Svarīgākie notikumi iepriekšējos truša gados!

Dvēseles miers, apcerīgums, dzīve pēc principa "šeit un tagad". Ja var ticēt modernajiem zvaigžņu tulkiem, ar šādu dzīves filozofiju vajadzētu paiet nākamajam gadam, kurā pēc senas austrumnieku tradīcijas noteicošā būs Truša/Kaķa zīme.

Daži pat uzskata, ka Truša gads ir laimīgākais Mēness divpadsmit gadu ciklā. Iepriekšējos gados šis pūkainais un mīlīgais dzīvnieciņš ar savu klātbūtni iepriecinājis deviņas reizes. Piedāvāju jums ielūkoties dažos visnotaļ iespaidīgos notikumos pasaules vēsturē.

"Ievāksim, kas sēts"
1915. – otrais kara gads – cilvēces atmiņā paliek kā nebijušu ciešanu laiks. Vācieši kara laukā pirmo reizi izmanto indīgās gāzes. Vācu gaisa spēki tiek pie dirižabļiem, ar kuriem drīz sāk bombardēt Britānijas pilsētas. Visīstāko sašutuma vētru pasaulē izraisa britu pasažieru lainera "Luizitānija" nogremdēšana, ejot bojā 1153 tā pasažieriem un apkalpes locekļiem. Briti un francūži cieš sakāvi mēģinājumā pāriet Dardaneļus, lai triecienā ieņemtu Konstantinopoli, bet aprīlī Turcijas impērijā sākas armēņu genocīds.

Karš skar arī Latvijas teritoriju. Vasarā kaujas risinās Rīgas pievārtē, un latvieši steidz stāties strēlniekos. Kurzeme kritusi ienaidnieka rokās, bet Vidzemes latviešu apriņķus pārplūdinājuši bēgļi. Citkārt igauniskā Valka pat pilnīgi latviskojusies. Reaģējot uz aicinājumu neļaut tautai izklīst svešumā, laikraksti publicē Latgales zemturu sarakstus, kuri gatavi uzņemt Kurzemes bēgļus un viņu lopus. "Ievāksim, kas sēts, nepaļausimies panikai," izskan aicinājumi. Avīzēs parādās arī biedinājumi izceļot uz Krievijas ziemeļaustrumu guberņām, jo tur esot "slikta izturēšanās un apstākļi". Vasarā Pēterpilī izveido Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteju, kuru vēlāk sauks arī par "pirmo latvju tautas politisko pārstāvību".

Nodokļu "sadisms" un krievu spiegi
1927. gadā Trusis pilnībā attaisno savu mierīgas un omulīgas būtnes reputāciju. Jo vismaz Eiropā netiek reģistrēta neviena militāra sadursme, un daudziem jau šķiet, ka politiķi no pagājušā lielā kara būs kaut ko mācījušies. Lielinieki Londonā izpārdod nogalinātajai cara ģimenei piederējušās vērtslietas 100 tūkstošu mārciņu vērtībā. To vidū – ķeizarienei Aleksandrai Fjodorovnai piederējušo zelta Budas statueti un buduāra pulksteni, lielkņazes Olgas vēdekli.

Par īstu gada sensāciju pasaulē kļūst Čārlza Lindberga lidojums pāri Atlantijas okeānam.

Latvijā pilnā sparā noris agrārā reforma. Pieņem noteikumus par Brīvības pieminekļa komiteju, un Latviju skaļi pāršalc rakstnieka Andreja Upīša 50 gadu jubilejas svinības. Ietekmīgais krievu laikraksts "Segodņa" sūrojas par "nodokļu sadismu" Latvijā, bet Latgales robežsargu vidū atklāj veselu krievu spiegu organizāciju.

Politisko strīdu krustpunktā ir gaidāmais Latvijas tirdzniecības līgums ar Krieviju. Daudzos tas raisa rožainas cerības, bet Latviešu Zemnieku savienības oficioza "Brīvā Zeme" redaktors Jūlijs Druva pravietiski brīdina: "Padomju Krievijas rokās līgums, ja Saeima to ratificēs, būs spēcīgs politiskais ierocis, bet saimnieciski mums nedos neko, izņemot vilšanos." Cīņas noris arī ap jauno Pavalstniecības likumu, kam vajadzētu atvērt durvis uz Latvijas pilsonību vairākiem tūkstošiem sveštautiešu.

