Kā es gāju skatīties nodarbības YAMAHA mūzikas skolā
Esmu mūzikas augstskolas studente un studēju mūzikas pedagoģiju. Kā jau ierasts, katru gadu ir jāraksta kursa darbs par kādu pedagoģisko tēmu. Biju izvēlējusies YAMAHA mūzikas skolu ,jo tad ir kaut kas jauns, pašai arī bija interesanti paskatīties – kā tas notiek. Arī YAMAHA skolotāji bija atsaucīgi un ļāva hospitēt stundas.
No visām programmām biju izvēlējusies FK un FKK – taustiņinstrumentu spēles nodarbības. Kāpec? Tāpēc , ka pati esmu pianiste un , uzzinot, ka šajā skolā instrumentu māca grupā , mani pārņēma šaubas, vai tas ir iespējams. Ienākot klasē, ieraudzīju 5 instrumentus (sintezatorus), pie kuriem sēdēja 5 bērni – katrs ar savu grāmatu. Sākas stunda….
Skolotājs ieslēdza aktīvu un dzīvespriecīgu mūziku, kuras pavadībā bērni izpildīja koordinācijas un pirkstu vingrinājumus. Pēc iesildīšanas visi kopā nospēlēja skaņdarbu no jau apgūta repertuāra. Tad sākas jaunās vielas apguve . Biju pārsteigta, ka skolotāja stundas plānā bija paredzēti 5 skaņdarbi – kā var paspēt izņemt tik apjomīgu vielu? Atbilde ir ļoti vienkārša – no katra skaņdarba tika mācīts viens vai divi fragmenti . Tika izmantotas dažādas metodes , iesaistot visas maņas. Interesanti , ka fonā visu laiku skanēja stilam atbilstošs ritms un pavadījums. Tas mobilizēja gan bērnus , gan skolotāju ,jo viss bija jāpaspēj izdarīt konkrētā laikā un vietā. Tā pagāja stundas pirmā puse (instrumentālā nodarbība ilgst 60 min.) jau varēja manīt nelielu nogurumu bērnu sejās. Bet, ieskanējās J.Štrausa Radecki maršs visi devās soļot, spēlējot katrs savu ritmisko partiju. Rezultāts bija ļoti labs – visi izkustējās, izspēlējās, izjokojās. Tālāk sekoja viktorīna un atjautības spēles, kuru laikā tika pārbaudītas un nostiprinātās teorijas un harmonijas zināšanās. Stundas beigās audzēkņi gatavojās koncertam – spēlēja skaņdarbus un piedāvāja savas idejas aranžējumam. Bija interesanti paklausīties, kā katrs aizstāv savu viedokli. Stunda noslēdzās ar kopīgu Jamu. Katram tika dots uzdevums un visi vienojās kopīgā improvizācijā, izmantojot dažādus instrumentā ieprogrammētus tembrus.
Noskatoties šo stundu, sapratu , ka metodika ir ļoti interesanta un dinamiska. Bērni orientējas ne tikai notīs ,ritmos , bet arī ir spējīgi spriest par skaņdarbam atbilstošo stilu un tembru. Nodarbībās visi ne tikai spēlēja, bet arī solfedžēja – turklāt tīri. Zināja ne tikai vijoles un basa atslēgas notis , bet arī akordu burtu apzīmējumus. Kopumā iespaids ir labs un neviltots prieks bērnu sejās liecina par to , ka šis jauninājums iegūs plašu atzinību.
Kursa darbu aizstāvēju veiksmīgi.
[+] [-]