Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Kas ir izdegšanas sindroms un kā ar to cīnīties

Sākumā uguns un liesmas, pēc tam izdegšana - tie, kas profesionālajā dzīvē par daudz ''piedod gāzi'', ir pakļauti riskam sabrukt, proti, saslimt ar izdegšanas (burn-out) sindromu. Nav taisnība, ka slimība skar tikai vadītājus -izdegšanas riskam pakļautas arī medmāsas, ārsti, skolotāji, profesionāli sportisti un daudzu citu profesiju pārstāvji.

Vai ir klasiski kandidāti izdegšanai?

Apdraudēti ir augsti motivēti un darbu mīloši cilvēki. Viņi uzņemas par daudz un izvirza sev un savai videi nereāli augstas prasības. Ja citi nedarbojas ar atdevi vai nevar panākt vēlamo rezultātu, darbaholiķim lēnām sāk zust spēki.
Sievietes ir īpaši uzņēmīgas pret izdegšanas sindromu, jo bieži grib būt perfektas visur - attiecībās, mājās, darbā un bērnu audzināšanā. Apdraudēti ir arī cilvēki, kuri pārāk stipri jūt līdzi citiem un sevi identificē ar citu pārdzīvojumiem. Pie šīs grupas, pirmkārt, pieskaitāmi cilvēki, kas strādā aprūpes jomā, kā, piemēram, neatliekamās palīdzības darbinieki, aprūpētāji, medmāsas, sociālie darbinieki, ārsti. Riskam pakļauti ir arī skolotāji, bērnu dārzu audzinātāji, vadītāji, advokāti, policisti un cietumu personāls.

Haoss darbā.

Var uzskaitīt daudz stresa faktoru, kuri patērē enerģiju - tas ir troksnis, laika trūkums, vadības netaisnīga izturēšanās, neatbalstoši kolēģi vai papīru kalni uz rakstāmgalda.
Tiek uzskatīts, ka izdegšanu galvenokārt izraisa pārslodze darbā, pārmērīgas prasības, nepietiekoša atzinība, kolektīva sajūtas trūkums.

Brīdinošie signāli.

Regulāra pārpūle izjauc garīgi fizisko līdzsvaru. Simptomi, kas norāda uz izdegšanu, parādās salīdzinoši agri, kaut gan tie vēl neliecina par saslimšanu. Parasti uz saslimšanu norāda simptomu kopums, nevis kāds viens simptoms: grūti koncentrēties, palēnināta domāšana, trauksme.
Atvaļinājums vai sanatorija nepalīdz vai dod tikai īslaicīgu uzlabojumu. Cilvēks jūtas bezpalīdzīgs, bieži nespēj savaldīt savu agresiju. Izsaka ciniskas vai sarkastiskas piezīmes, aizvaino kolēģus un klientus. Dažkārt cilvēki samierinās un nevar pat iedomāties, ka kaut ko vēl darbā iespējams mainīt.
Parādās arī organisma reakcija: biežas saaukstēšanās, reiboņi, galvassāpes, ēstgribas trūkums, miega traucējumi vai nakts murgi. Samazinās vēlme pēc seksa, parādās erekcijas problēmas. Izdegšana var novest arī pie kuņģa čūlas un miokarda infarkta. Daudzi slīcina stresu, bezizejas sajūtu, trauksmi un pārslodzi alkoholā. Viņi izvairās no draugiem un radiem, jo negrib tikt izjautāti par slikto garastāvokli, vienaldzību un pesimismu. Darba kavējumi kļūst arvien biežāki, samazinās spēja iesaistīties un uzņemties atbildību.

Cēloņi.

Diagnosticēt izdegšanas sindromu nav nemaz tik vienkārši, jo tādi simptomi, kā nogurums un nespēks, pieder daudzām slimībām. Svarīgi ir veikt plašus diagnostikas izmeklējumus, lai izslēgtu citus šo simptomu cēloņus, piemēram, vielmaiņas, hormonālos un miega traucējumus, kā arī hroniskus iekaisumus. Īpaši grūti atšķirt ir izdegšanas sindromu no depresijas, pilnīgi izsīcis cilvēks vienlaicīgi jūtas nespēcīgs un zaudējis jebkuru cerību. Depresiju iemesls parasti nav pārslodze, bet gan dvēseles konflikti.

