Suņi sakož gan saimniekus, gan svešiniekus. 9 padomi saskarsmē ar suņiem
Ziņas par suņu sakostiem cilvēkiem sabiedrību pēdējā gada laikā pāršalkušas vairākkārt – tikai pirms dažām dienām ārkārtīgi smagus savainojumus rokās un kājās guva sieviete Lielvārdē, pērn oktobrī kodumu dēļ mira 8 mēnešus vecs mazulis, bet tieši pirms gada suņi saplosīja kādu 70 gadus vecu sievieti Rīgā. Arī Latvijā lielākā apdrošināšanas sabiedrība BALTA (RSA Grupa) pēdējā laikā ir saņēmusi atlīdzību pieteikumus par suņu kodumiem, - ir cietuši gan svešinieki, gan arī mājas mīluļu saimnieki. Kopumā trešdaļā pērn piedzīvoto gadījumu suns iekodis kājās, 35% gadījumu - rokās, bet 15% gadījumu – sejā.
„Esam fiksējuši gadījumus, kad spēlējoties suns un saimnieks pārvērtē viens otru, kā rezultātā tiek sakosts saimnieks. BALTA pieredzē bijis arī gadījums, kad suns, ejot gar elektrisko ganu, tam pieskāries un piedzīvojis pārbīli, tāpēc no šoka sakodis savu saimnieci. Tomēr biežāk cilvēki cieš no svešiem un neprognozējamiem suņiem. Ziemā, ejot pa sniega taciņām tuvu sētām, jāņem vērā, ka aiz tās var būt liels suns, kas var pārliekties pār sētu un, ja ne iekost, tad pamatīgi nobaidīt. Pērn bijuši divi gadījumi, kad uzņēmuma darbinieki, lai pasargātu teritoriju, mēģinājuši aizdzīt svešus suņus, tā rezultātā gūstot koduma traumas. Tāpēc aicinām būt īpaši uzmanīgiem saskarsmē ar svešiem dzīvniekiem, lieki tos neprovocējot,” skaidro BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.
BALTA pieredzē ir vēl virkne gadījumu, kad traumas iegūtas, saimniekiem atpūšoties ar savu mīluli - vedot pastaigā, skrienot vai ejot kopā ar to, paklūpot pār suni, ieraujot roku suņa ķēdē u.c. Kopumā pērn fiksēti 12 šādi gadījumi, kad lielākā izmaksātā summa ir bijusi 600 latu. Šajā konkrētajā gadījumā BALTA kliente, dodoties pastaigā ar suni, lauza kāju.
Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) prezidente Vija Klučniece atzīst, ka ziemas periodā biežāk iespējami negadījumi, kas saistīti ar suņu kodumiem, īpaši tādi, kad cieš paši saimnieki. Viņa skaidro, ka ziemas periodā suņus vairāk tur iekštelpās - privātmājās vai dzīvokļos. Tāpēc arī, kļūstot ciešākai suņu saskarsmei ar saimniekiem vai citiem dzīvniekiem, kas ienākuši suņu teritorijā (atbraukuši ciemos līdzi citiem cilvēkiem u.c.), vairāk notiek negadījumi, kad pārpratuma vai aizstāvēšanās dēļ tiek sakosti arī paši saimnieki.
Kā viens no biežāk sastopamajiem iemesliem, kādēļ suns sakož ne tikai savus saimniekus, bet arī garāmgājējus vai svešus cilvēkus, ir tas, ka suns nav mācīts klausīt, kā arī tas, ka cilvēki paši ar savām darbībām izprovocē suni. Bieži vien cieš bērni, kuri mēdz skaļi rotaļāties, skraidīt, kā arī izdarīt asas kustības, ko suns uztver kā draudu. Turklāt pastāv iespēja, ka sunim mainījies raksturs, piemēram, tas tiek turēts pie ķēdes, tādējādi citādāk reaģē uz notiekošo.
Kopumā BALTA pēdējo gadu statistika liecina, ka nelaimes saistībā ar suņu uzbrukumiem piedzīvo aptuveni 40 cilvēku gadā. Pērn visvairāk pieteikumu iesniegti novembrī, kad fiksēti četri sakošanas gadījumi. Smagākās nelaimes notikušas, kad suns sakodis cilvēku galvas rajonā vai sejas daļā. Tāpat BALTA dati rāda - ja ziemā un rudenī saņemti pieteikumi, ka suņi vairākas reizes uzbrukuši saviem saimniekiem vai svešiniekiem, tad pērn no marta līdz maijam nav reģistrēts neviens šāds gadījums.
BALTA atlīdzību direktora Ingusa Savicka un LKF prezidentes Vijas Klučnieces 9 padomi saskarsmē ar suņiem:
• Ja sastopaties ar agresīvu suni, nekādā gadījumā nevajag censties bēgt. Jāpiespiež mugura sienai vai sētai, lai jūs būtu pasargāts no aizmugures. Ar lietussargu, somu vai citu priekšmetu jācenšas aizsargāt sevi vēdera un augšstilbu rajonā.
• Saskarsmē ar svešu suni jābūt mierīgam, nedrīkst strauji kustēties un skatīties sunim acīs. Nekādā gadījumā nevajag klaigāt, vicināt rokas, jo suns to var uztvert kā apdraudējumu un aizstāvēties.
• Biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas, sastopoties ar agresīvi noskaņotiem suņiem, ir mēģinājumi bēgt, izdarīt straujas kustības, spert dzīvniekam. Tāpat dažkārt cilvēkiem ir raksturīga priekšlaicīga vicināšanās ar lietussargiem, nūjām vai citiem priekšmetiem, kas domāta kā aizstāvēšanās, bet šajā situācijā tikai vēl vairāk pievērš suņa uzmanību jau no attāluma un provocē to.
• Patiesi agresīvu suni uz ielas sastapt ir reta varbūtība, visbiežāk negadījumi notiek, ja svešinieks, t.i., mājas ciemiņš, pastnieks vai cits cilvēks nonāk suņa teritorijā.
• Tos suņus, kuri skrien pa ielu, nevajadzētu aiztikt – parasti tie iet savās gaitās. Ja suns ir noklīdis, tas visticamāk ir uztraukts un nepievērš cilvēkam uzmanību, kamēr vien netiek izprovocēts.
• Ja gadījies, ka suns sakodis cilvēku, tad nekavējoties jādodas pie ārsta, kā arī nepieciešams noskaidrot, vai suns ir potēts pret trakumsērgu.
• Ja sakodis suns, bet tuvumā nav atrodams vai arī nav zināms tā īpašnieks, par suni jāziņo atbildīgajām instancēm, kas pašvaldībā nodarbojas ar noklīdušu vai klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu.
• Ja sakodis suns, bet tā īpašnieks ir blakus vai šis cilvēks ir pazīstams, jāpiefiksē suņa saimnieka vārds, uzvārds, dzīves vieta, tālruņa numurs. Jāiegūst kontakti, lai vajadzības gadījumā varētu vērsties pie suņa saimnieka ar atlīdzības prasību vai pēc nepieciešamās informācijas par suni.
• Ja suns cietušajam nodarījis vieglus, vidēja smaguma vai smagus miesas bojājumus, suņa saimniekam par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu un neievērošanu paredzēta kriminālatbildība. Tas nozīmē, ka cietušajai personai jāvēršas ar iesniegumu policijā. Turklāt vajadzības gadījumā policiju var izsaukt uz notikuma vietu. Iesniegumā iespējami precīzi jāapraksta notikušais, norādot vietu, laiku un notikušā apstākļus.
informāciju sagatavoja: P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības
