Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:10, Did:0, useCase: 3


Maizes muzeja vietā Kara muzejs ar pagājušā gadsimta baisajām kara liecībām

Redakcija
Redakcija

Maizes muzeja vietā Kara muzejs ar pagājušā gadsimta baisajām kara liecībām
Foto: Iveta Apškrūma, epadomi.lv

Kāpēc tāds virsraksts? Tāpēc, ka mūsu sākotnējais mērķis bija Aglonas Maizes, nevis Kara muzejs. Taču izrādījās, ka Maizes muzejā tik vienkārši nemaz nevar tikt,- vajadzīga iepriekšēja pierakstīšanās, ko mēs, protams, nezinājām. Taču nebēdājām, jo turpat netālu atrodas Otrā Pasaules kara muzejs, kurā ieeja nevienam nav liegta arī bez iepriekšējas pieteikšanās, pie kam nebijām bijuši ne vienā, ne otrā muzejā. Un mums nenācās nožēlot muzeju maiņu, jo tas, ko ieraudzījām Kara muzejā mūs patiešām patīkamā nozīmē pārsteidza. Tik plašu kara laika eksponātu kolekciju vēl nebijām nevienā citā vietā redzējuši. Pavadījuši šeit pāris stundas, arī tad neesam pārliecināti, ka pamanījām visu, ko apkopojis muzeja veidotājs un īpašnieks Valdis Tumovs.

Nežēlojot, ne laiku, ne pūles, ne līdzekļus, Valdis vairāku gadu laikā savācis tik pamatīgu kara laika lietu ekspozīciju (un turpina to darīt), ka brīžiem no pārsteiguma mute paliek vaļā. Pie kam eksponāti nākuši no abu karojošo pušu karavīriem, nenosodot ne vienus, ne otrus. Šīs ir tikai baisas liecības par tā laika notikumiem, kuros, pateicoties diviem ambicioziem valstu vadoņiem- Hitleram un Staļinam,- tika ierauti vienkārši ļautiņi, kas patiesībā ilgojās pēc miera, laimes un mīlestības.

Par to liecina arī Kara muzeja vērtīgākā ekspozīcijas daļa- sarakste starp vācu oberleitnantu Augustu un viņa mīļoto Martu. Muzejs savā īpašumā ieguvis pilnu vēstuļu, fotogrāfiju un apsveikuma atklātnīšu kolekciju (kopā vairāk nekā 1100 eksemplāru), kuras visus piecus garos kara gadus abi mīlošie cilvēki bija sūtījuši viens otram. Šis stāsts ir ar laimīgām beigām- Marta sagaidīja Augustu, lai pēc tam dzīvotu ilgi un laimīgi.

Taču cik daudzi stāsti beidzās citādāk?....
Un arī par šiem stāstiem muzejā atrodamas liecības- cauršautas ķiveres, sacaurumotas ūdens blašķītes u.c. karavīru personīgās lietas, uz kurām skatoties, nāk apjausma- tas, kuram šī lieta piederējusi, nekad vairs neieraudzīja zilas debesis bez kara dūmakas. Viņu pēdējā ēdienreize nenotika ģimenes lokā, bet gan karalauka virtuvē, viņu pēdējais elpas vilciens- ar šauteni rokās vai pie lielgabala, bet nāves gulta- asinīm pieliets karalauks.

Viss, kas muzejā apskatāms,- šaujamieroči un formastērpi, munīcija un lidmašīnu atlūzas, kartes un grāmatas, portreti un plakāti,- stāsta par kara nežēlību un bezjēdzību. Šo sajūtu paspilgtina lielizmēra fotogrāfijas, ar kurām noklātas muzeja sienas, kā arī videofilma ar reāliem kara skatiem un tam laikam atbilstoša mūzika.

Starp daudzajiem muzeja eksponātiem ieraugāmas ne tikai tādas lietas, par kuru esamību esam informēti (skolā mācījušies vai filmās redzējuši), bet arī tādas, par kuru pastāvēšanu pat nenojaušam. Nu, piemēram caurlaide iekļūšanai dzelzceļa stacijās. Kas gan to būtu domājis, ka, lai brauktu ar vilcienu, bija jādabū speciāla atļauja?
Vai arī Rēķins (uzsaukums), ko vācu Virspavēlniecība nosūtījusi Sarkanās armijas Virspavēlniecībai, norādot pēdējo zaudējumus un aicinot padoties un pārnākt vācu pusē. Šis rēķins kalpojis arī kā caurlaide. Vai tiešām pārbēdzēji bijuši un, ja bijuši, tad kā tie uzņemti, nevienam vairs nav zināms.

Bez visa iepriekš minētā, Kara muzejā apskatāmi arī tā laika visdažādākie sadzīves priekšmeti, rotaļlietas un mēbeles. Arī grāmatas, žurnāli un avīzes. Visa starpā pamanījām 1942.gadā Rīgā, O. Krolla izdevniecībā izdotu pavārgrāmatu "Kara laika virtuve", kurā atrodamas receptes un praktiski padomi atbilstoši tā laika dzīves apstākļiem. Blakus grāmatai- skaista CLARENCE pusdienu servīze.
Un tad jau skats pievēršas senajiem pletīzeriem (gludekļiem), fotoaparātiem, ķemmēm, Nivea krēma bundžiņai, bārdas dzenamajām ierīcēm, matu mašīnītei, telefonaparātam un citiem neskaitāmajiem sīkumiem, kas šeit atrodas. Visu aprakstīt nav iespējams; katram pašam jāatbrauc uz šejieni, lai visu to skatītu savām acīm.

Un ne tikai skatītu. Katrs muzeja apmeklētājs var arī ietērpties dažādos formastērpos, cepurēs un ķiverēs, paņemt rokās automātu un nofotografēties uz vācu kara motocikla.

Visi foto no Kara muzeja

Kara muzejs atrodas Aglonā, Daugavpils ielā 40
Tālruņi: 22484848, 26796329 e-pasts: ww1945@inbox.lv