Kā spartieši uz barikādēm
1939. – ar sarežģītām diplomātiskām intrigām un galvu reibinošiem politiķu manevriem zīmīgais gads – sākas ar vēsti par Barselonas krišanu. Eiropas centrā vācieši okupē Bohēmiju un Morāviju, paziņojot tās par Vācijas protektorātu un atzīstot neatkarīgu Slovākijas valsti. Lielvalstis jau ir upurējušas Čehoslovākiju, bet Polijas priekšā ir izšķiršanās – piekrītot Vācijas prasībām un noslēdzot ar to izlīgumu, kļūt par Vācijas jaunāko partneri un satelītu vai arī piekrist britu garantijām, kas Vācijai būtu neslēpts izaicinājums. 23. augustā Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops un PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs Maskavā paraksta neuzbrukšanas paktu. Tā slepenie protokoli paredz Austrumeiropu sadalīt krievu un vācu ietekmes sfērās, Latviju, Somiju un Igauniju "atdodot" Padomju Savienībai, bet Lietuvu – Vācijai.

Čīlē un Turcijā vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku iet bojā zemestrīcēs. ASV uz ekrāniem iznāk Viktora Fleminga kino sāga "Vējiem līdzi" ar Vivjenu Lī galvenajā lomā. Ņujorkā durvis ver Gugenheima mūsdienu mākslas muzejs. Tostarp Alberts Einšteins raksta slaveno vēstuli prezidentam Rūzveltam, aicinot sākt programmu, kuras iznākums būtu kodolieroča izveide, apsteidzot Hitleru.

Rīgā februārī notiek 40. Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanā, kurās triumfē latvietis Alfons Bērziņš. Rudenī atklāj Viestura tiltu pāri Lielupei. Jelgavā Viestura piemiņas pilī darbu sāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Mazirbē durvis ver lībiešu tautas nams, bet Liepājas pilsētas bibliotēka svin simts gadus.

Aizsaulē aiziet otrais Valsts prezidents Gustavs Zemgals, izdevējs Antons Benjamiņš, publicists Āronu Matīss un pirmais Valsts kancelejas vadītājs Dāvids Rudzītis. Taupīt, ziedot valsts aizsardzībai un "par visām lietām saglabāt aukstasinību" – tāds Latvijā ir šā smagā laika moto. Trauslas cerības, ka karš Latvijai paies secen, valdības vēlme gluži kā spartiešiem stāvēt uz barikādēm. Tomēr valsts liktenis jau izlemts lielvalstu spēlē.

Spiegu kaislības un Staļina prēmija Latvijas pētniekiem
1951. gadā pasaule kā aptrakusi lasa nule kā klajā nākušo Džeroma Selindžera kulta romānu "Uz kraujas rudzu laukā", apbrīno itāliešu neoreālistu Vitorio de Sikas un Lukino Viskonti filmas un sajūsminās par Vivjenu Lī un Marlonu Brando filmā "Ilgu tramvajs".

Britānijā slepenībā uzliesmo spiegu skandāls saistībā ar "Kembridžas piecnieka" darbību, bet sers Vinstons Čērčils trešo un pēdējo reizi kļūst par premjeru. Turpinās asinsizliešana Korejas pussalā. Ēģiptei demonstratīvi pārtraucot līgumu ar Britāniju par Suecas kanālu, briest vēl viens bīstams konflikts – Tuvajos Austrumos. Rietumu pasaules skatieni ir pievērsti Sanfrancisko, kur 49 valstu pārstāvji (izņemot PSRS un tās sabiedrotās) paraksta miera līgumu ar Japānu, atdodot tai pilnas suverenitātes statusu.

ASV gada skaļākais notikums ir process, kurā tiesā padomju "atomspiegus" – Eteli un Džūliusu Rozenbergus, kas kļūst par pirmajām cilvilpersonām, kam par spiegošanu piespriež nāvessodu.

Parīzē durvis ver leģendārais kabarē "Crazy Horse", toties Londonā notiek pirmais konkurss "Mis Visums".
PSRS tuvojas norietam Staļina ēra. Galvenā valsts jaunceltne šajā laikā ir Volgas–Donas kanāls – "tautu tēva" laikmeta simbols. Rīgā, kas svin 750 gadu jubileju, sākas tipveida skolu celtniecība. Sagrautās Romas viesnīcas vietā sāk būvēt viesnīcu "Rīga". Latvijas zinātnieki Arvīds Kalniņš un Solomons Hillers saņem Staļina prēmiju (50 tūkstošus rubļu vecajā naudā) par prettuberkulozes līdzekļa "Pask" izgudrošanu.

Demonstrācijas Maskavā un pirmā "Spīdola"
1963. gads vispirms atnes vairākus skaļus skandālus Britu salām. Harolda Makmillana valdība ir spiesta atkāpties visai pikantos apstākļos. Tās aizsardzības ministrs nodevies dēkai ar kādu "senākās profesijas" pārstāvi, kuras draugu lokā savukārt bijuši padomju vēstniecības darbinieki. Spiegu kaislības pastiprina diplomāta un bijušā specdienesta augsta ranga darbinieka Kima Filbija noslēpumainā pazušana Beirūtā. Vēlāk atklāsies, ka arī viņš bijis slavenajā "Kembridžas piecniekā". Laikraksts "Izvestija" oficiāli apstiprinās, ka Filbijam PSRS ir piešķirts politiskais patvērums.

