Galda kultūra Senajā Romā. 3 senās receptes
Senāko romiešu ēdiens pirms mūsu ēras bija pavisam vienkāršs. Viņi reti atļāvās ēst gaļu, un vīns tiem bija maz pazīstams. Tomēr tas viss mainījās līdz ar jaunu zemju iekarojumiem. Visās dzīves jomās romieši pielīdzināja savas manieres un tradīcijas ar cilvēkiem un to kultūrām, ar kurām nonāca saskarsmē. Pārtikas iepirkumus īpaši ietekmēja grieķu kultūra, un daudzi pavārmākslas padomi un ēdienu gatavošanas paradumi tika aizgūti no provincēm. Seno romiešu galda kultūra laika gaitā mainījās, galda izpriecas un maltīšu nozīme romiešiem kļuva par ļoti nozīmīgu dzīves sastāvdaļu.
Bagāto privilēģija
Dzīvošana greznās mājās un dārgs ēdiens bija acīmredzams veids kā parādīt savu bagātību citiem. Rīkojot viesības savās mājās, bija jāsaglabā prestižais sociālais stāvoklis – tātad jāpasniedz dārga pārtika un labi pagatavoti ēdieni, piemēram, pāva vai strausa cepetis. Viesības bija izdevušās, ja viesi jautāja pēc viņuprāt baudāmākā ēdiena līdzņemšanai.
Vienlaikus ar ēdienreizēm, romieši ieņēma guļus pozu, zvilnot uz grezniem pusapļa formas dīvāniem ap tādas pašas formas vai vairākiem nelieliem galdiem. Mazāk turīgi romieši ieturējās pie parastiem galdiem vai uz soliem. Šāda ēdienreižu ieturēšana tika pārņemta no austrumu kultūrām. Iesākumā pie galda bija ļauts atrasties tikai vīriešiem. Laikiem mainoties, pie galda varēja gulties arī sievietes. Maltīšu laikā varēja tikt nodrošinātas dziesminieku un dejotāju izklaides.
Neatņemama romiešu sastāvdaļa katrā ēdienreizē bija vīns, kas tika atšķaidīts ar ūdeni, jo tika uzskatīts, ka neatšķaidītu vīnu dzer tikai barbari. Prasme uzvesties pie galda mūdienās krasi atšķiras, jo viss, kas nebija ēdams, piemēram, kauli, olu čaumalas un augļu kauliņi, tika nosviests uz grīdas, ko uzslaucīja vergi. Ēdienreižu laikā romieši valkāja īpašu apģērbu, kas sastāvēja no viegli krītoša auduma, kas parasti bija baltā krāsā.
Galda piederumi
Ēdiens tika ēsts no lieliem, kopējiem šķīvjiem ar pirkstiem, kuri pēc katras ēdienreizes tika noskaloti ūdenī. Pirmajā gadsimtā mūsu ērā romieši izdomāja divus karošu veidus. Viens karotes veids (lat.ligula) bija domāta zupām un mīkstiem ēdieniem. Karotei bija ovāls izliekums ar dekoratīvu kātiņu. Otrs karotes veids (lat.cochleare) bija mazāks ar bļodveidīgu kausiņa izliekumu un smailāku, garāku kātu, lai vieglāk būtu apēst gliemjus un olas.
Mērču pārpilnība
Daudzi ēdieni tika pasniegti ar mērcēm. Šķiet romiešiem tās īpaši patika, jo tas deva pavāram iespēju padarīt ēdienu aizraujošāku, pievilcīgāku un, protams, ar izteiktāku garšu. Viena no iecienītākajām seno romiešu mērcēm bija Garum, kas mūsdienās pazīstama arī pie mums Latvijā. Taču pagatavošanas veids atšķīrās, jo senie romieši to nevārīja. Mērci gatavoja no veselām zivīm vai zivju pārpalikumiem. Tos kopā ar lielu daudzumu sāli atstāja vēsumā vairākas nedēļas līdz tā bija pietiekami sabiezējusi un ieguvusi specifiski spēcīgu smaržu.
Populāras bija arī mērces, kurās izmantots etiķis, pipari, zaļumi, olīveļļa, daudz garšvielu un medus. Interesanti, ka medus dažreiz tika pievienots arī vīnam. Šādu dzērienu sauca par mulsum.
Receptes
Romiešiem bijušas arī savas pavārgrāmatas. Šīs 3 receptes pārtulkotas no senas grāmatas, ko sarakstījis kāds romiešu gardēdis un greznības mīļotājs Marks Gāvijs Apīkijs. (lat.Marcus Gavius Apicius)
Mājās gatavots deserts (lat. Dulcia Domestia)
Sastāvdaļas
200g svaigas vai žāvētas dateles
50g rupji malti pīniju rieksti vai zemesrieksti
nedaudz sāls (pēc garšas)
Medus vai sarkanvīns ar medu
Pagatavošana
No datelēm izņem kauliņus un iepilda tajās samaltos plīniju vai zemesriekstus. Apkaisa dateles ar nedaudz sāli un liek sautēties medū vai medū ar sarkanvīnu. Dateles sautē (apmēram 5-10 minūtes) zemā temperaturā līdz to miza sāk dalīties.
Suflē paveids (lat.Tiropatinam)
Sastāvdaļas
500ml piena
6 olas
45ml medus
nedaudz maltu melno piparu
Pagatavošana
Medu iemaisa pienā, pievieno olas un sakuļ. Cep uz lēnas uz uguns līdz paliek stingrs. Pārkaisa ar pipariem un pasniedz.
Jūras velšu frikasē (lat.Minutal Marinum)
Sastāvdaļas
500g zivs fileja (piemēram, lasis)
250ml baltvīna
500ml liellopa gaļas buljons
3 purava kāti
100ml olīveļļas
Pēc garšas - sālīta zivs mērce (Garum) – to var aizstāt tikai ar sāli, koriandrs, malti pipari, daži selerijas kāti, raudene, nedaudz kartupeļu cietes vai miltu, lai sabiezinātu mērci
Pagatavošana
Sagriež zivi gabaliņos (līdzīgi gulašam). Zivi liek dziļā pannā, pievieno eļļu, sāli, baltvīnu un buljonu. Sakapā puravus un pārkaisa pāri. Vāra uz mērenes liesmas apmēram 30 minūtes. Tad sakapā seleriju un kopā ar raudeni un koriandru pievieno zivs frikasē. Visu vēl nedaudz pavāra, pievieno kartupeļu cieti vai miltus, lai mērce sabiezē un pēc tam pasniedz.
