Saturna/Plutona cikls – sabiedrības un varas struktūru transformācija

Ir 1982. gada 10. novembris, tumša, drūmi lietaina rudens ceturtdiena. Pēcpusdiena - stundas drīz beigsies. Viena vienīga garlaicība un pelēkums. Nekur nekā interesanta. Aiz loga padomju Rīga – pelēcīga rūpniecības pilsēta, kur pārsvarā dzird krievu valodu. Ierasti tukši veikali un garas rindas pēc pirmās nepieciešamības precēm. Vairs neatceros, kas tā bija par nodarbību – iespējams, literatūras stunda – kad ienāca mācību daļas vadītāja un teica, ka visiem tūliņ jāiet uz 10. telpu – tā bija tāda liela mācību klase, kas vecajā Rozentālskolas ēkā – mākslas akadēmijas piebūvē – aizstāja aktu zāli. Būšot ļoti svarīgs paziņojums.

Jau uzreiz no učuku ģīmjiem varēja noprast, ka noticis kas tiešām nopietns. Pārsvarā visi izskatījās satraukti – citi noraizējušies, citi nobijušies. Trīsuļojošajā dienasgaismas lampu gaismā sejas vienmēr izskatījās dzeltenpelēkas. 10. telpa ātrumā bija atbrīvota no galdiem, tie bija sastumti aizmugurē. Atceros ar zaļganu eļļas krāsu noklātās sienas un nodriskāto parketu. Mēs – piektā klase, kā sīkākie atradāmies pašā priekšā. Iznāca skolas direktore un trīcošā balsī (varbūt arī ne trīcošā, bet katrā ziņā – ne mazliet dīvainā, kā mums šķita) teica – Ir nomiris mūsu valsts vadītājs un partijas ģenerālsekretārs Leonīds Iļjičs Brežņevs.

Visi dziļi ieelpoja. Tas patiesi bija kaut kas. Nemirstīgajām Kaščejam līdzīgais teju mitoloģiskais personāžs, neskaitāmu anekdošu galvenā persona beidzot patiesi bija atstājis šo pasauli. Taču nevienam pat prātā nenāca ķiķināt – vismaz ne tajā brīdī.

Lielvalsts – „ņerušimij, ogromnij Sovetskij Sojuz” – uz dažām dienām aizturēja elpu. Bija neomulīga un neskaidra tuvojošos pārmaiņu nojauta. Taču vēl dažus gadus viss šķietami palika pa vecam – Brežņevu nomainīja tikpat vecais un sačākstējušais Andropovs, bet to savukārt – astmatiskais Čerņenko, salīdzinot ar kuru abi iepriekšējie šķita vēl gana žiperīgi. Laikposmu no 1982. Līdz 1984. gadam vēlāk ironiski nodēvēja par „lielo bēru ēru”. Jauna laikmeta sēkla – šis varas struktūras formējošo planētu savienojums – bija iesēta.

Saturna/Plutona savienojums vienmēr iezīmē esošās varas sistēmas krīzi. Ir skaidrs, ka jānotiek pamatīgiem pārveidojumiem valsts, biznesa, sabiedrisko organizāciju struktūrā. Uz šo brīdi kļūst acīmredzams, ka līdzšinējā struktūra ir sevi izsmēlusi un mirst. Var notikt arī finansu afēras starp varu un organizēto noziedzību, kas šajā periodā var sākt redzamāk figurēt dažādās dzīves jomās. Taču jaunais nesteidz ienākt dzīvē, drīzāk šo savienojumu izjūtam kā agoniju, šaubu un nelīdzsvarotības brīdi. Pa vecam vairs nevar, bet pa jaunam – nav zināms, kā. Tā kā šis savienojums notiek Svaros –( NB! – drīz Saturns būs nosoļojis veselu Zodiaka ciklu un atkal atradīsies šajā pašā vietā – viela pārdomām!) – saprotam, ka šis jaunais cikls būs saistīts ar līdzsvara pārbīdi pasaules varas struktūrās, jauniem tiesiskuma principiem. Jauns globālais līdzsvars – lūk, cikla atslēgvārds.

