Vasaru nevainojiet – noslīkst, jo nezina un nemāk peldēt
Piecās brīvdienās noslīkuši 11 cilvēki, šogad no ūdenstilpnēm izcelti jau 55 mirušie. Pēdējo piecu gadu laikā šīs ir traģiskākās Jāņu brīvdienas.
“Kādam jābūt skaitlim, lai valsts sāktu darīt?” jautā biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze. “Lielākoties noslīkst jauni cilvēki spēka gados, jo nepietiek zināšanu, vienkārši nemāk peldēt. Valsts tērē miljonus sabiedrības informēšanai par drošību uz ceļiem, COVID-19 prevencijai, un tas vainagojas ar rezultātu. Taču sabiedrības izglītošanai par drošību uz ūdens nav ne kopējas programmas, ne vadlīniju, nav atbildīgās institūcijas.”
Peldētprasme un zināšanas par drošību pie ūdens ir prasmes, kas glābj dzīvību. Latvijā puse iedzīvotāju dzīvo ūdens tuvumā, tāpēc ir būtiski mācēt peldēt un būt zinošiem par drošu atrašanos ūdenstilpju tuvumā. Līdzīgi kā piesprādzēties, uzvilkt ķiveri vai mežā uzmanīgi rīkoties ar uguni, atbildīga rīcība ūdens tuvumā ir nozīmīgs faktors, lai samazinātu noslīkušo cilvēku skaitu Latvijā.
Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs: “Šī nav vienu svētku vai vienas vasaras problēma, kas pazudīs vai atrisināsies pati no sevis. Neskatoties uz LPF un mūsu domubiedru aktīvu pilsonisko līdzdalību un konkrētu risinājumu pārrunāšanu Saeimas komisijās, ne parlaments, ne valdība faktiski nav īstenojušas vērā ņemamas aktivitātes, kas ļautu cerēt uz situācijas uzlabošanos. Ja valsts neīstenos konkrētus preventīvos pasākumus, mēs par šādu traģisku statistiku runāsim gadu no gada.”
Pērn visa gada laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ūdenstilpnēs atradis 96 bojā gājušos. Šogad prognoze nepiepriecina, jo saskaņā ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra datiem patiesais noslīkušo cilvēku skaits ir vēl lielāks, jo ne visos gadījumos tiek iesaistīti mediķi vai glābēji.
64% Latvijas iedzīvotāju saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumu* peldēt neprot, vien 6% peld teicami. Tātad lielākā daļa sabiedrības nespēs izkļūt no dzīvībai bīstamas situācijas saviem spēkiem. Pētījuma rezultāti liecina arī par nepietiekamām zināšanām par drošību uz ūdens un atpūšoties pie ūdenstilpnēm, taču katrs ceturtais (24%) Latvijas iedzīvotājs ir nonācis dzīvībai potenciāli bīstamā situācijā uz ūdens.
Diemžēl sabiedrības viedokli veido arī maldīga informācija masu medijos, kā piemēram, lai droši sēstos pie stūres, pēc ballītes iesaka atžirgt peldoties. Alkohola reklāmās redzam bezatbildīgi pārgalvīgu rīcību, piemēram, apmetot salto ielēkt dīķī un aplausiem skanot balvā saņemt alu. Alkoholiskos dzērienus var pasūtīt internetā un tos piegādās tieši uz pludmali. Nereti alkohols tiek reklamēts, baudot atpūtu uz jahtas. “Šādas klajas aplamības nenotiktu, ja visi jau skolā apgūtu ūdens kompetenci, peldsezonai sākoties tiktu veiktas sabiedrības informēšanas kampaņas. Tad arī reklāmu veidotājiem neienāktu prātā veidot stereotipus, ka lietot alkoholu pie ūdens ir atpūtas sastāvdaļa,” saka Z. Gemze.
Uzziņai.
Saskaņā ar VUGD datiem 23. un 24. jūnijā šogad izcelti seši noslīkušie, pērn četri, 2018. gadā – trīs, tāpat arī 2017. gadā. Savukārt 2015. gada statistikā nav neviena bojāgājušā.
