atsakās no tā turpmākās izpildes.
• Tieksme vainot sevi visās nepatikšanās, kuras notiek ar tuviniekiem.

Trauksmes nomākto bērnu tipi

Neirotiķi. Bērni ar somatiskām izpausmēm (tiki, stostīšanās, enurēze utt.). Šādu bērnu problēmas ir ārpus psihologa kompetences, nepieciešama psihiatra, neirologa palīdzība.

Šādiem bērniem jāļauj izteikties, vecākiem ieteicams nekoncentrēt uzmanību uz somatiskām izpausmēm. Jārada bērnam sapratnes un komforta situācija, līdz minimumam jāsamazina traumējošais faktors. Bērniem ieteicams savas bailes uzzīmēt, izspēlēt tās. Viņiem palīdzēs dažādas aktivitātes, piemēram, dauzīt spilvenu, apskaut mīkstās rotaļlietas.

Bez bremzēm. Ļoti aktīvi, emocionāli bērni ar dziļi paslēptām bailēm. Sākumā cenšas labi mācīties, bet, ja nesanāk, tad kļūst par disciplīnas pārkāpējiem. Var speciāli izlikt sevi par apsmieklu klases priekšā. Uz kritiku reaģē pasvītroti vienaldzīgi. Ar savu paaugstināto aktivitāti cenšas apslāpēt bailes. Iespējami viegli organiski traucējumi, kas traucē veiksmīgu mācīšanos (problēmas ar atmiņu, uzmanību, sīko motoriku).

Šādiem bērniem nepieciešama labvēlīga apkārtējo attieksme, skolotāja un klasesbiedru atbalsts. Viņiem jāizveido panākumu gūšanas sajūta, jāpalīdz noticēt saviem spēkiem. Nodarbībās jārada iespējas izpaust savu aktivitāti.

Kautrīgie. Parasti tie ir klusi bērni bez iniciatīvas, viņi baidās atbildēt pie tāfeles, neceļ roku, mācībās ļoti centīgi, ir problēmas saskarē ar vienaudžiem. Viņi baidās kaut ko pajautāt skolotājam, ļoti nobīstas, ja skolotājs paaugstina balsi (pat uz citu bērnu), bieži raud par sīkumiem, pārdzīvo, ja kaut ko nav izdarījis. Labprāt komunicē ar psihologu vai pedagogu personīgi (individuāli).

Šādiem bērniem palīdzēs vienaudžu grupa ar līdzīgām interesēm. Pieaugušajiem jāsniedz atbalsts, grūtībās mierīgi jāpiedāvā izeja no situācijas, vairāk jāslavē, jāatzīst bērna tiesības kļūdīties.

Noslēgtie. Drūmi, nelaipni bērni. Nereaģē uz kritiku, cenšas nekontaktēties ar pieaugušajiem, izvairās no trokšņainām spēlēm, darbojas savā nodabā. Var būt problēmas mācībās, jo nav ieinteresētības iesaistīties procesā. Viņi uzvedas tā, it kā no visiem gaidītu apcelšanu. Vajadzētu atrast jomu, kas viņiem interesanta, un saskarsmi veidot, uzsākot sarunu par šo tēmu.

Kā palīdzēt bērnam pārvarēt trauksmi – ieteikumi vecākiem

Bērna trauksme jāsaprot un jāpieņem – viņam uz to ir visas tiesības. Interesējies par viņa dzīvi, domām, jūtām, bailēm. Iemāci viņam par to runāt, kopīgi apspriest situācijas no skolas dzīves, kopā meklēt izeju. Māci izdarīt vērtīgus secinājumus no pārdzīvotām nepatīkamām situācijām – iegūta pieredze, ir iespēja izvairīties no vēl lielākām nepatikšanām utt. Bērnam jābūt pārliecinātam, ka vienmēr var vērsties pie tevis pēc palīdzības un padoma. Pat ja bērna problēmas neliekas nopietnas, atzīsti viņa tiesības uz pārdzīvojumiem, noteikti jūti līdzi. (“Jā, tas ir nepatīkami, aizvainojoši…”). Tikai pēc izrādītās izpratnes un līdzjūtības palīdzi atrast risinājumu, izeju, saskatīt pozitīvās puses.

Palīdzi bērnam pārvarēt trauksmi – radi apstākļus, kādos viņam būs mazāk bail. Ja bērns baidās pajautāt ceļu garāmgājējiem, nopirkt kaut ko veikalā, tad dari to kopā ar viņu. Tā tu parādīsi, kā var atrisināt satraucošu situāciju.

Ja slimības dēļ bērns ilgi nav apmeklējis skolu, izvairies uzreiz pārslogot viņu – neatstāj pirmajā laikā uz pagarinātām stundām u.tml.

Sarežģītās situācijās necenties visu darīt viņa vietā – piedāvā padomāt un tikt galā ar problēmu kopā, dažreiz pietiek tikai ar tavu klātbūtni.

Ja bērns atklāti nerunā par grūtībām, bet tu pamani trauksmes simptomus, parotaļājieties kopā, tā izspēlējot iespējamās grūtās situācijas. Varbūt bērns pats piedāvās sižetu, notikumu attīstību. Caur spēli var parādīt iespējamos problēmu risinājumus.

Iepriekš sagatavo bērnu dzīves pārmaiņām un svarīgiem notikumiem – pastāsti par to, kas notiks.

Necenties uzlabot šāda bērna darbošanās spējas, aprakstot gaidāmās grūtības melnās krāsās. Piemēram, uzsverot, cik nopietns kontroldarbs viņu sagaida.

Vari pastāstīt par savu pieredzi un kā to pārvarēji: “Vispirms es baidījos no tā un tā..., bet tad man izdevās…”

Centies jebkurā situācijā meklēt plusus (“nav ļaunuma bez labuma”): kļūdas kontroldarbā - tā ir svarīga pieredze, tu saprati, ko vajag atkārtot, kam pievērst uzmanību.

Jāiemāca bērnam izvirzīt sev nelielus konkrētus mērķus un sasniegt tos.

Salīdzini bērna rezultātus tikai ar viņa iepriekšējiem sasniegumiem/neveiksmēm.

Māci bērnam (un mācies pats) atslābināties (elpošanas vingrinājumi, domas par ko labu utt.) un adekvāti izteikt negatīvās emocijas.

Palīdzi bērnam pārvarēt trauksmes sajūtu ar apskāvienu, skūpstiem, galvas paglaudīšanu, tas ir, ar ķermeniska kontakta palīdzību

Optimistiskiem vecākiem ir optimistiski bērni, bet optimisms – aizsardzība pret trauksmi.

Ieteica pedagoģe - psiholoģe Anna Šafrana.