Dienesta romāni. Trīs stāsti no dzīves

Maija, 35 gadus jauna sieviete, precējusies, strādā par mārketinga vadītāju lielā uzņēmumā

- Maija, cik dienesta romānu tev ir bijis?

(Maija aizdomājās, pacēla skatienu pret griestiem un sāka skaitīt, noliecot pirkstus)

Ja neskaita nevainīgu flirtu, tad četri.

- Pastāsti par savu pirmo dienesta romānu.

Tas notika pirms dažiem gadiem komandējuma laikā. Sēžot blakus savam kolēģim autobusā, es pēkšņi sajutu, ka vēlos ar viņu kopīgu seksu. Šķiet, arī viņš domāja tāpat, jo nākamajā dienā mēs pārgulējām.

- Vai jūsu attiecības turpinājās ilgāku laiku?

Apmēram mēnesi. Vēlme būt kopā pazuda tikpat pēkšņi, kā bija uzradusies.

- Un kā ar nākošos dienesta romānu?

Tas notika burtiski pēc pāris mēnešiem un atkal komandējuma laikā. Attiecības attīstījās pēc tāda paša scenārija.

- Vai tev ir bijuši arī ilgstoši dienesta romāni?

Jā. divreiz. Par pirmo man īsti negribas runāt, jo tā bija kaisle bez pretmīlas, pateicoties kurai man kļuva skaidrs- es gribu attiecības tikai ar tādiem vīriešiem, kuriem patīku.
Otrais romāns ilgst jau pusgadu un cilvēks, ar kuru tiekos, mani ļoti mīl.

- Maija, es zinu, ka tev ir ģimene...

Jā, man ir vīrs un pusaudze meita.

- Kā ģimenes attiecības var apvienot ar dienesta romāniem?

Nu, pirmkārt, es zinu, ka nekad nepametīšu savu vīru, tā kā ļoti mīlu viņu. Bet otrkārt, reizēm man šķiet, ka iemīlēšanās stāvoklis, kurš man tik ļoti nepieciešams, ģimenes attiecībām nāk tikai par labu.

- Vai tavs vīrs zina par taviem dienesta romāniem?

Nē, pat nenojauš. Un domāju, ka šīs atklāsmes viņam neko labu nedotu.

- Kāpēc tu meklē attiecības ārpus ģimenes? Varbūt jums ar vīru ir kādas problēmas?

Tā domā daudzi, taču mums patiešām viss ir kārtībā seksa jomā. Dažreiz man šķiet, ka esmu poligāma no dabas. Iemīlēšanās sajūta man nepieciešama, lai es justos skaista, gribēta un vienmēr tonusā.

- Bet vai tāpēc obligāti nepieciešamas intīmas attiecības ar darba kolēģiem?

Protams, nē. Taču bez darba un mājām man vairāk nekam citam nepietiek laika, tāpēc darba vieta ir vienīgā vieta, kur es varu iepazīties ar kādu vīrieti.

- Vai tev nav bail tikt pieķertai?

Tā tiešām ir problēma. Taču mēs cenšamies netrāpīties kolēģiem acīs.

- Bet kur tad jūs tiekaties, lai pabūtu kopā?

Pārsvarā birojā. Dažreiz tās ir pārrunu telpas, citreiz tualete vai konferenču zāle.. patiesībā jebkura telpa, kura ir slēdzama.

- Maija, tie vīrieši, ar kuriem tu tiecies, ir vientuļi vai precēti?

Divi no viņiem bija precējušies, citi divi- nē.

- Pēdējais jautājums: kā tu domā, ja tu šos vīriešus būtu satikusi kaut kur citur, nevis savā darbavietā, vai pievērstu viņiem uzmanību?

Ja godīgi, tad diez vai. Viņi patiesībā nav manis cienīgi, taču es ar viņiem kontaktējos tāpēc, ka tā bija vienkāršāk.

Armīns, 29 gadus jauns, neprecējies reklāmas menedžeris

- Armīn, cik man zināms, tev ir bijuši vairāki dienesta romāni

Tā ir. kopā man ir bijuši trīs dienesta romāni.

