Aicina palīdzēt smagi slimajam Andrejam Greidānam

Tas ir līdzīgi, kā cilvēku, kurš stāv bezdibeņa malā, uzmanīgi paņemt pie rokas, aizvest nost no kraujas un parādīt drošu taku, kas ved prom no klints. Septembrī ar draugu un radu atbalstu Andrejs varēja apmaksāt pirmo terapijas kursu. Lai turpinātu ārstēšanos un dotos uz klīniku saņemt nākamo kursu, nepieciešama palīdzība. Visi dokumenti jau ir sakārtoti, ārsti gaida Andreju Minskā.

Labdarības fondā BeOpen pēc palīdzības vērsās Andreja sieva Jūlija. Viņa, paņēmusi bezalgas atvaļinājumu, rūpējās par Andreju, lai gan tobrīd nemaz nebija Andreja sieva. Par abu mīlestību jāstāsta atsevišķi. Jūlija ir tā, kas kārto visas formalitātes: dokumentus, nosūtījumus, rezerves variantus, tulkojumus no latviešu valodas…
Mūsu sarunas laikā Jūlijas telefons nemitīgi zvana: mamma, draugi, radinieki. Visi uztraucas un pārdzīvo — ko teica ārsts, kādi ir izmeklēšanas rezultāti. Neviens nespēj aptvert, ka mūsu ārsti Andreju ir norakstījuši. Viņam ir tikai 43 gadi. Viņš ir spēcīgs, vīrišķīgs un ļoti vēlas dzīvot. Turklāt beidzot viņa dzīvē parādījusies mīlestība.
Mīlestība uz nelaimes fona

Jūlija ar Andreju ir pazīstami jau kopš bērnības — abu ģimenes nāk no Latgales un viņu tēvi mācījās vienā klasē. Andreja ģimene pārcēlās uz Rīgu, taču brīvdienās allaž brauca uz Latgali pie radiem. Jūlija bija viņa pirmā mīlestība. Pēc tam Andrejs aizgāja dienēt armijā un liktenis viņus izšķīra uz teju 25 gadiem. Katram bija sava dzīve, ģimenes, bērni. Taču sagadījās tā, ka abi gandrīz vienlaikus izšķīrās. Kopīgie draugi izstāstīja Andrejam, ka Jūlija dzīvo Rīgā un šobrīd ir viena, un iedeva Andrejam Jūlijas tālruņa numuru. Viņš piezvanīja, sarunāja satikties ar Jūliju un papļāpāt pie kafijas tases. Abi satikās un vairs nešķīrās.

13. septembrī apritēja 2 gadi, kopš Jūlija un Andrejs ir kopā. Viņi bija tikko atgriezušies no Minskas, no pirmās ķīmijterapijas kursa. “Ja varētu, es aizrāpotu pēc ziediem, taču nespēju,” skumji pajokojis Andrejs. “Labāk es pati aiziešu pēc ziediem, iedošu tev, un tu man pēc tam tos uzdāvināsi,” neapmulsdama atbildējusi Jūlija. Savukārt divas nedēļas iepriekš viņi sarakstījušies dzimtsarakstu nodaļā — tieši pirms brauciena uz klīniku. Vispār abi bija plānojuši apprecēties jau pērn, sarīkojot skaistus svētkus ar draugiem un tuviniekiem, taču tad nāca pandēmija, karantīna un pēc tam Andrejs saslima.

Neilgi pirms tam Andrejs, kurš visu dzīvi bija nostrādājis policijā, veselības stāvokļa dēļ devās izdienas pensijā (jaunībā viņš spēlēja hokeju, un veco traumu dēļ parādījās problēmas ar muguru). Neraugoties uz negulētajām naktīm, dežūrām, uztraukumiem un bīstamām situācijām, viņš ļoti ilgojās pēc darba… Taču tad viņa dzīvē ienāca Jūlija, piešķirdama tai jaunu jēgu.

