Ulla un viņas brīnumainās rotaļu grāmatas
Ullai Koziolai ir 23 gadi. Viņa ir mamma meitiņai Karolīnai, kurai nesen palika 2 gadiņi. Ulla ir ne tikai mamma, bet arī sava biznesa īpašniece. Meitiņa Karolīna piedzima brīdī, kad Ulla vēl studēja Rīgas Stradiņa universitātē. Ulla pavisam noteikti ir lielisks piemērs tam, ka bērna audzināšanu var apvienot ar skolu, darbu un citām nodarbēm. Par to visu tālāk intervijā ar „TakTil” īpašnieci Ullu Koziolu.
„Taktil”- kas tas īsti ir?
- 2015. gada aprīlī tika izveidots zīmols „TakTil”. Tas ir bērnu rotaļlietu interneta veikals, kas piedāvā iegādāties attīstošās rotaļu grāmatiņas, sedziņas, tamborētas gliemežu piramīdas, rotaļu alfabēta koferīšus, kā arī rotājumus. Nosaukums „TakTil” radās, ja tā var teikt, ģimenes prāta vētras laikā, kad manai māsai Līvai izdevās atrast zīmola nosaukumu, kas visiem šķita interesants un atbilstošs. Tā arī radās TakTil, kas no angļu valodas vārda "tactile" nozīmē manāms, taustāms, bet vārds "tact-tiles" latviski apzīmē kvadrātiņus. Šīs nozīmes apvienojot radās nosaukums, kas atbilst radošajām rotaļlietām, kurās daudz kas ir taustāms, skatāms un pamanāms. Savukārt gan grāmatiņām, gan auduma gabaliņiem no kā radītas sedziņas, ir kvadrāta forma.
Kā jūs nokļuvāt pie šīs idejas?
- „TakTil” radās vērojot kā aug un spēlējas mana meitiņa Karolīna. Skatījos, kā viņa izvēlas rotaļlietas. Ievēroju, ka vislabprātāk bērns spēlējas ar lietām, kuras ļaujas pārveidošanai un radošai darbībai. Tieši tāpēc vēlējos radīt ko tādu arī citiem bērniem.
Kāds ir jūsu mērķis, radot šādas rotaļlietas?
- Vispār mans dzīves mērķis ir darīt laimīgus savus bērnus. Veidojot grāmatiņas, sedziņas un pārējās lietiņas, no sirds vēlos radīt arī citiem bērniņiem spēlēšanās prieku. Ir patīkami apzināties, ka darot savu darbu, kas man pašai sniedz baudu, es varu gan nopelnīt naudiņu, gan palīdzēt bērniem paplašināt viņu redzesloku, attīstīt sīko motoriku, trenēt uzmanību, pacietību, apgūt krāsas, skaitļus, iepazīt likumsakarības un izprast kopsakarības.
Cilvēki jau ir iemīlējuši „Taktil” rotaļlietas?
- Par pieprasījumu es noteikti nesūdzos. Cilvēki tiešām vēlās „TakTil” radītās lietiņas. Protams, ka manas roku radīšanas spējas nevar konkurēt ar fabrikas iespējām, taču tāds nebūt nav mans mērķis. Cilvēki novērtē manu ieguldīto roku darbu rotaļlietu radīšanā. Ziemassvētku laiks ir jūtams jau šobrīd. Jau tagad cilvēki rūpīgi izpēta piedāvājumu un sakomplektē sev vēlamo rezultātu.
Kā cilvēki uzzina par „Taktil”?
- Lielākoties tas notiek cilvēkiem sarunājoties, nododot informāciju. Ja cilvēkiem kaut kas patīk, viņi to nodod tālāk saviem draugiem. Ir arī Facebook.com „TakTil” lapas, kurā cilvēki lapas saturu „padod tālāk”, lai citi redz un uzzina. Es jau esmu bijusi uz intervijām gan televīzijā, gan radio. Pēc intervijām uzreiz jūtu, ka pieprasījums un popularitāte aug.
Ir viegli apvienot meitas audzināšanu ar darbu?
- Manuprāt, jebkuram cilvēkam, kurš kaut ko dara, ir par maz stundu. Es neticu, ka visu var pagūt izdarīt. Vienmēr trūkst laika. Es jau esmu atmetusi ar roku laika plānošanai. Vienīgais, ko pierakstu savā plānotājā ir datums un laiks, kurā man „TakTil”grāmatiņa jānodod jaunajam īpašniekam. Es nekad nekavēju šādus svarīgus brīžus. Mans zelta radošais un radīšanas laiks ir vakari un naktis, kad mana mazā jau čuč saldā miedziņā.Ja cilvēks dara savu darbu ar prieku un sirdi, tad visam būtu jābūt harmonijā. Tomēr mans lielākais izaicinājums ir pagūt visu izdarīt, apvienot. Es nekad neļaušu savam bērniņam ciest no mammas trūkuma tāpēc, ka man ir jāstrādā. Ir dienas, kad Karolīna kategoriski pasaka, lai mamma nešuj, tad tiek izdarīti secinājumi, kuri liecina par to, ka šujmašīna, diegi, audumi un adatas bijuši par daudz mūsu ikdienā. Es ļoti cenšos būt par vislabāko mammu savai meitiņai, darot prieku arī citiem bērniņiem. Kamēr visu varu apvienot un izdarīt laikā, viss ir kārtībā. Brīdī, kad uz cilvēku sejām nebūs redzams smaids, sākšu domāt risinājumus un apdomāšu savu darbību.
Kā mainījās Jūsu dzīve pēc meitas piedzimšanas?
- Uz šo jautājumu nav viegli atbildēt. Mana dzīve mainījās visos iespējamos un neiespējamos aspektos. Dzīvoju ar pārliecību, ka tieši Karolīnas nākšana šajā pasaulē palīdzēja man sakārtot savu dzīvi, izaugt, kļūt nopietnākai un atbildīgai. Kā jau sākumā minēju, tad tieši esot ar meitiņuun pavadot laiku ar viņu nolēmu uzsākt savu biznesiņu.
Kādi ir jūsu nākotnes plāni?
- Mans sapnis irizveidot kādu radošu vietiņu, kurā varētu radoši izpausties – veidot, šūt. Mājas apstākļos es vienmēr novēršos no šūšanas, jo ir jāuzvāra zupa, jāsakārto istabas un jāieliek drēbes veļasmašīnā. Vēlētos „TakTil” attīstīt tālāk internacionālākā vidē, jau ar darbiniekiem un pasta izdevumiem uz ārzemēm. Attiecībā uz „TakTil” ir lieli sapņi, kas saistīti ar jauniem produktiem gan meitenēm, gan puišiem, bet tie pagaidām vēl dus manī un gaida atmošanos.
Kur un kādu jūs sevi iedomājaties pēc 10 gadiem?
- Es sevi redzu ģimenē, kurā ir vairāki bērni. Mēs visi atrodamies savā mājiņā, kas būtu mūsu miera osta. Es no sirds ticu, ka māja cilvēkam ir vieta, kur rast mieru, paslēpties no ikdienas raizēm, problēmām un darbiem.”TakTil” noteikti turpinās savu darbību un attīstīsies. Galvenais ir nebaidīties, visu darīt ar mīlestību, tad cilvēki to noteikti jutīs un sniegs pretī tikpat daudz patīkamu izjūtu.