Britu nervus kutinošās "izklaides" turpinās ar vēsti par gadsimta vilciena aplaupīšanu. 15 cilvēku banda pie sarkanās gaismas apstādinājusi pasta vilcienu ceļā no Londonas uz Liverpūli, nolaupot 2,5 miljonus mārciņu.
Gada traģiskākā vēsts ir harismātiskā ASV prezidenta Džona Ficdžeralda Kenedija joprojām līdz galam neatklātā slepkavība 11. oktobrī Dalasā.

Atomlielvalstis – ASV, PSRS un Britānija – Maskavā paraksta līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu trīs vidēs – atmosfērā, kosmosā un zem ūdens (Francija un Ķīna paliek sāņus). Bet Atlantijas okeāna ziemeļu daļā 2500 metru dziļumā nogrimst ASV zemūdene "Thresher", aiznesot dzelmē 129 jūrnieku dzīvības.
Vašingtonā uz Linkolna memoriāla pakāpieniem izskan ASV melnādaino iedzīvotāju līdera Martina Lutera Kinga leģendārā runa "Es sapņoju..." – ģeniāla improvizācija, kurā viņš pauž savu sapni par amerikāņu nācijas brālību un vienotību.

PSRS piespriež nāves sodu dubultaģentam Oļegam Peņkovskim.

Rīgā šajā laikā viesojas Drēzdenes simfoniskais orķestris un britu pianists Džons Ogdons. Pa sliedēm sāk ripot Rīgas vagonu rūpnīcā ražotie dīzeļvilcieni – pirmie PSRS. Bet rūpnīca "VEF" sāk ražot radioaparātus "Selga", "Spīdola" un "Rigonda".

"Ko varu es, mazais cilvēks?"
1975. gads atnes saimniecisko krīzi (Britānijā vien inflācija sasniedz gandrīz 30%). Ir beidzies Vjetnamas karš un sācies pilsoņu karš Libānā. Kambodžā pie varas nāk "sarkanie khmeri", bet Austrumtimorā noris šausminošas masu slepkavības.

Trīsdesmit ASV, Kanādas un 33 Eiropas valstu vadītāji Helsinku konferences nobeiguma dokumentā citu vienošanos vidū uzsver arī gatavību ievērot vārda, preses, reliģiskās pārliecības brīvību. Helsinkos ieradušos baltiešu trimdas organizāciju vadītājus Uldi Gravu un Jozefu Valiunasu uz laiku aiztur Helsinku lidostā. Pēc dažām stundām policijas pavadībā viņus ieved Helsinkos tieši starp Brežņeva un Tito limuzīniem. "Veltīgs ir Gravas brauciens uz Helsinkiem? Nē, tā ir aplama domāšana. Grēks ir teikt: ko varu es, mazais cilvēks? – Kādiem mēriem lai izmērī, kurš ir liels un kurš ir mazs?" raksta Zenta Mauriņa savās piezīmēs 1975. gada 30. jūlijā Šveicē.
Tiek nogalināts slavenais itāliešu režisors Pjērs Paolo Pazolīni. Viņa slepkavība tā arī paliks neatklāta. Pēc vienas no versijām, tās pasūtītāji saistīti ar Itālijas naftas kompāniju "ENI". Uz ekrāniem iznāk Miloša Formana lente "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu", Etiopijas tuksnesī arheologi atklāj ciltsmāti Lūsiju. Bet Spānijā pēc diktatora Franko nāves pie varas nāk karalis Huans Karloss.

PSRS notiek kas neredzēts – dumpis uz kara kuģa Baltijas jūrā. Visi tā dalībnieki tiek arestēti un pēc "tiesas" nošauti, bet informācija par šo notikumu – turēta vislielākajā slepenībā.

"Gads nu ir galā – gads, kas bijis arī histērisks, nervozs, aplamību un ākstību pilns. Un ausīs kā aizvien šalc cerību straume," 1987. gada noslēgumā avīzē "Padomju Jaunatne" raksta rakstnieks Pauls Bankovskis. Vēl februārī Rīgā viesojas tobrīd slavenākais cilvēks pasaulē Mihails Gorbačovs ar dzīvesbiedri Raisu. "Metro nav draugs," kādā no hitiem skandē gada populārākā grupa "Jumprava", paužot latviešu vairākuma nostāju pret Rīgas metro un Daugavpils HES būvi.