- Kāpēc tieši darbā? Kāpēc, piemēram, ne nakts klubos?

Klubos, manuprāt, var sastapt meitenes vienai naktij, bet man tādas attiecības nav interesantas. Savukārt darbā var novērot, kā sieviete uzvedas dažādās situācijās un tas nozīmē, ka iespēja manā dzīvē ienākt nepatīkamam cilvēkam, samazinās gandrīz līdz nullei.

- Varbūt tu vienkārši neesi pārliecināts par sevi? jo, lai pieietu klāt pie kādas meitenes klubā un iepazītos, ir vajadzīga drosme, bet darbavietā ir laiks, lai pārliecinātos, ka sieviete tevi atraidīs?

Var jau būt. Es cenšos veidot savu dzīvi tā, lai man būtu komfortabli.

- Vai tiešām strādāt kopā ar "bijušajām" ir komfortabli?

Nav nekādu problēmu. Pagaidām man nav bijis skandalozu attiecību pārtraukšanu. Kad viss beidzies, paliekam draugi.

- Kur tad jūs nodarbojaties ar seksu?

Visbiežāk pie manis mājās. Man nepatīk spaidīšanās mašīnās vai tualetēs.

- Saki, vai tu varētu apprecēt meiteni no savas darbavietas?

Protams. Viss, kas nepieciešams- tā ir mīlestība.

Brigita, 27 gadus jauna, grāmatvede, nav precējusies

- Brigita, es dzirdēju, ka tev ir diezgan principiāli uzskati- ja mīlas romāns, tad tikai darbā un tikai ar priekšnieku. Kāpēc?

Viss ir vienkārši: es gribu apprecēties. Materiālā labklājība man ir ļoti svarīga un slēpt to, vismaz no sevis, neredzu iemeslu. Bet sameklēt nodrošinātu vīrieti ir daudz vieglāk darbā- tur ir daudz maz skaidrs, cik kurš nopelna. Bet uz priekšnieku galu skatos tāpēc, ka romāns ar kolēģi, kurš amatā ir zemāks par mani, šķiet kaut kā pazemojoši.

- Cik daudz romānu ar priekšniekiem tev ir bijis?

Divi

- Spriežot pēc tā, ka tu joprojām esi neprecēta, abi romāni bijuši neveiksmīgi. Kāpēc?

Kāpēc cilvēkiem nekas nesanāk? Es nezinu. Droši vien neesmu pagaidām atradusi savu īsto.

- Īstais meklējams tikai starp priekšniekiem?

Protams. Kāpēc man būtu jāatkāpjas no saviem principiem un, dzemdējot bērnu, jādzīvo trūkumā? Es vēlos būt labi nodrošināta, lai varētu atļauties visu, ko vēlos.

- Vai vīrieši, ar kuriem tu tikies, bija precēti?

Nē. Kaut gan pirmajam bija pastāvīga draudzene. starp citu viņš mani pameta tāpēc, ka tā vēlējās viņa vecāki. biju pārāk nabadzīga priekš viņiem. biznesa attīstībai bija vajadzīga bagāta sieva.

- Izrādījās, ka arī viņš dzīvo pēc tev līdzīgiem principiem, kad materiālā puse ir svarīgākā?

Jā, kaut kā tamlīdzīgi.

- Saki, vai tu kādreiz varētu izmainnīt savus uzskatus?

Tuvākajā laikā noteikti nē, bet kas to lai zina, kā būs vēlāk.

Tā lūk. Trīs dažādi cilvēki, trīs dažādi uzskati un dažādi dienesta romāni. Ja pajautātu man, ko domāju par dienesta romāniem, pirmajā brīdī gribētos atbildēt- nekādā gadījumā. Tomēr mēs taču zinām un esam mācīti, ka nekad neaki- nekad. Jo ko var zināt? It sevišķi, ja abas puses ir neprecētas. Iespējams, ka liktenis viņiem lēmis satikties tieši darba vietā.

Nu ko, cik cilvēku, tik viedokļu...