Kā pareizi izvēlēties pirmo suni
Pareiza suņa izvēle nebūt nav vienkārša. Ja izprotat, ka ar izraudzīto dzīvnieku jums diendienā būs jādzīvo kopā ilgus gadus, tad jums arī jāsaprot, ka, viņu izvēloties, nedrīkst paklausīt pēkšņam impulsam. Būs aplam, ja, ieraudzījis izstādē, uz ielas vai pie paziņām skaistu suni, kurš bez tam, varbūt, nodemonstrēs dažādas suniskas gudrības, tūlīt sagribēsiet iegūt tieši tādu pašu. Nepavisam nav teikts, ka tas, kas der jūsu draugiem, atbildīs arī jūsu temperamentam, vajadzībām un iespējām. Arī suniskas gudrības nerodas pašas no sevis, bet tiek dzīvniekam iemācītas ar lielu neatlaidību un pacietību.
Pieņemsim, jums iepaticies kāds terjeru šķirnes pārstāvis, bet jūs esat nervozs cilvēks, kuru spēj nokaitināt pat oda sīkšana vai mušas džinkstēšana uz loga rūts. Jūs jutīsieties nelaimīgs, ieguvis draiskulīgu, mūžam darboties gribošu un zinātkāru, nemierīgu erdelterjeru, īru vai skotu terjeru, nemaz nerunājot par foksterjeru, kas ir īsts dzīvsudrabs. Turpretī piemīlīgs pūdelis vai rāms spaniels ienesīs jūsu dzīvē gaidīto prieku un apmierinātību.
Cits piemērs. Trausla, liega sieviete iekāro bokseri, dobermani, milzu šnauceru vai rotveileru. Tie ir temperamentīgi un arī ļoti spēcīgi dzīvnieki. Pirms maigā saimniece būs paguvusi savu suni pienācīgi izdresēt, suns viņu būs nomocījis līdz nāvei: vilcis šļūceniski pa zemi vai pat neviļus "palīdzējis" izlauzt kādu ekstremitāti. Tikpat aplam ir varenu dogu, sanbernāru, ņūfaundlendieti vai afgāņu kurtu iesprostot mazgabarīta dzīvoklī pilsētas centrā. Tās ir mocības tiklab sunim, kā saimniekam.
Protams, mums katram ir īpašas simpātijas pret kādu noteiktu suņu šķirni. Tomēr, iegādājoties pirmo suni, vairāk jāklausa saprātam nekā jūtām. Pēc tam izlemšana ir vieglāka. Kad jūsu pirmais mīlulis sava suņa mūžu nodzīvojis un aizgājis uz mūžīgajiem medību laukiem, un jūs, pārvarējis pirmajās šķiršanās sāpēs doto zvērestu: "Nekad vairs nevienu suni!", sapratīsiet, ka vienīgo mierinājumu var sniegt jauns suns, jums jau pašā sākumā būs skaidrs, ka tam jābūt tās pašas šķirnes, kāds bijis jūsu zaudētais draugs.
Tātad atgriezīsimies pie pirmā suņa izraudzīšanās. Vislabākais padomdevējs, protams, ir jūsu pašu prāts un arī intuīcija. Taču, ja pašam izlemt grūti, vērsieties pēc konsultācijas pie kāda pieredzējuša kinologa. Šādu cilvēku var sastapt jebkurā suņu audzētāju organizācijā.