30 grādi jeb pussekstils.
Pirmo reizi: Saturns 7 grādi Strēlniekā, Plutons – 7 grādi Skorpionā – 1986. gada 23. janvārī. Otro reizi: Saturns 4 grādi Strēlniekā, Plutons 4 grādi Skorpionā 1986. gada 21. jūnijā. Trešo reizi Saturns 6 grādi Strēlniekā, Plutons 6 grādi Skorpionā 1986. gada 15. oktobrī.

(„..pēc lielām pārmaiņām sirds prasa..” – Ieva Roze)

30 grādu jeb pussekstila aspektu reti kad aplūko, tas tiek uzskatīts par minoro, tātad – it kā otršķirīgo aspektu. Tomēr lielo planetāro ciklu izpratnē tas ir būtisks, jo uz šā aspekta mēs pirmo reizi sajūtam jaunā cikla „garšu” – pirmo reizi sajūtam, „no kuras puses pūš vējš”. Pirmie pārmaiņu vēstneši, un jaunās ēras „pieteikums”.
Plutons Skorpionā jau pats par sevi piesaka milzu transformāciju. Nāve un atdzimšana – lūk, galvenā Skorpiona tēma. Savukārt Saturns Strēlniekā pārbauda un liek sakārtot mūsu garīgo ideālu un uzskatu sfēru.

1985. gadā par jauno kompartijas un valsts galveno vadītāju kļuvušais Mihails Gorbačovs piesaka reformas, kam būtu jāizvelk no stagnācijas bedres ekonomiski agonējošā lielvalsts, kas pateicoties globālajam naftas cenu kritumam, bija nonākusi krīzē. 1986. gada februārī notiek kompartijas 27. kongress, kurā tika pieteikts jaunais kurss – glasnostj (atklātība), uskoreņije (paātrinājums) un perestroika (pārbūve). Pie viena tiek sākta arī aktīva kampaņa pret alkoholismu – ieviests teju sausais likums.

Tas viss izklausās ārkārtīgi skaisti un daudzsološi – mēs visi – nu, vismaz tautas lielākā daļa - ceram, ka beidzot mūsu pustukšajos un pelēcīgajos veikalu plauktos uzradīsies tikpat skaistu mantu pārpilnība, kā „tiem tur, Rietumos”, - un varbūt pat, ka izdodas tikt kādā tūrisma braucienā uz „turieni” - ka nu mēs neslapstoties varēsim Ziemassvētkos iet uz baznīcu (tur taču ir tik skaisti, un garīgums taču ir labs!), un stāstīt politiskas anekdotes, nebaidoties no represijām. Gudrākie un plašāk domājošie no mums - cer, ka senilo partokrātu vietā uzradīsies jaunas sejas, no kurām nebūs jākaunas ārzemju radu priekšā. Ka varbūt, varbūt tiks veidots kaut kas līdzīgs tautas demokrātijai, proti, nozīme būs arī vietējām pašvaldībām, nevis tikai pavēlēm no Maskavas „centrālajiem orgāniem”. Ka varbūt, varbūt tiks atļauts sīks privātbizness, piemēram, veikaliņi, frizētaviņas, apavu darbnīciņas...
Taču 1986. gada aprīlī uzsprāgst Černobiļas atomelektrostacija. Sākotnēji visa informācija tiek slēpta, un cilvēki par radioaktīvo putekļu mākoņiem uzzina no ārzemju raidstacijām. Tikai ar lielu novēlošanos seko Politbiroja paziņojums par „avāriju”. Tautas ticība „jaunajam, labajam caram” tiek būtiski iedragāta. Tomēr kopīgā noskaņa saglabājas – ka pārmaiņas būs. Ak, „jaunais laiks, kas šalkās trīc...”.

45 grādi jeb puskvadrāts
Saturns 27 grādi Strēlniekā, Plutons 12 grādi Skorpionā, 1988. gada 17. janvāris.
(„Tūdaliņ, tāgadiņ, pastalnieki danco...”)

