5 zelta ieteikumi vīna un maltītes saderībai
Latvijā un citviet pasaulē vīns aizvien vairāk iekaro savas pozīcijas kā topa dzēriens, vēl vairāk – gardēži zina, ka maltītei piemērots vīns izcels un paspilgtinās tās garšas, sagādājot patiesu baudījumu garšas kārpiņām.
Ja restorānā ir pieejami someljē jeb vīnziņa pakalpojumi, noteikti iesakām tos izmantot, jo šie pieredzējušie eksperti, salāgojot izvēlēto ēdienu ar atbilstošu vīnu, aizvedīs jūs valdzinošā ceļojumā pa daudzkrāsaino garšu sajūtu pasauli.
Savukārt, gadījumiem, kad vīnzinis nav tuvumā, aicinām ieklausīties “Interbaltija AG” un restorāna “Aqua Luna” someljē ar teju 20 gadu pieredzi savā jomā Romāna Komara ieteikumos, kā izvēlēties maltītei piemērotāko vīnu.
Vietējais vīns ar vietējo ēdienu
Šo principu var attēlot teju uz jebkuru situāciju – ēdiena recepte, kas cēlusies no kāda reģiona, vislabāk saderēs ar turpat ražoto vīnu. Piemēram, Pjemontes reģions Itālijā ir slavens ar trifelēm un izcilām medījumu gaļas maltītēm, ko lieliski papildina šā paša reģiona elegantie un nobriedušie sarkanvīni “Barolo” un “Barbaresco”.
Steikam piemērotais vīns atkarīgs no gaļas izcepšanas pakāpes
Ja vēlaties asiņaini ceptu gaļu, tad jāizvēlas Eiropā ražots pilnmiesīgs sarkanvīns. Piemēram, no Bordo un Toskānas reģiona vai arī pasaulslavenā vīndara Pītera Sisseka veidotais Spānijas reģiona “Ribera del Duero” sarkanvīns PSI no mūsu jaunās vīnu kartes, kuram piemīt bagātīgs tumšo ogu, grilētas gaļas un dūmu aromāts.
Savukārt labi jeb “well-done” gaļas cienītājiem ieteicami Jaunās pasaules vīni, kuri ir augļaināki. Someljē rekomendē izcilu un retu, tiesa gan, restorānā “Aqua Luna” pieejamu, Austrālijas sarkanvīnu “Penfolds St.Henri Shiraz Australia” (2006), tajā jaušas briedums un jaunība, bet aromāts atgādina upeņu, kazeņu un tumšās šokolādes apvienojumu.
Jo vieglāks ēdiens – jo vieglāks vīns
Vīnu pieskaņo ēdiena galvenajai komponentei un mērcei. Jo vieglāks ēdiens – jo vieglāks vīns un pretēji. Piemēram, vieglai zivij kā zandartam, kas pasniegts kopā ar dārzeņiem, aizdarītu ar citronu zaļumu sviestu, piestāvēs delikāts baltvīns - “Gavi” vai “Riesling”.
“Aqua Luna” vīnu kartē nule iekļauts jauns “Riesling” no Kamptal reģiona Austrijā – tas īpaši izceļas ar citrusaugļu, rabarbera mizas un balto ziedu aromātu.
Jūras veltēm - viegls baltvīns ar jūras raksturu
Jūras veltes, piemēram, gliemenes ir produkti ar jūras garšu, tāpēc ieteicams izvēlēties līdzvērtīgi vieglu baltvīnu ar jūras garšu, piemēram, “Chablis” vai “Muscadet”. Tikmēr restorāns “Aqua Luna” aicina nobaudīt vīnā, garšaugos, ķiplokos un sviestā sutinātās “Vongole” gliemenes ar Itālijas reģiona “Marche” baltvīnu, darinātu no “Verdicchio” vīnogām, kurā var sajust jūras zāles aromātu un elegantu minerālu garšu.
Mazliet saldāks nekā deserts
Kombinējot desertu un vīnu ir vēlams ievērot svarīgu noteikumu – desertvīnam ir jābūt nedaudz saldākam par pašu desertu.
“Aqua Luna” piedāvā klasisku saldo ēdienu “Black Forest šokolādes Gateau” (riekstu un šokolādes biskvīts, liķierī izturēti melnie ķirši, melnā šokolāde, svaigi ķirši, zelts) baudīt kopā ar Sicīlijas desertvīnu, ražotu no vītinātām vīnogām. “Pellegrino Passisto di Pantelleria Sicilia” (2012) ir raksturīga svaigu un žāvētu augļu aromāts un labi sabalansēta salda garša.
Noslēgumā vēl daži vīnziņa ieteiktie knifiņi. “Jo asāks ēdiens, jo vīnam vajadzētu būt ar zemāku alkohola saturu. Tikmēr treknākai maltītei ieteicams pieskaņot vīnu ar augstāku skābuma līmeni,” piebilda Komars.
Someljē pauda, ka piemeklēt vīnu, kas papildinās un izcels ēdiena nianses ir māksla, ko var apgūt gan eksperimentējot, gan arī izzinot vīna darīšanas vēsturi, dažādus pasaules vīna darīšanas reģionus un to tradīcijas.