Jāmeklē palīdzība.

Vienam cīnīties pret izdegšanu ir grūti. Lai to uzveiktu, ir jāsaņem drosme vienreiz dzīvē pieņemt palīdzību, varbūt no kādas uzticības personas. Kopā vieglāk izstrādāt pārvarēšanas stratēģiju, kas samazina stresu un sāk mazināt arī izdegšanu. Ieteikt var pavisam vienkāršas lietas:

- Guliet pietiekami, ēdiet veselīgu uzturu un atrodiet laiku ķermeņa kopšanai.
- Izbrīvējiet laiku fiziskām nodarbībām.
- Iekārtojiet vairākas reizes dienā nelielus pārtraukumus.
- Paņemiet atvaļinājumu, bet izvairieties no brīvā laika stresa.
- Mācieties pateikt „nē” bez vainas sajūtas.
- Nedariet visu pats, uzticiet darbus arī citiem.
- Mēģiniet vairāk pats sevi novērtēt un neceriet tikai uz citu atzīšanu.
- Pamēģiniet atslābināšanās tehnikas un pielietojiet tās ikdienā,
piemēram, jogu vai meditāciju.
- Novelciet stingru robežu starp darbu un privāto dzīvi. Pasvītrojiet simboliski
darba dienas beigas, piemēram, nomainot darba drēbes nevis mājās, bet
darbavietā.

Der zināt - ja brīdinājuma signāli nav ņemti vērā, un slimība ir progresējusi, steidzīgi jāmeklē palīdzība pie ģimenes ārsta vai psihoterapeita. Jo agrāk tas tiek izdarīts, jo vairāk ir iespēju palīdzēt.

     [+] [-]

, 2010-09-23 12:03, pirms 15 gadiem
Tas džeks izskatās pavisam izdedzis.

     [+] [-]

, 2010-09-23 12:57, pirms 15 gadiem
Izlasīju un sapratu, ka ar mani tas šobrīd notiek. Nespēju atiet no darbiem arī mājās. Kā lai iemācās nedarīt paŗi sev?

     [+] [-]

, 2010-09-23 16:58, pirms 15 gadiem
Jā - bilde pastiprina rakstītā efektu

     [+] [-]

, 2010-11-02 16:42, pirms 14 gadiem
Mani vienmēr moka vainas apziņa gribās lai visiem ģimenes locekļiem būtu labi. Ceļos 6 uztaisu brokastis vīram, meiteai 23g. Pašai darbs sākās 10. Gulēt eju ap 12, kamēr visiem izmazgāju veļas, pati jau esmu vainīga, bet nevaru sevi pārtaisīt. Esmu miega badā, maz brīvdinu darbā, jūtos uz brukšanas robežas, nezinu vai tā ir depresija, bet reizēm negribas dzīvot, bet arī nevaru pateikt, nē, liekas visi būs apvainojušies un galvenais jau pieraduši, ka mamma visu izdarīs. un pārmetumi arī jādzird bieži, esot neomā, runājot par finanšu trūkumu , pagurumu. Liekās , ka reizēm krītu visiem uz nerviem, vīram īpašsi, Laikam jau vaimanāju, pašai neapjaušot. Gribētos kādu savu prieciņu, deju kursus piemēram, bet ar naudiņām ir kā ir un vīrs par to mani izsmej, kur veca 48g. vēl dejos.Nezinu vai tā ir depresija, pesimisms, bet jūtos slikti....

     [+] [-]

, 2011-12-09 21:23, pirms 13 gadiem
Izdegu vairāku gadu garumā. Sākumā mans darbs mani interesēja, sagādāja gandarījumu, es "gara acīm" saskatīju tā jēgu. Gribēju salabot visu, kas "strādāja" slikti vai ne pārāk labi... Brīžiem uzmācās aizdomas, ka cīnos ar vējdzirnavān, bet nevarēju apstāties. Kaut kur kvēloja cerība, ka ... Vēlāk iestājās apātija, hronisks nogurums, kas mijās ar cinisma , sarkasma un pat dusmu uzplūdiem. Viss beidzās ar smagu depresiju, neirostēnijas un veģetatīvas distonijas simptomiem.