Puskvadrāta aspekts arī tiek uzskatīts par minoro jeb „mazo” aspektu. Līdzīgi kvadrātam (90 grādu aspekts) arī puskvadrāts ir t.s. konflikta aspekts. Sevi piesaka jauna realitāte, un pa īstam jaunais vienmēr šķiet svešs , neierasts, neērts un biedējošs.
Patiesi, 1988. gada sākumā top skaidrs, ka sevi piesaka jauna sabiedriska un varas realitāte. Pagaidām gan nevienam nav skaidrs, kur visas šīs pārmaiņas novedīs... Maskavā joprojām valda perestroikas retorika, bet Latvijā sāk lietot jēdzienu – Otrā Atmoda. Gada pavasaris un vasara iezīmē lūzumu sabiedrības paradigmā. 1988. gada martā tiek atklāti atzīmēta 25. marta komunistisko represiju gadadiena, tūkstošiem cilvēku dodas nolikt ziedus Brāļu kapos pie Mātes Latvijas. (Ak, šī latviešu nekrofīlija – pat Atmoda mums notiek kapos.) Notiek slavenais radošo savienību plēnums, kurā pirmo reizi tiek tieši pateikts, ka PSRS ir anektējusi Latviju. (Cits jautājums, kuru šā īsā vēsturiskā ekskursa laikā nepagūsim aplūkot – kas bija tie spēki, kas stāvēja aiz tā visa un cik lielā mērā norises Baltijā noteica lielvalstu savstarpējās varas dalīšanas spēles). Šīsdienas acīm raugoties – svarīgi ir tas, ka beidzot par vēsturi, ekonomiku un politiku sāk runāt, pēc iespējas nosaucot lietas īstajos vārdos, bez eifēmismiem un zemtekstiem, kā tas bija pieņemts Padomju Savienībā līdz tam. No putekļainām slēptuvēm tiek izvilkts gaismā sarkanbaltsarkanais karogs. Dziesmotā revolūcija un ilūzijas sit augstu vilni. Parādās sauklis – „kaut pastalās, bet brīvā Latvijā”.

60 grādi jeb sekstils
Pirmo reizi: Saturns 13 grādos Mežāzī, Plutons 13 grādos Skorpionā. 1989. gada 2. maijs. Otro reizi: Saturns 13 grādos Mežāzī, Plutons 13 grādos Skorpionā, 1989. gada 18. maijs. Trešo reizi: Saturns 17 grādos Mežāzī, Plutons 17 grādos Skorpionā, 1990. gada 16. janvāris.

(„Lielo cerību laiks”)

Saturns Mežāzī ir „savās mājās” – sevis pārvaldītajā zīmē un tālab – īpaši spēcīgs. Šeit tas skolo un pārbauda varas hierarhijas. Savukārt Plutons Skorpionā turpina „mirdināt” visu veco, savu laiku pārdzīvojušo.
Planētu cikla ieejošais sekstils tiek uzskatīts par „iepazīšanās aspektu”. Mēs „iepazīstamies” ar to jauno, kurš ir iesēts uz 0 grādiem un tapis „saožams” uz 30. Uz 60 grādiem mēs pirmo reizi „ieraugām” jauno realitāti. Te viņa ir mūsu priekšā, lai gan mūsos vēl valda vecās reakcijas un vecie domāšanas standarti un vērtēšanas kritēriji. Vēl mēs esam vecajā „drošībā”, un jauno realitāti aplūkojam kā tūristi.

1989. gadu viena mūsu sabiedrības daļa pavada joprojām eiforiski dziedot un dancojot Atmodas ritmos (ir jau parādījusies un latviešu elites vidē akceptēta ideja par pilnīgu Latvijas neatkarību no PSRS), kamēr citi jau rauš naudu pirmajos kooperatīvos un privātfirmās. Arī apsviedīgākie partijnieki sapratuši, ka pastāv iespējas laist apritē partijas naudas kasi un „vārīties”. Parādās tādi jēdzieni kā „rekets” un „jumts”. Šai jaunajai, puskriminālajai un ārkārtīgi nežēlīgajai pasaulei nav ne mazāko šaubu „o čom reč”. 1988. gadā par kooperatīva Parex īpašniekiem kļūst Valērijs Kargins, Viktors Krasovickis un Ņina Kondratjeva. 1990. gadā viņi - pirmie Padomju Savienībā - atklāj privāto naudas glabātuvi un 1991. gadā – arī pirmie nu jau bijušās Padomju Saienības teritorijā – saņem licenci valūtas maiņas darījumiem.