Nelaime notika pagājušajā vasarā, taču slimību ilgi nevarēja diagnosticēt. Kad Andrejam sāka sāpēt kakls, viņš nosprieda, ka ir vienkārši saaukstējies no kondicioniera. Padzēra tēju ar medu, Jūlija nopirka kaklā smidzināmu līdzekli. Bet pēc kāda laika uz kakla parādījās bumbulis. Ārsts domāja, ka tas ir parotīts (“cūciņas”), drošības labad nosūtīdams viņu uz sonogrāfiju. Izmeklējumā noskaidrojās, ka tās nav cūciņas, tomēr aizvien nevarēja noteikt problēmas cēloni. Tikai pēc atkārtotas USG ārsts pa “zaļo koridoru” nosūtīja Andreju uz onkoloģijas centru “Gaiļezers”, kur viņam noteica diagnozi — mandeļu karcinoma. Ārsti neuzņēmās operēt audzēju un izrakstīja Andrejam ķīmijterapiju un apstarošanu. No aprīļa līdz jūnijam Andrejs ārstējās, vasaras sākumā audzējs pazuda un sāpes pārgāja. Taču jūlijā Andrejam atkal parādījās sūdzības par kakla sāpēm. Šoreiz konsīlijs vairs nepiedāvāja nekādu ārstēšanos — tikai paliatīvo aprūpi ar atsāpinošiem medikamentiem ģimenes ārsta uzraudzībā.
Iespēja izārstēties

Jūlija atteicās pieņemt šādu spriedumu un nolēma meklēt citus variantus, sazinājās ar klīnikām Vācijā un Izraēlā, taču bija šokēta par ārstēšanas izmaksām — no 50 000 eiro. Paziņas ieteica iesniegt pieteikumu Baltkrievijā, N. N. Aleksandrova vārdā nosauktajā Republikas Onkoloģijas un medicīnas radioloģijas zinātniski praktiskajā centrā. Baltkrievu ārsti izpētīja Andreja medicīnisko dokumentāciju un apstiprināja, ka gadījums nav bezcerīgs. Andrejam piedāvāja individuālu ārstēšanas plānu, kas viņa gadījumā var būt efektīvs. Ar draugu palīdzību izdevās steigušus savākt naudu pirmā ārstēšanas kursa apmaksai, un septembra sākumā Andrejs ar Jūliju devās uz Minsku.
Aleksandrova klīniku veido plašs zinātniski ārstnieciskais komplekss: 4 zinātnes nodaļas, 10 zinātniskās laboratorijas, 20 stacionāra un 11 diagnostikas nodaļas. Centra bāzē strādā Medicīnas akadēmijas Onkoloģijas katedra. Kopā klīnikā strādā 2034 darbinieki, 444 ārsti, 24 doktori un 74 medicīnas un bioloģijas zinātņu doktora kandidāti, 11 profesori. Andreja ārstēšanas kursa laikā Jūlija iepazinās ar citiem pacientiem. Īpaši iedvesmojošs ir kāda 70 gadus veca vīrieša stāsts — viņš iestājās klīnikā ar vēzi IV stadijā, taču ārstiem izdevies to samazināt līdz I stadijai. Andreja gadījumā speciālisti neizslēdz iespēju pēc vairākiem terapijas kursiem veikt operāciju. Viņu ieskatā audzējs ir operējams un operācija bija jāveic nekavējoties (protokols Baltkrievijā atšķiras no protokola Latvijā).
Andrejs ar slimību sadzīvo ļoti vīrišķīgi, nezaudē spēku un tic nākotnei. Arī Jūlija saprot, ka nedrīkst padoties. Andrejam ir reālas iespējas atgriezties dzīvē, un viņam ir jāpalīdz šīs iespējas izmantot. Tāpēc Jūlija nolēma vērsties labdarības fondā BeOpen, lai ar atsaucīgu cilvēku palīdzību savāktu ārstēšanai nepieciešamos līdzekļus.
Jau šonedēļ Andrejam jādodas uz Minsku, lai turpinātu ārstēšanu. Plānotie trīs nākamie ārstēšanas kursi izmaksās 5400 eiro. Andrejam nepieciešama palīdzība.

Tālrunis atbalstam — 90006384. Viena zvana maksa — 1,42 eiro.

Labdarības fonds BeOpen projekta “Zaļā lampa” ietvaros atvēris atbalsta kontu. No ziedotās naudas netiek ieturēta nekāda komisijas maksa.

Labdarības fonds BeOpen
Reģ. Nr. 50008218201
Konta nr. LV59CBBR1123215500010
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Ziedojuma mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Andrejam Greidānam.