Gadu mijas pantiņi un dzejolīši bērniem

Zaķēns mežā ezi sauc,
Kur gan palicis mans draugs.
Sniegi snieg un puteņo,
Kā lai tagad atrod to.
Vāverīte kokā smej,
Velti draugu meklēt ej,
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs.
.........................................................................................................................................................................................
Vai tu zini eglīte
Cik tu šodien skaista
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās

Vai tu zini eglīte
Cik mums līksmas sirdis
Tev mēs dziedam dziesmiņas
Tu jau viņas dzirdi

Vai tu zini eglīte
Kāpēc mēs tā smaidām
Pašu sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām
.........................................................................................................................................................................................
Ko mēs bērni darīsim
Ziemassvētku vakarā?
Pīrāgam- nabagam
Abi gali apdeguši.
.........................................................................................................................................................................................
Katrā brīnumsvecītē
Maziņš brīnumiņš.
Ne čiku, ne grabu -
Sēž iekšā viņš.

Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.

Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpiparus kaisīdams.
.........................................................................................................................................................................................
Ziemassvētkos viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.
.........................................................................................................................................................................................
Sala tētim darba daudz,
Meža zvērus talkā sauc -
Drīz vien Jaunais gads būs klāt,
Jāsāk balvas darināt.

Lācis cērts un zarus šķin,
Žubes šuj un dzijas trin,
Zaķis krāso, dzenis kaļ,
Vāverīte riekstus maļ.

Veikli darbs uz priekšu rit,
Jautri dzeņa āmurs sit.
Sala tētim priecīgs prāts -
Jaunais gads lai sveicināts!
.........................................................................................................................................................................................
Jauna balta cepurīte galvā puisēnam,
Tagad silti, tagad labi- nesalst ausis tam.
Sētas stabs to jautri vēro- brīnumi nu gan!
Tāda pati cepurīte galvā arī man!
.........................................................................................................................................................................................
Visi lāči miegā, visi ezī sniegā,
Visas peles alās, klusums malu malās.

Zivis guļ zem ledus, bites- tur, kur medus,
Brūnaliņas kūtīs, leduspuķes- rūtīs.

Tikai savā kaktā- gailis augstu laktā,
Dzied viņš balsī skaļā; logi, durvis vaļā.

Lausks iet gar paksi- gailis tiešām traks ir!
Pamodinās ļaudis, kumeliņus raudus.

Tad ar basām kājām prom uz Rūķu mājām
Iet viņš soli vingru prom pa ledu stingru.
.........................................................................................................................................................................................
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām,
Skrienat, bērni, skatīties
Basajām kājiņām.
.........................................................................................................................................................................................
Reiz mežā dzima eglīte un mežā auga tā,
Tik slaida, skaista, zaļoksna bij' ziemā, vasarā.

Dzied dziesmu viņai putenis un miegā ieaijā,
Sals sniega segā satinis, lai nenosaltu tā.

Zem eglītes mazs zaķītis, kaut bailīgs, draiskuļo,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks tai garām aizcilpo.

Klau, sniegs kā dzied zem ragavām pa meža biezokņiem,
Tur zirdziņš kājām pinkainām skrien sīkiem riksīšiem.

Velk ragaviņas bērītis, sēž iekšā vectētiņš,
Mums eglīti ir nocirtis līdz pašai saknei viņš.

Tu uzposta un greznota pie mums nu esi te,
Cik daudz, daudz prieka mazajiem tu nesi, eglīte.
.........................................................................................................................................................................................
Kas tur nāk pār laukiem pāri,
Kam tāds kažoks balts un plats?
Tur ar svētku egli košu
Nāk pār plecu Jaunais gads!
...............................................................................................................................................................................................................
Te viņš bija, te viņš zuda,
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.

Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.

Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.

Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.
.........................................................................................................................................................................................
Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķu saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.
.........................................................................................................................................................................................
Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.

Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.

Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.

Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vienu mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.

Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav šeit vāveres!
.........................................................................................................................................................................................
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīts ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns, -
Bet kur bijis, kur ne, gaiši iedegās guns.
.........................................................................................................................................................................................
Pirmā sniegpārsliņa
Nokrīt dejodama,
Otra iekrīt upē
Ciemoties pie sama.

Trešā uzkrīt lācim,
Miegainam un klusam,
Ceturtā uz jumta uzsnieg
Zilam autobusam.

Piektā sniegpārsliņa
Sēž uz egles zara,
Sestā tup uz siltā,
Melnā trotuāra.

Septītā nez kāpēc
Meklē peles alu,
Astotā kā pērle rotā
Manu degungalu.

Devītā un desmitā,
Un tās visas citas,
Lai es varu pikoties,
Krīt un krīt bez mitas.
.........................................................................................................................................................................................
Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš Sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?
.........................................................................................................................................................................................
Mežā skrēju, mežā gāju,
Redzēju, ka bija tā -
Zaķi grauza mēness torti
Vecā gada vakarā.
Sniega pārslām apkaisīja
Un uz celma lika to.
Zaķu zaķi sacilpoja
Spožo torti pagaršot.
Skat, kur atkal mēness ripo
Tur, kur vecais ozolzars.
Torte liela, zaķi mazi,
Tikai robu izgrauzt var.

........................................................................................................................................................................................
Kad dižegles baltajā azotē
maza eglīte snauž –
klusi, tik klusi, klusītiņām
zaķēns burkānu grauž.

Un pazarēs neknosās čiekuri
un nebirst no pazarēm sniegs
aiz bailēm, ka pusnaktī neaizbēg
mazās eglītes miegs.

Un lapsa tad cilpo uz pirkstgaliem
un izsalcis negaudo vilks,
jo cik tad mazai eglītei
tāds miedziņš ir ilgs?

.........................................................................................................................................................................................
Kur lai šovakar es lieku
savu Ziemassvētku prieku?
Vai lai dod to kaķīšam –
prieks lai sēž uz ūsām tam?
Vai lai dod to sunīšam –
prieks lai sēž uz astes tam?
Vai lai eglītei dod viņu –
manu prieka spožumiņu,
lai tas mirdz uz zaļa zara
un lai visiem prieku dara?

.........................................................................................................................................................................................
Mēness balts pa gaisu slīd.
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemassvētku vakars jauks,
Sniegā tīti mežs un lauks.

Miers klāj lejas, pakalnes,
Mīļā ciemā braucu es.
Zvaniņš dzidri, jautri skan,
Un tik saldi, saldi man.