1989. gada 9. novembrī krīt Berlīnes mūris un šis tiek uzskatīts par Aukstā kara beigu datumu. Zīmīgi, ka liela daļa no austrumvāciešiem, kas tajā dienā devās uz Rietumberlīni, vienkārši „gribēja tikai paskatīties”. Viņi nebūt negribēja zaudēt sociālisma ērtības – garantētās darbavietas, bezmaksas medicīnu un izglītību un zemos komunālos maksājumus.

90 grādi jeb kvadrāts
Pirmo reizi: Saturns 25 grādi Ūdensvīrā, Plutons 25 grādi Skorpionā, 1993. Gada 20. marts. Otro reizi: Saturns 23 grādi Ūdensvīrā, Plutons 23 grādi Skorpionā, 1993. Gada 9. Oktobris. Trešo reizi: Saturns 27 grādi Ūdensvīrā, Plutons 27 grādi Skorpionā, 1994. Gada 2. Janvāris.

(„Nav nekā nepatīkamāka par brīvību”)

Kvadrāts tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem konfliktu aspektiem. Šeit ir runa par jaunā cikla ieejošo kvadrātu jeb pirmo 90 grādu aspektu. Reāli notiek ieiešana jaunajā teritorijā. Un tas parasti ir ļoti sāpīgi. Ieiešana kvalitatīvi jaunā situācijā vienmēr ir saistīta ar sadursmi un krīzi. Mēs vairs nevaram balstīties uz vecajām struktūrām, jo tās vienkārši sagrūst, reizēm gluži burtiskā nozīmē. Saturna/Plutona kvadrāts kā tāds ir viens no grūtākajiem aspektiem, jo ļoti tieši grauj visu, uz kā līdz tam esam balstījuši savu dzīvi. Šā aspekta iedarbībā valsts un likuma pārstāvji var rīkoties arī visai brutāli un amorāli – notiek cīņa par varas pārdali.

Saturns Ūdensvīrā pārbauda jaunās sabiedrību veidojošās idejas – nu top skaidrs, ka nekāda dziedāšana un dancošana vairs nebūs, bet gan grūta un ilga cīņa par izdzīvošanu pavisam jaunos apstākļos.
Ko mēs atceramies no 93. gada? Latvija nu ir neatkarīga valsts. Un skaidrs, ka sociālisma vairs nebūs – ne Latvijā, ne arī jaunajā Krievijā. Parādās tādi jēdzieni kā „privatizācija” un „nacionalizācija”. 1993. gadā, pēc mežonīgās hiperinflācijas , kas noēda visus padomju laika ietaupījumus , tiek ieviesta nacionālā valūta – lats. Daudzas padomju laika rūpnīcas tiek slēgtas – daļa nespēj izturēt ekonomisko konkurenci ar lētajiem rietumzemju produktiem, kas nu sāk ieplūst plašā straumē par dempinga cenām, citas tiek izlaupītas jeb „privatizētas”. Par ierastu lietu kļūst bezdarbs. Zūd pēdējās Atmodas eiforijas paliekas, un daudzi no mums ir skarbās realitātes priekšā – ir jāiemācās izdzīvot pa jaunam – un gluži burtiskā nozīmē. Nekas no vecajām iemaņām vairs nav derīgs šajā jaunajā, briesmīgajā pasaulē. Savukārt tie, kas jau astoņdesmito gadu beigās sapratuši „o čom reč”, nu pērk pirmos mobilos telefonus un vizinās no Vācijas atdzītos mersedesos.

Arī pasaule mainās. Dzelzs priekškara sagrūšana ir izraisījusi neskaitāmus konfliktus. Čehoslovākija sadalās divās atsevišķās valstīs – Čehijā un Slovākijā. Turpinās 1991. gadā sācies karš bijušās Dienvidslāvijas teritorijās.

Turpinājums sekos!