Notāri: Atteikšanās no lieciniekiem pie testamenta sastādīšanas veicinājusi cilvēku vēlmi taisīt testamentu
Šogad jūlijā aprit trīs gadi, kopš, sastādot testamentu pie notāra, nav vairs nepieciešami liecinieki, un šo gadu laikā divtik pieaudzis pie notāriem taisīto testamentu skaits. Kā norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece, tas veicinājis to, ka sabiedrība kļūst atbildīgāka un izglītotāka par riskiem, kas var iestāties, ja cilvēks pēdējo gribu ir nolēmis paust mājās rakstītā un glabātā testamentā.
Līdz 2014. gada 1. jūlijam testatoram jeb cilvēkam, kurš vēlējās savu mantu novēlēt kādam ar testamentu, to noformējot pie notāra, bija jāpieaicina divi liecinieki, kas nav radinieki vai ģimenes locekļi. Tas bija ne vien sarežģīti, bet arī sadārdzināja testamenta izmaksas, jo valsts reģistros tika veikta liecinieku identitātes pārbaude.
Vienlaikus ar atteikšanos no lieciniekiem, taisot publisku testamentu, Latvijā tika izveidots Publisko testamentu reģistrs. Tajā atrodami dokumenti, kas pie notāriem tapuši kopš 1993. gada 1. septembra un satur pēdējās gribas rīkojumus, kā arī dokumentus, kas atsauc, groza, papildina vai atceļ šos rīkojumus. Tā valsts nodrošina vienotu pēdējās gribas rīkojumu aktu uzskaiti un garantē, ka īpašums nonāk tām personām, kurām to novēlējis testators. Līdz šī gada jūlija vidum Testamentu reģistrā ir izdarīti 48 107 ieraksti.
“Fakts, ka pie notāriem taisīto testamentu skaits kopš atteikšanās no lieciniekiem un Testamentu reģistra ieviešanas ir pieaudzis tik krasi, apstiprina, ka tās bija ierobežojošas prasības. Tas apgrūtināja cilvēkus pieņemt lēmumu savu pēdējo gribu paust veidā, kas ir drošs, izslēdzot jebkādus pārpratumus un novēršot iespējamus strīdus tuvinieku vidū, kā arī ne mazākajā mērā nepieļaujot iespēju, ka testaments varētu tikt viltots,” uzsver S. Stīpniece.
Kopš atteikšanās no lieciniekiem un Testamenta reģistra ieviešanas, pie notāriem taisīto testamentu skaits pieaug vidēji par 20% katru gadu. Savukārt publiska testamenta izmaksas pēc atteikšanās no lieciniekiem samazinājās par gandrīz 20 EUR un šobrīd sastāda 56 EUR.
“Cilvēki, kuri izvēlas paši sastādīt un mājās glabāt testamentu, pakļauj savas pēdējās gribas izpildi dažādiem riskiem. Tas var netikt izpildīts, jo nereti tikai pats testators zina, ka testaments eksistē. Līdz ar to var gadīties, ka testaments mantojuma lietā nenonāk, jo mantinieki nemaz nezina par tā esību un atrašanās vietu,” stāsta S. Stīpniece.
Mājās taisītu un glabātu testamentu var atrast kāds, kuram ir negodprātīgi nolūki, turklāt pašrocīgi rakstītu testamentu ir viegli viltot, kā arī to var apzināti vai netīši iznīcināt.
“Pie notāra taisītam jeb publiskam testamentam ir garantija, ka tas nekur nenoklīdīs un vajadzīgajā brīdī stāsies spēkā. Notāra taisīts testaments tiek reģistrēts Publisko testamentu reģistrā, tādēļ vienmēr tiks atrasts, jo, tiklīdz notārs reģistrē mantojuma lietu, viņam automātiski datora ekrānā parādās ziņa par personas atstātu testamentu. Šajā reģistrā iekļautie testamenti ir pieejami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs praktizējošiem notāriem. Arī Latvijas notāriem ir iespēja no Eiropas testamentu reģistra iegūt informāciju par citā Eiropas valstī taisītu testamentu, kas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad tik daudz cilvēku no Latvijas ilgstoši vai pastāvīgi devušies darba un dzīves gaitās ārzemēs,” uzsver S. Stīpniece.