"14. jūnija upuru piemiņai", vēsta plakāts helsinkiešu Evas Bitenieces un Rolanda Silaraupa rokās "Helsinki-86" organizētā gājiena laikā pie Brīvības pieminekļa. Daudziem tas iespiedies atmiņā kā Latvijas trešās atmodas sākuma simbols. 23. augustā demonstrācijā pie Brīvības pieminekļa piedalās ap desmit tūkstošiem cilvēku, ikvienam riskējot ar arestu. 18. novembrī milicija pat aplenc Brīvības pieminekli.

Itālijā beidzot atceļ aizliegumu izrādīt Bernardo Bertoluči filmu "Pēdējais tango Parīzē". ASV izceļas grandiozs skandāls, kad atklājas, ka ASV armijas amatpersonas pēc pašu iniciatīvas 1986. gadā apgādājušas irāņus ar ieročiem, par iegūto peļņu sponsorējot Nikaragvas teroristu organizāciju. Gada skaļākais notikums tomēr ir 19 gadus vecā vācu pilota Matiasa Rusta neredzētā pārdrošība, īrētā lidmašīnā "Cessna 172B" nosēžoties Maskavas Sarkanajā laukumā tieši laikā, kad PSRS galvaspilsētā notiek Pasaules Miera forums. Ķīnā pie varas "ruļļiem" tiek liberālās ekonomiskās politikas piekritējs Dens Sjaopins.

Tautas vainags Brīvības pieminekļa pakājē
Pēdējo reizi 20. gadsimtā Trusis viesojas 1999. gadā. Eiropas valstīs tas iesākas nevis ar reiz Nostradama pareģoto pasaules galu, bet gan ar jaunu valūtu bezskaidras naudas norēķinos – eiro. Pasaule šajā gadā piedzīvo daudzdzīvokļu māju spridzināšanas Krievijā, Kosovas kara eskalāciju un ASV uzlidojumus Dienvidslāvijai, postošo ugunsgrēku Monblāna tunelī un kārtējo Krievijas iebrukumu Čečenijā.

Okeāna viņā krastā Bils Klintons veiksmīgi izbēg no atstādināšanas "Monikas skandāla" dēļ. Bet Latvija februārī kļūst par pilntiesīgu dalībvalsti Pasaules tirdzniecības organizācijā. To pāršalc šausminošā vēsts par slaktiņu Gulbenes 1. bērnudārzā, tomēr Latvija jau ir ratificējusi dokumentu par nāvessoda atcelšanu. Gada beigās slepkavam piespriež mūža ieslodzījumu.

Pieminot deportācijas upurus, 25. martā pie Brīvības pieminekļa klājas "Lauku Avīzes" ierosinātais un par patriotu ziedojumiem vītais Tautas vainags un Ziedu ceļš. Vasarā par Latvijas Valsts prezidenti pirmo reizi ievēl sievieti – Vairu Vīķi-Freibergu. Valstī diskutē par trešā mobilo sakaru operatora ienākšanu, bet izmeklētāji atklāj pedofilijas tīklu, kas darbojies modeļu aģentūras "Logos" aizsegā. Vēlāk tam vēl pievienojas aizdomas, ka šajā netīrajā skandālā iejaukti arī divi valdības locekļi un citas augstas amatpersonas.

Pie Liepājas ostas Ziemeļu vārtu mola 4. decembrī vētrā nogrimst neliels zvejas kuģis "Sniegs", aizraujot dzelmē sešu jūrnieku dzīvības. Drūmāks nekā citus gadus ir 18. novembris, jo tehnisku iemeslu dēļ izpaliek svētku salūts. Toties jau gada beigās durvis ver "Lido" ēdināšanas un izklaides komplekss Krasta ielā.

Citi interesanti notikumi
- 1915. g. – Briti rada pirmo tanku "mazulītis Villijs".
- 1927. g. – Hārvarda universitātes profesors Filips Drinkers uzkonstruē pirmo "mākslīgās plaušas" aparātu.
- 1939. g. – Enco Ferāri Itālijā sāk ražot slavenās sporta mašīnas.
- 1951. g. – Par tirgus preci kļūst milzīgie lampu datori.
- 1963. g. – Par gada kino sensāciju kļūst Frederiko Fellīni filma "8 ½".
- 1975. g. – Deviņpadsmit gadus vecais students Bils Geitss kopā ar skolas draugu Polu Allenu dibina firmu "Microsoft".
- 1987. g. – Amerikāņu ķirurgi trīs gadus vecai meitenītei vienlaikus veic piecu orgānu pārstādīšanas operāciju.
- 1999. g. – Cilvēku skaits pasaulē pārsniedz sešus miljardus.

Informācija ņemta no avīzes "Latvijas Avīze", svētdienas izdevums (26.12.10)